Vai maskas kopā ar citiem pasākumiem patiešām palīdz ierobežot vīrusa izplatību? 4
Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka maskas kopā ar citiem pasākumiem palīdz ierobežot vīrusa izplatību, šovakar pēc valdības sēdes preses konferencē pauda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Viņš skaidroja, ka pētījumi apliecina, ka maskas darbojas un ir nekaitīgas. Vienā no pētījumiem secināts, ka Covid-19 izplatības pirmajā vilnī iekštelpās, kur tika lietotas maskas, slimības izplatība samazinājās par 25% salīdzinoši ar iekštelpām, kurās cilvēki uzturējās bez maskām. Cits pētījums liecina, ka saslimušās personas izelpotā infekciozā mākoņa lielums caur masku samazinās līdz pat septiņām reizēm, pasargājot citus cilvēkus, uzsvēra Perevoščikovs.
SPKC amatpersona norādīja, ka pašlaik ir daudz dezinformācijas par maskām un piesardzības pasākumiem. Šādas “infodēmijas” apstākļos daļa iedzīvotāju vairs nevar atšķirt, kur ir dezinformācijas, viltus ziņas un kur patiesa informācija, vērsa uzmanību Perevoščikovs.
Viņš aicināja nesekot tam, ko raksta anonīmi cilvēki vai pseidozinātnieki, bet gan uzticēties oficiāliem informācijas avotiem. Perevoščikovs uzsvēra, ka ir svarīgi ir nepaļauties tikai uz vienu pasākumu, norādot, ka distancēšanās ir primārais solis, tāpat ir jāievēro roku higiēna. Viņš arī aicināja saudzēt kolēģus, nepakļaujot viņus inficēšanās riskam, ja personai ir saslimšanas simptomi.
SPKC amatpersona akcentēja, ka vīruss nav mainījies, bet ir notikušas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret profilakses pasākumiem. Jo mazāk tiek ievēroti profilakses pasākumi, jo vīrusam ir lielākas iespējas izplatīties, taču mūsu spēkos ir pavērst situāciju uz labo pusi, norādīja eksperts.
Viņš pateicās valdībai par SPKC piešķirto papildu atbalstu un norādīja, ka iestādes darba pamatā ir “klasiskā epidemioloģija”, kas paredz infekcijas apkarošanu, atklājot tās avotus un ierobežojot infekcijai izplatīšanos. Ikdienā tiek veikts nopietns darbs, lai noteiktu, kur cilvēks ir inficējies un kuras citas personas varētu būt saslimušas, skaidroja eksperts. Tāpat notiek sazināšanās ar kontaktpersonām un visas šīs darbības prasa daudz laika. Paralēli turpinās darbs arī pie citu slimību, tajā skaitā tuberkulozes izplatības ierobežošanas.
Viņš pozitīvi novērtēja to, ka līdzekļi piešķirti arī vitāli svarīgajam analītiskajam darbam.
Kā ziņots, lai stiprinātu SPKC kapacitāti, tostarp veidojot jaunu nodaļu, šogad paredzēts centram piešķirt papildu finansējumu 113 351 eiro apmērā, liecina valdībā izskatītais informatīvais ziņojums.
Cita starpā SPKC paredzēts izveidot jaunu struktūrvienību ar desmit darbiniekiem, tostarp nodaļas vadītāju, sistēmanalītiķi, diviem sabiedrības veselības analītiķiem, vecāko ekspertu un pieciem vecākajiem epidemiologiem. Paredzēs, ka viņi, izmantojot epidemioloģiskās inteliģences metodes, veicinās jaunāko informācijas tehnoloģiju un epidemioloģisko datu analīzes metožu ieviešanu SPKC darbā, veicinot datu analīzi un analītiskas informācijas sagatavošanu pretepidēmijas un profilakses pasākumu plānošanai.
