Vai masturbācija ir krāpšana? 0
Pašapmierināšanās ir dabiska mūsu seksualitātes izpausme. Šķiet, ka mēs to skaidri saprotam, bet tomēr vīrieša un sievietes attiecībās masturbācija joprojām paliek nerakstīts tabu.
M. ir 37 gadi. Viņa joprojām labi atceras to rītu. “Es domāju, ka mans vīrs ir aizmidzis un uz pirkstgaliem ienācu guļamistabā, negribējās viņu pamodināt. Viņš masturbēja. Es uzreiz pagriezos un izgāju, viņš mani nepamanīja. Es jutos ļoti neērti.
Nedēļu pēc nedēļas es uzdevu sev tūkstošiem jautājumu. Kas ar mani ir ne tā, ja viņam to vajag? Par ko viņš domā, kad to dara? Kā pietrūkst mūsu attiecībās? Turklāt es kaunējos – tā arī neuzdrošinājos apspriest šo tēmu ar vīru… Man vajadzēja ne vienu vien mēnesi, lai nomierinātos. Bet pat tagad, kad to atceros, nejūtos labi.”
Bet 25 gadus vecais V. labprāt atceras savu neparasto pieredzi: “Vakarā mēs ar draudzeni gulējam blakus vienā gultā. Pēkšņi viņa sāka izlocīt ķermeni un klusi elsot. Es nojautu, ka viņa samīļo sevi. Nekad agrāk nebiju redzējis viņu tādu, tas mani ļoti uzbudināja. Mums bija sekss, un tas bija kaut kas neticams!”
Grēka ēna
Pat mūsdienās, kad seksualitāte beidzot ieguvusi maksimālu izteiksmes brīvību, masturbācija mēdz būt tabu. Šķiet, ka pašapmierināšanās joprojām ir viens no pēdējiem Rietumu civilizācijas ierobežojumiem, kuru nomāc gan mūsu personīgie, gan kolektīvie aizliegumi.
Šo seksuālo praksi, kas neved pie dzimtas turpināšanas, stingri nosoda baznīca un sabiedrības morāle. Sievietes tiek īpaši kritizētas. “Un tas ir saprotams, jo, ja viņas iemācīsies sevi baudīt, vīrieši pilnīgi zaudēs varu pār viņām,” skaidro psihoterapeite Inna Hamitova. “Pret vīriešu masturbāciju attieksme ir tolerantāka: tā tiek uztverta kā daļa no īpaša rituāla, ar kuru pusaudzis kļūst par vīrieti.”
Vīrieši un sievietes domā, ka, ja cilvēks masturbē, tad obligāti ar viņu “kaut kas nav kārtībā”. Varbūt tādēļ pat šodien masturbācija neviļus asociējas ar atbaidošu izvirtuļa tēlu, kurš drudžaini masturbē krūmos.
Psihoanalītiķi dod priekšroku jēdziena “autoerotisms” lietošanai un pieļauj, ka to dara vientuļi cilvēki, tā mehāniski apmierinot dabisku vajadzību. Tātad precētam pārim masturbācija nebūtu nepieciešama.
“Mēs dzīvojam ar mītu par ideālu pilnību un sinhronizāciju,” ironizē seksologs Igors Kons. “Valda nepareizs uzskats, ka visa mūsu seksuālā dzīve ir koncentrēta šajā partnerības līgumā. Mēs uzskatām, ka partnerim jāatbilst visām mūsu cerībām, viņam ir tādas pašas vēlmes un baudas, kas mums un vienlaicīgi ar mums. Bet tas nav iespējams!”
Pāris ir divu dažādu personību savienība. Mums jāspēj psiholoģiski un fiziski nošķirt sevi un partneri. Atvadīties no saplūšanas ideāla. Pat veiksmīgāko pāru dzīvē ir gadījumi, kad partnerim ir jāpievēršas sev, nepiedaloties otram partnerim.
36 gadus vecā E. uztraukusies stāsta: “Pēc meitas piedzimšanas mana juteklība kļuva pavisam citāda. Es atkal sāku sevi glāstīt, bet es to nebiju darījusi visus sešus gadus kopš apprecējos – un tas man palīdz atkal izjust baudu. Bet kaut kādu iemeslu dēļ man ir kauns, un es to daru slepenībā no vīra – man ir sajūta, ka es viņu krāpju.”
