Contra: Ja kāds uz pasauli negrib raudzīties nopietni, viņš ir potenciāls dzejnieks 3
Populārais igauņu dzejnieks Contra (īstajā vārdā Margus Konnula) sevi sauc par vienkāršu puisi no laukiem. Interesi sabiedrībā viņš esot guvis kā pastnieks, kas dzejo. Contra ir vadījis arī dažus raidījumus televīzijā, taču rakstnieka loma viņam patīk labāk. Bieži aicināts uzstāties ar saviem darbiem, viņš priecājas, ka var popularizēt dzeju skolēnu vidū. Dzejnieks lepojas ar saviem bērnu dzejoļiem, turklāt viņa dzejas grāmata par skolu “Visi ir visgudrākie” (“Kõik on kõige targemad”) ir ieguvusi dažas balvas, tostarp Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvu bērnu literatūrā.
Contras ceļš uz latviešu valodu sācies ar Eduardu Veidenbaumu, ko viņš atklājis 2009. gadā. Pamazām esot sācis apgūt gan valodu, gan atdzejas mākslu. Apmeklējis arī valodas nodarbības Tartu universitātē, kas bijis labs pamats latviešu valodas gramatikas apguvē. Pašlaik latviešu valodu Contra apgūst ik dienu – lasa, klausās ziņas un arī dzejo.
– Vai visiem igauņu dzejniekiem ir tik spilgta humora izjūta?
Contra: – Tādu dzejnieku mums ir milzīgais bars. Par Kivisildniku un Veiko Merku ir jau rakstījs Guntars Godiņš. Es domāju, ja kāds negrib vai nevar uz pasauli raudzīties nopietni, tad viņš jau ir potenciāls dzejnieks. Joki taču mēdz būt ļoti dažādi – ir tādi, kas gan izraisa skaļus smieklus, gan ir ļoti patīkami un forši jebkurā formā – rakstos vai mutiski.
– Esi sadarbojies ar Guntaru Godiņu. Vai ir vēl kādi cilvēki, kas tev palīdz ar latviešu valodu un ar dzeju latviski? Cik saprotu, daži dzejoļi ir tapuši kopā ar kādu…
– Latvijā ir daudz tādu dzejnieku, kurus man gribētos atdzejot igauniski. Pirmkārt – Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls. Par dzejoļiem, ko mēdz rakstīt kopā ar kādu, – mūsdienās tas notiek “Facebook”: viens dzejnieks raksta kaut ko, otrs pievieno kaut ko, un kopīgs dzejolis ir tapis. Tā tapa mūsu kopējais dzejolis ar publicisti Alisi Zariņu, kad viņai bija uzstāšanās Tartu manai dzimšanas dienai veltītajā dzejas vakarā.
– Kā tev sokas ar lietuviešiem? Vai esi skatījies arī šīs baltu valodas un literatūras virzienā?
– Latviešu literatūra vien man jau ir pietiekami liels kumoss, un arī igauņu literatūrai vēl esmu vajadzīgs. Tāpēc šobrīd neredzu iemeslu, kāpēc iesaistīties arī lietuviešu literatūrā.
– Dzirdēts, ka runā kādā igauņu dialektā. Vai tas ir kas līdzīgs mūsu latgaliešu dialektam? Kādas interesantas parādības ir sastopamas mūsdienu igauņu valodā?
– Esmu lasījis nerātnās anekdotes latgaliski, un, manuprāt, to tiešām var salīdzināt ar manu veraviešu valodu. Bet varbūt vēl tuvāk ir malēniešu valoda, kas droši vien ir arī latgaliešu valodas veids. Veraviešu valodai ir ļoti stipra pozīcija, tajā arī reizi divās nedēļās iznāk laikraksts, diezgan bieži tiek izdotas grāmatas. Pēdējā tautas skaitīšanā 70 000 Igaunijas iedzīvotāju atzīmēja, ka prot veraviešu valodu, un es dzirdēju, ka cilvēki tiešām visur Veru apriņķī to lieto.
Interesanta parādība ir valodniece Keitija Vilmsa – viņa kļuva ļoti populāra ar savām vārdu spēlēm, kuras bieži publicē tviterī. Šādi viņa popularizē igauņu valodu arī starp jauniešiem. Tagad viņa trīs reizes nedēļā vada nelielu radioraidījumu, kurā stāsta par interesantiem, mazpazīstamiem vārdiem igauņu valodā.
– Ļoti priecāsimies, ja atklāsi arī kādus tuvākos nākotnes plānus savā radošajā ikdienā… Ja drīkst!
