Kāpēc gripu svarīgi izgulēt; profilakses iespējas 0
Par gripu runā kaut kā īpaši, kā par nedaudz biedējošu slimību. Laikam tāpēc, ka netrūkst arī nelāgu gadījumu – saslimšana ar gripu noved pie letālām sekām. Kas liecina, ka gripa jau ir klāt? Vai varam ko darīt, lai šo kaiti attālinātu?
“Šai lipīgajai vīrusa infekcijai var būt dažādas izpausmes, uzreiz nevar pasacīt, vai simptomi liecina tieši par gripu,” skaidro pieredzējušais infektologs, Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.
Kādam gripa sākas pēkšņi – ar 40 grādu augstu temperatūru, drebuļiem, sausu un kairinošu klepu, lauzošu sajūtu kaulos, bet citam ir tikai mazliet sāpīgs kakls, aizlikts deguns, neliela temperatūra. Lielākajai daļai cilvēku gripas simptomi nav izteikti, norit līdzīgi kā citas saaukstēšanās kaites, it sevišķi, ja cilvēks bijis vakcinēts pret gripu vai kaut kad to pārslimojis.
Pasargāt sevi
“Lielākais ļaunums ir nevis pati slimība, bet iespējamās komplikācijas. Nereti domā, ka vienīgā gripas komplikācija ir plaušu karsonis. Tā nav.
Gripa var provocēt infarkta rašanos, ja cilvēkam nav īsti vesela sirds.
Gripas laikā ir biežāki arī insulti, jo paaugstinātas temperatūras gadījumā vecs cilvēks kļūst sausāks. Pastiprināta mirstība ar šīm slimībām ir tieši gripas sezonas laikā. Var pasliktināties nieru mazspēja, hroniskas plaušu slimības, astmas lēkmes, īpaši bērniem, kam ir bronhiālā astma. Gripa nomāc imunitāti aptuveni uz divām nedēļām, tādēļ šajā laikā pieaug bakteriālo infekciju risks, var sākties pneimonija, urīnceļu infekcija vai sastrutot ausis,” uzsver ārsts.
Vakcinācija pasargā, diemžēl Latvijā potējas ļoti kūtri. Ja Nīderlandē vai Anglijā pret gripu vakcinējas 75% iedzīvotāju, pie mums tikai 6% iedzīvotāju (2017. gada dati), un grūtnieču vidū, kas ir īpaša riska grupa, šī aptvere ir izteikti zema.
“Man nav īsti skaidrs, kāpēc ir tik skeptiska attieksme. Līdzīgi ir Igaunijā. Taču – jo vairāk cilvēku vakcinēsies, jo vairāk tiks ierobežota slimības izplatība. Tas, kurš saņem vakcīnu, var pilnvērtīgi strādāt, arī viņa tuvinieki paliek veseli, nesaslimst kolēģi un bērni.”
Vai vakcīna palīdz?
Nereti saka – nevakcinēšos, jo varbūt šogad būs cita veida gripa. Uga Dumpis skaidro, ka gripas vakcīna darbojas pret četriem šā vīrusa paveidiem. Jā, var gadīties, ka vakcīnas sastāvā esošie antigēni nesakritīs ar vienu no cirkulējošajiem gripas paveidiem, taču no trim pārējiem tomēr pasargās. Sezonas laikā parasti aktivizējas divu veidu gripas vīrusi, tas notiek viļņveidīgi.
Svarīgi, lai ir vakcinēti bērni, jo mazajiem visvairāk ķeras gripas vīruss un viņi visvairāk inficē citus, jo izdala daudz vīrusu. Piebildīšu, ka senioriem vakcīna var nebūt pilnībā efektīva, jo vecumā imūnā atbilde uz vakcīnu kļūst vājāka. Tomēr, pat ja saslims, tad vieglākā formā, turklāt retāk iespējamas komplikācijas.
Gripa ilgst 5–7 dienas. Šo laiku mierīgi izguli mājās, nevis nodzen temperatūru un skrien uz darbu, jo tā aplipināsi citus.
Der zināt, ka gripas vakcīna saglabā efektivitāti līdz sešiem mēnešiem, tātad vakcinācija nosedz gripas epidēmisko periodu. Īpaši svarīgi vakcinēties, ja šajā laikā paredzēta operācija vai jāapmeklē slimnīca, jo tur īpaši augsts risks inficēties un dabūt komplikācijas. Vakcinēšana nepieciešama, ja jāuzturas vietās, kur apgrozās daudz cilvēku.
Ko darīt, lai nesaslimtu
1. “Izgulēties, pietiekami atpūsties, jo stress ievērojami palielina uzņēmību pret vīrusiem. Nav ieteicams pārkarst un atdzist.
2.Bieži vēdināt telpas, bet nevis tādēļ, lai izvējotu vīrusus, kā nereti uzskata. Radiatori sausina gaisu, līdz ar to arī gļotādas, palielinās uzņēmība pret infekcijām. Izvēdinot telpu, gaiss kļūst mitrāks,” skaidro ārsts.
3.Bieži jāmazgā rokas. Ir vērts nēsāt līdzi roku dezinfekcijas līdzekli. Gripas vīrusu mēdz pārnēsāt ar rokām, tātad var saslimt ne tikai tad, ja kāds uzklepo vai uzšķauda. Ja esi gripas pacienta tuvumā, risks inficēties ir samērā augsts.
Nav jēgas dzert polivitamīnus vai C vitamīnu lielos daudzumos, jo nav pierādīts, ka no tā būtu kāda jēga.
Ja esi jau saslimis, nevajadzētu skriet un sēdēt rindā pie ārsta. Ar slimu bērnu nevajag mesties uz slimnīcu, kā nereti dara. Tomēr svarīgi jau pirmās diennakts laikā sazvanīt ģimenes ārstu. Viņš var izrakstīt pretgripas medikamentu (tas nav televīzijā bieži reklamētais bezrecepšu līdzeklis!), kas gan nepalīdz simtprocentīgi, tomēr var stāvokli atvieglot.
Ir iespēja vaicāt palīdzību, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (66016001): darbdienās no pulksten 17 līdz nākamā rīta 8, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Tas nav paaugstinātas maksas zvans.
Konsultants: Uga Dumpis, Latvijas Universitātes profesors, infektologs Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā
