“Valsts liek man obligāti vakcinēties, bet nedod nekādu drošības spilvenu.” Vai maksāt par vakcīnas blaknēm? 133
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija uzskata – atbildība par to, ka nav izstrādāta kompensācijas iespēja par ārstēšanos pēc vakcīnu blaknēm, jāuzņemas Saeimai.
“Ja man radīsies veselības sarežģījumi pēc potēšanās pret kovidu, tad kas man segs ārstēšanās izdevumus? Valsts liek man obligāti vakcinēties, jo strādāju sociālās aprūpes centrā, bet nedod nekādu drošības spilvenu, ja gadījumā notiek, kā manam tuvam paziņam, kurš pēc vakcinācijas nokļuva slimnīcā. Tiesa, viņam blaknes ir gandrīz izārstētas, bet visu laiku bija jālieto medikamenti, kuriem tērēja savus personīgos līdzekļus,” tā savas bažas pauž Daiga, kura nevēlējās, lai publisko viņas uzvārdu. Iespējams, līdzīgas pārdomas vadījušas arī daļu no tiem cilvēkiem, kuri līdz šim nav vakcinējušies.
Valdības šovasar izstrādātajos likuma grozījumos, kas paredzēja pienākumu atsevišķās jomās strādājošajiem vakcinēties pret Covid-19, bet ko Saeimas frakcijas tomēr augusta beigās nolēma tālāk nevirzīt, bija iekļauts pants, ka pēc šā likumprojekta pieņemšanas Veselības ministrija (VM) izstrādās Ministru kabineta noteikumus, kas dos iespēju pacientam saņemt atlīdzību par veselības sarežģījumiem, kas radušies pēc vakcinācijas.
Bija paredzēts tā: “Zāļu valsts aģentūra nosaka un izmaksā kompensāciju atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un noteiktajiem apmēriem, ja vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) rezultātā nodarīts smags kaitējums veselībai vai dzīvībai, kā arī personai ir tiesības saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi komplikāciju novēršanai. Veselības aprūpes pakalpojumus un izdevumus, kuri tiek apmaksāti, kā arī šajā pantā paredzēto kompensācijas piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.”
Toreiz veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par”) solīja – kaut arī likumprojekts parlamentā nav pieņemts, tomēr ministrija meklēšot iespēju, kā tomēr kompensēt šādos gadījumos radušos finansiālos izdevumus.
Taču tagad ar ministra padomnieces Lāsmas Binderes starpniecību noskaidroju – VM uzskata, ka atbildība par to, ka kompensāciju iespēja nav izstrādāta, jāuzņemas Saeimai, jo parlaments, nevis ministrija noraidīja likumprojektu.
Vajadzētu savu koridoru
“No medicīniskā viedokļa būtu korekti, ja tie cilvēki, kuriem ir radušies pamatīgi sarežģījumi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, operatīvi saņemtu pilnu ārstniecības kursu, ka viņiem nebūtu pašiem jāmeklē, kur ko izdarīt, ka viņiem būtu savs koridors,” uzskata Saeimas deputāte Anda Čakša.
“Ko gan dos konkrēta naudas summa, ja ārsts nav pieejams? Veselības ministrijai būtu jānoteic, kā šādos gadījumos ir saņemams veselības aprūpes pakalpojums, lai nebūtu jāgaida mēnešiem rindā pie speciālistiem. Kompensācija man nešķiet būtiskākais jautājums, jo ir taču daudz medikamentu, kurus lietojot iespējamas dažādas blaknes.”
Arī Imunizācijas valsts padome ir atzinusi, ja pēc vakcinēšanās kā blakne rodas, piemēram, miokardīts (Zāļu valsts aģentūra informē, ka līdz šim brīdim Latvijā ir apstiprināti 11 miokardīta gadījumi), tad pacientam vajadzētu radīt iespēju bez problēmām tikt pie speciālistiem un to ārstēt.
