Par likvidēšanu vēl nerunā 4
Eiropas Komisija sešu mēnešu laikā (kopš aprīļa vidus) nolēmusi atļaut dalībvalstīm sniegt valsts atbalstu, kas nepārsniedz 15 000 eiro vienam lauksaimniekam gadā un kam nepiemēro valsts maksimālo apjomu. Lasi: šādu naudas summu ļauts no valsts budžeta piešķirt lauksaimniekam, kurš piekritis plānoti samazināt ražošanu.
Taču neviena no lauksaimnieku organizācijām nav vērsusies Zemkopības ministrijā ar šādu priekšlikumu, norāda Rigonda Krieviņa, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece, “LA” diskusijā par piensaimniecības nākotni pirms mēneša lauksaimnieku organizāciju pārstāvji visai rezervēti izturējās pret samazināšanu – kad vieni nolemj samazināt ražošanu, tad vietu ieņem citi. Arī Rigonda Krieviņa vakar “LA” teica to pašu: “Brīvajā tirgū vieta tukša nepaliktu.”
Tiesa, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) paplašinātā piena grupa piektdien ierosinājusi saimniecības likvidācijas maksājumu līdzīgi kā cukura nozarei. “Eiropas Komisija nerunā par saimniecību likvidēšanu, bet gan par piena ražošanas samazināšanu vai iesaldēšanu,” uzmanību vērš Rigonda Krieviņa. Zemkopības ministrija Eiropas Komisijai uzstājīgi prasa ko citu: atļaut piena ražotājiem pārorientēties uz citu ražošanu tā, lai maksājumu aģentūrai nebūtu jāpieprasa atpakaļ Lauku attīstības programmu investīciju atbalsta ietvaros saņemtais atbalsts un jāpiemēro sankcijas ražošanas pārorientācijas dēļ.