– Mēs ar Guntaru Godiņu darām visu, lai nākamgad iznāktu mana jaunā grāmata latviešu valodā, kurā būtu viņa atdzejojumi un manis paša latviešu valodā rakstītie dzejoļi.
Kopā ar manu latviešu valodas pasniedzēju Ilzi Tālbergu pašlaik tulkoju Noras Ikstenas “Mātes pienu”. Plānos ir arī nākamās igauniski atdzejotās latviešu grāmatas – Kārļa Vērdiņa un Arvja Vigula dzeja. Gribu sarakstīt grāmatu par savu skriešanas pieredzi, salikt kopā dzejas grāmatas veraviešu valodā un vēl vismaz divas igauņu valodā, viena no tām vairāk veltīta vārdu spēlei. Man ir arī tāda grāmata igauņu valodā – “Minu Läti” (“Mana Latvija”), ko varētu ne tikai iztulkot latviešiem, bet arī pārrakstīt.
DZEJAS ABC
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Contras dzeja nevar nepriecēt latviešu lasītājus ar savu smalko vai ne tik smalko paradoksalitāti. Varētu likties, ka galvenais paņēmiens ir vārdu spēles (lielisks piemērs tam, ka valodas apgūšana var būt radoša un aizraujoša). Tomēr tur ir kas vairāk, iespējams, dzejnieka gaišā dvēsele, kas, tiecoties iepatikties, reizē arī neaizmirst par sevis paša izklaidēšanu.”
“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Contra (Margus Konnula) dzejoļus no topošās grāmatas.
***
ļoti iespējams
ka pirms tavas bučas
es arī biju varde
***
atmostas Baltija
atmostas Baltija
Igaunija
Latvija
atmostas
blakus vienā gultā
viena otrai
aiz rokas turēdamas
Lietuva?
Lietuva būs vēlāk
***
domas ir spēki
ja domās ir
tomāts ar speķi
ES un TU
ES esmu
Eiropas Savienība
TU esi
Tartu Universitāte
***
kad man vajag
klusi paģirot
visiem no manis
kaut ko paģērēt
***
Lūdzu, Dārgais Dievs, tu dziļi
Latviešu zemi mīli
Mums ir krieviešu bari
Mīli arī tos, ja vari
Palīdzi tiem ātrām kājām
Atgriezties uz savām mājām
Lai ir priecīgas tiem sirdis
Krievija nekur nezudīs.
(teksts radīts pēc Hando Runnela dzejoļa satura, bet Contras ritmā)
KAUTRĪGĀ SIEVIETE
with balls
bet
bez balss
***
ja es būtu zemnieks
tad apartu
visu Tartu
un tas būs mans lielais prieks
un visu martu
sēdētu Tartu
gaidītu startu
lai artu un artu un artu
(otra panta autore ir Alise Zariņa)
***
mana mīļā meitene es gribu
visu laiku ar tevi sadarboties
ak! nevaru sagaidīt šo sadarbību
tagad ātrāk jāsāk mums darboties
ja mēs gulēsim reiz kopā divatā
tad mēs uzvarēsim tik un tā
PROM NO VALMIERAS
Valmierā
ir daudz miera
tā Valmiera
ir
valga un mierīga
kā ritulis siera
bet Rīga
ir ļoti brīnišķīga
viena daļa ir skaļa
otra daļa ir zaļa
un galu galā
var teikt
noteikti
ka Rīga ir tik interesanta
jo tur dzīvo manta
jo tur dzīvo nauda
un cilvēki bauda
PASAULES HIMNA
ko grib darīt meža darbinieki
ko grib darīt bērnudārznieki
ko grib vienmēr darīt taksisti
ko grib darīt visi rakstnieki
žūpot un kniebties
ko grib darīt brašie budēļi
ko grib darīt zivis ūdenī
ko grib darīt īsti ticīgie
ko grib prezidents nakt’ un dien’
žūpot un kniebties
ko grib darīt drošie glābēji
ko grib darīt ultralabēji
ko grib darīt eiroierēdņi
ko gribētu vēl miroņi
žūpot un kniebties
(igauņu rakstnieka Vahura Afanasjeva dzejoļa atdzejojums)
***
ja futbola laikā
sākās lietus
tad treneriem
ir jautājums
vai apmainīt
pussargu
vai aizsargu
vai vārtsargu
pret lietussargu
***
kur viņš dabūja tik skaistu uzvalku?
Valmieras stacijā
prasīja:
lūdzu uz Valku
***
ja igauņu dzejniekam
iedvesma nenāks
tad ir skaidrs
mūza ir latviete