Jāapspriežas visu specialitāšu ārstiem
Taču Veselības ministrija norāda, ka šāda iespēja jau esot dota. Kā skaidroja ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ja pacientam pēc vakcinācijas rodas sāpes krūtīs, ir apgrūtināta elpošana un citas nepatīkamas reakcijas, tad ģimenes ārstam viņš jānosūta uz stacionāru.
“Tie, kuriem pēc vakcinācijas rodas sarežģījumi, tiek stacionēti akūtā kārtā, un nekāds “zaļais koridors” tiem nav nepieciešams. Man tādi ir bijuši vairāki neiroloģiskie pacienti, kuri ieradušies ambulatorajās pieņemšanās pēc nopietnu neiroloģisko komplikāciju ārstēšanas slimnīcā,” pastāstīja neiroloģe un imunoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente un VM galvenā speciāliste neiroloģijā Viktorija Ķēniņa.
Viņa uzsvēra, ka no jebkuras vakcīnas var būt blaknes, tikai atšķirībā no citām vakcīnām Covid-19 vakcīnu valsts lielai daļai cilvēku noteikusi par obligātu, tāpēc cilvēks varētu lūgt atlīdzināt ārstēšanās izdevumus pēc smagākiem sarežģījumu ārstēšanas.
“Taču šis jautājums būtu apspriežams ar visu specialitāšu ārstiem, lai katrs varētu izteikties par savu pieredzi un tad lemt, kā segt ārstēšanās izdevumus,” secina daktere Ķēniņa.
“Nevakcinējies, pārslimoji, un ar tām sekām ir jāsadzīvo, to neviens nevienam nekompensēs. Ja mēs uzliekam uz svariem iespējamās komplikācijas pēc vakcinēšanās un pēc saslimšanas, tad to nevar salīdzināt, jo komplikācijas pēc pārslimošanas rodas nesalīdzināmi biežāk.
Vakcīna pasargā no tā, lai cilvēks nenokļūtu reanimācijas nodaļā un nepiedzīvotu tās briesmas, ko pārdzīvo tie, kas nepotējas. Komplikācijas no vakcīnas var būt ļoti līdzīgas, bet simt reižu maigākas nekā tad, ja cilvēks saslimst ar šo vīrusa infekciju. Neviens nav apgalvojis, ka pēc vakcinācijas nekad nav nekādu sarežģījumu.
Tie ir, bet pārsvarā tie ir ar regresu – viegli un pārejoši. Tiesa, nevar noliegt, ka atsevišķiem cilvēkiem izveidojas smagākas imūnsistēmas reakcijas. Mēs taču katrs esam ar atšķirīgu reakciju pret imunizāciju.”
Ārstniecības riska fonds nesedz
Saeimas deputāts Juris Rancāns (JKP), kura vadītā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija bija atbildīga par tā saukto obligātās vakcinācijas likumprojektu, uzskata, ka Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ja ārstniecības rezultātā tiek nodarīts kaitējums veselībai vai dzīvībai, tad cilvēks var vērsties Ārstniecības riska fondā un prasīt kompensāciju.
“Vakcinēšana ir uzskatāma par ārstniecību Ārstniecības likuma izpratnē, tāpēc nav nepieciešamības izstrādāt vēl kādu atsevišķu likumu, lai kompensētu ārstniecības procesā nodarītos kaitējumus veselībai. Ja ir aizdomas par blaknēm tieši pēc potēšanās, tad patiešām varētu dot kādu “zaļo koridoru”, lai pacients varētu bez problēmām izmeklēties un tikt ārstēts. Par to mēs Saeimā, visticamāk, spriedīsim,” sacīja Rancāns.
Taču Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga, kuras pakļautībā ir Ārstniecības riska fonds (ĀRF), nepiekrita Saeimas deputāta sacītajam un norādīja, ka valstī pastāv noteikta kārtība, kuru ņem vērā, izmaksājot atlīdzību no ĀRF, un šo kārtību reglamentē “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi”.
Tajos ir norādīts, ka pacienta veselībai vai dzīvībai nodarītā kaitējuma (arī morālā kaitējuma) noteikšanas kritēriji un metodika neparedz izmaksu no ĀRF par vakcīnas izraisītajām komplikācijām.
