Vai mātei no mirušā dēla nekas nepienākas? Jurista skaidrojums 0
Manai māsīcai, kura ir veca un ļoti slima, nesen nomira dēls. Bija precējies, bet taisījās šķirties. Viņam palika arī divi skolu jau beiguši un patstāvīgi bērni. Vai mātei tiešām nepienākas nekas, vai mantiniece uz dzīvokli ir tikai sieva? MIRDZA LIMBAŽOS
No jautājuma varam secināt, ka māsīcas dēls testamentu nav uzrakstījis. Tādos gadījumos notiek mantošana pēc likuma. Atbilstīgi Civillikumam mantot var laulātais, radinieki un adoptētie.
Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem (mantas šķirtība vai kopība). Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. Tātad šajā gadījumā mantinieki būs sieva (protams, tikai tad, ja viņi vēl nebija noformējuši laulības šķiršanu) un divi bērni.
Jāņem vērā, ka pārdzīvojušais laulātais var vērsties pie notāra ar iesniegumu un lūgt izdalīt viņa daļu no laulāto kopmantas. Ja māsīcas dēls un viņa sieva laulības laikā bija iegādājušies dzīvokli, puse no tā pienāksies sievai kā pārdzīvojušā laulātā daļa. Otra puse tiks sadalīta starp sievu un abiem bērniem. Tātad sieva saņems 1/2 domājamo daļu no dzīvokļa kā pārdzīvojušais laulātais un 1/3 daļu no atlikušās puses jeb kopumā 5/6 domājamo daļu. Savukārt bērni savā starpā sadalīs atlikušo 1/6 domājamo daļu – katrs bērns saņems 1/12 domājamo daļu no mantojuma.
Taču, ja šis dzīvoklis bija mirušā atsevišķs īpašums (piemēram, dāvinājums vai mantojums no vecākiem), sieva un bērni to sadalīs līdzīgās daļās – katrs mantos 1/3 domājamo daļu. Tātad māte šajā gadījumā tik tiešām neko no nekustamā īpašuma nemantos. Vēl gan teorētiski pastāv iespēja, ka bērni un sieva no mantojuma atteiksies, tādā gadījumā mirušā cilvēka māte varēs saņemt mantojumu.
UZZIŅA
# Civillikuma 693. pantā ir noteikts mantojuma pieņemšanas termiņš, kad mantiniekam jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu:
* termiņā, ko ieceltam mantiniekam noteicis mantojuma atstājējs (testamentā, mantojuma līgumā);
* līdz uzaicinājumā noliktam termiņam (mantojuma atklāšanos pēc ieinteresēto personu lūguma vai dažos gadījumos – pēc savas iniciatīvas izsludina zvērināts notārs, nosakot termiņu, kurā mantiniekiem jāizsaka griba pieņemt mantojumu);
* ja uzaicinājuma nav bijis – gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas viņa faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
# Atsevišķos gadījumos šos termiņus var atjaunot (piemēram, ja mantinieks ir turpinājis dzīvot mirušā cilvēka dzīvoklī, apmaksājis visus rēķinus u. tml.).