Slepenā dzīve
Pēkšņi uzzināt, ka partneris masturbē – daudziem tas ir šoks. Sievietes tad bieži vien jūtas pazemotas, nospriež, ka partneris vairs viņas neiekāro. Vīrieši, pamanot, ka partnere apmierina sevi, nejūt tādus draudus savai vīrišķībai. Un tas ir saprotams: sieviešu masturbācija koncentrējas galvenokārt uz klitoru, tas netraucē dzimumaktam, bet, gluži pretēji, var kalpot kā mīlas prelūdija. “Sievietes ir spējīgas sasniegt vairākus orgasmus,” saka ginekologs Daniels Flomenboms, “tāpēc vīrietis var nodomāt, ka sieviete, kura glāsta sevi, gatavojas viņu pieņemt.
Turklāt vīriešiem reti gadās izdevība tik tuvu aplūkot sieviešu dzimumorgānus. Pieķert mīļoto masturbējot nozīmē pacelt viņas noslēpumu plīvuru. Un tas, protams, uzbudina!”
Bauda sev
Masturbācija ne vienmēr ir priekšspēle. Tā ir atsevišķa seksuāla prakse, kas pastāv pati par sevi. “Autoerotisms ir bauda, kas nelīdzinās nevienai citai,” uzsver psihoterapeits Filips Breno, “Tā ir cita seksualitāte, kas pastāv kopā ar parasto. Šie divi erotikas veidi nekonkurē viens ar otru.”
Glāstīt sevi nozīmē dāvināt sev mirkļus, kas pieder tikai tev. “Šis ir lielisks līdzeklis, lai atslābinātos un sajustos pārliecināts par sevi,” uzskata Inna Hamitova.
Ir dažādi masturbācijas veidi, un mēs tos pielietojam dažādos dzīves posmos. Daži glāsti nomierina un iegremdē jutekliskuma okeānā, citi uzbudina un aiznes fantāziju valstībā. “Jebkurš no šiem variantiem var būt noderīgs pārim,” skaidro Igors Kons. “Tie palīdz katram partnerim iepazīt savu baudu un tas ir svarīgi veiksmīgai seksualitātes attīstībai.” Turklāt tie regulē katra partnera spriedzi atsevišķi un arī pārī (ja kāds vēlas seksu, bet otrs nē).
Vainas sajūta
Tas, ko mēs slēpjam, var izraisīt vainas sajūtu nevis tāpēc, ka tas ir kaut kas slikts, bet tikai tāpēc, ka mēs to slēpjam. Jo īpaši, ja bērnībā mums bija aizliegts kaut ko glabāt noslēpumā. Kad mūs “atmasko”, vainas izjūta pastiprinās.
35 gadus vecais S. stāsta, kā viņu pieķēra sieva: “Viņa uzlika savu roku uz manas, lai turpinātu manā vietā… Tas bija nepanesami. Es lūdzu viņu apstāties, un mēs par to vairs nekad nerunājām. Es domāju, ka viņa uzskata sevi par vainīgu, it kā viņa nebūtu pietiekami laba. Kaut arī viņai nav nekāda sakara ar to.”
“Viņai tiešām nav nekāda sakara ar to,” Inna Hamitova piekrīt. “Sievietes reakcija bija dabiska: viņa gribēja visu pārvērst par seksuālu spēli, dalīties baudā. Vīrs nebija tam gatavs. Viņš saka, ka partnere domā “nebiju pietiekami laba”. Tā darbojas projicēšanas psiholoģiskais mehānisms: viņš viņai piedēvēja savas izjūtas. Viņš nebija gatavs ielaist sievieti savā intimitātes zonā.”
“Daudzām sievietēm ir hipertrofēta vainas sajūta,” saka Igors Kons. “Šajā gadījumā tā ir ilūzija, ka vīrietis ir “tavs” pilnībā, ja tas neizdodas, esi vainīga. Tajā pašā laikā lielākajai daļai vīriešu ir nepieciešama zināma brīvība. Tāpēc iebrukums šajā sfērā bieži tiek uztverts kā intimitātes pārkāpums un izsauc protestu.”
