Vai mainīt tehniskās apskates kārtību? 0
Jūlijā Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācija nāca klajā ar ierosinājumu – automobilistu interesēm atbilstoši būtu atļaut auto gadskārtējās tehniskās apskates veikt arī licencētos autoservisos. Sekoja publiskas CSDD un Satiksmes ministrijas iebildes.
Strīda bumba, kā saka, zaļā laukumā un varas gaiteņos droši vien tiks izspēlēta tikai rudenī vai ziemā. Un, zinot mūsu lēmēju darba ritmu, ātru rezultātu nez vai var gaidīt.
Tā domā arī LPAA prezidents Andris Kulbergs: “Mūsu priekšlikuma realizēšana nebūs viegla. Droši vien pat nebūs iespējama, lai gan “gala patērētājam” šāda kārtība būtu ērta un izdevīga. Turklāt tūlītēja defektu novēršana dotu ieguldījumu kustības drošībā. Tomēr Satiksmes ministrijas juridiskie un politiskie resursi ir daudz spēcīgāki nekā mūsējie, viņu iebildes atbilst Eiropas tendencēm par transporta tehniskās uzraudzības pastiprināšanu un centralizēšanu, nevis liberalizēšanu. Nebūs viegli ko mainīt. Bet mēs mēģināsim.”
Cienījama neatlaidība. Un – lai diskusija neapsīktu, īsti nesākusies, piedāvājam dažu aktīvu autobraucēju viedokli šajā jautājumā.
Arnis Blodons, žurnālists: “Āzi par dārznieku jeb serviss kāš piķi. “Radari 2”. Super! Firma, kurai ienākums atkarīgs no remontēto auto skaita, noteiks auto tehnisko stāvokli. Ar mūsu mentalitāti… Lai kā man patiktu “kasīties” ar CSDD, tomēr šajā jautājumā sliecos virzienā – apskate neatkarīga no servisa pakalpojuma.”
Aivars Zavadskis, arhitekts: “Es, protams, esmu par to, lai būtu iespējams to TA iziet autoservisā. Jābūt ir galējam skeptiķim, lai domātu, ka autoserviss TA veiks mazāk atbildīgi nekā CSDD. Kurš meistars gribēs, lai viņam atņem kādu licenci, izmet no darba vai slēdz autoservisu par nekvalitatīvu slēdzienu. Latvijā ir ļoti daudz profesiju, kur rezultātu dod sertificēti speciālisti, un neviens nedomā, ka viņu slēdziens ir mazāk atbildīgs. Servisā pat būtu vienkāršāk – atrodi vainu un salabo uz vietas. Ir tikai viena tehniska problēma – datu ievadīšana CSDD datu bāzē, nodokļa nomaksa, soda punktu esamība – nevar iziet TA. Bet domāju, ka to varētu sakārtot. Pašreizējā situācijā tā TA servisā beigsies ar “spravočku”, ko vienalga vajadzēs vest uz CSDD, kur izlems saistībā ar datu bāzi – dot uzlīmi vai ne.
Didzis Kalnietis, “KIA Automobiles” direktors: “Mēs, autotirgotāji, protams, esam par TA veikšanu servisos – it īpaši katrs savējā! Nedomāju, ka mūsu “mehi” ir kaut par kapeiku vājāki par tiem tur “expertiem”. Turklāt – tā tomēr būtu iespēja papildus nopelnīt kādu grasi un reāli arī sakārtot jūsu auto braukšanai! Atbildīgi un godīgi veicot šo pasākumu, ne kvalitāte, ne drošība noteikti neciestu!”
Ģirts Avotiņš, žurnālists: “Lai arī daudzās valstīs ir sistēma, kas ļauj tehnisko apskati iziet servisos, uzskatu, ka servisiem ir jādara savs darbs, apskates punktiem savējais – jākontrolē vienam otrs un jāuzmana, lai pa mūsu ceļiem nepārvietojas grausti. Mēs esam jau aizmirsuši laikus, kad tehniskās apskates uzlīmes varēja nopirkt? Neesam pietiekami dzirdējuši par šmaukšanos, kas notiek ASV, kur apskati var iziet servisos? Kā būs iespējams izsekot tam, vai tehniskās indulgences netiks servisos tirgotas pa labi un kreisi? Varbūt laižam tās brīvā tirdzniecībā visos narvesenos? Protams, monētai ir arī otra puse.
Ir daudz cilvēku, kuri pirms došanās uz servisu apmeklē tehnisko apskati un ļauj servisam mainīt tikai to, kas uzrādīts “slimības lapā”. Jāteic, ka ne vienmēr tās ir visas detaļas, kas ir nodilušas, un servisu meistari ir šausmās. Šādos gadījumos prasās “sarkanā kartīte”, ko serviss varētu nosūtīt tehniskajai apskatei.”
Didzis Kalnietis: “Ģirt! Tev nav taisnība – ir iespējams modelis, kad TA uzlīmes neviens netirgo, jo serviss var reāli nopelnīt, tātad mūsu ieinteresētība kārtīgā apskates veikšanā ir daudz lielāka par tehniskajos punktos notiekošo, jo viņi neko neremontē. Otrkārt – par TA uzlīmju tirgošanu var paredzēt gana lielu atbildību, lai tas nebūtu interesanti. Ja runa ir par maziem uzņēmumiem, kam nav ko zaudēt, izņemot šīs TA tiesības, tad tādiem šo licenci vienkārši nevajag izsniegt! Lielam uzņēmumam, kam TA veikšana ir labākajā gadījumā 0,1% no ienākumiem, būs pārāk liels risks pazaudēt savu biznesu, lai pārdotu pāris uzlīmes!”
Ģirts Avotiņš: “Didzi, man gan liekas, ka pāris desmiti latiņu par nekā nedarīšanu dažiem var likties ļoti vilinoši. Tu laikam sen neesi saticis tos džekus ar “Audi 80 quattro”, kas pirms katras tehniskās apskates meklē, no kā aizņemties riepas, neieplīsušus lukturus utt… (servisā turēt šādu komplektu taču būs daudz vieglāk). Es neticu, ka viss būs godīgi… Un ka tā būs labāk. Man jau patiktu iziet apskati pie Tevis… Bet vai tiešām Tu neiedotu man uzlīmi tikai tāpēc, ka mans dīzelis pārāk dūmo?
Aivars Borovkovs, jurists: “Jā, divējas jūtas… Daudz argumentu par labu esošai sistēmai. Bet man bieži “neiet kopā”, kā CSDD piesienas formāliem sīkumiem jauniem auto, bet pēc tam uz ceļiem sastopu autolūžņus, kas nevarētu, manuprāt, “kvalificēties” pat visos autošrotos… Bet tie servisi jau ir dažādi. 2011. gadā, mainoties sezonai, lūdzu kādā ļoti prestižā servisā nomainīt riteņus, jo nākamajā rītā biju plānojis startu uz Bavāriju. Izbraucot no servisa, netiku līdz vārtiem, kad viss panelis jau bija pilns sarkanām gaismām – izrādās, riepās ir tikai 1.0 atmosfēra…. Atgriezos un uz jautājumu – kā tā? – saņēmu ļoti loģisku atbildi – bet jūs taču lūdzāt tikai apmainīt riteņus, nevis pārbaudīt spiedienu… Minhenē nolēmu veikt auto tehnisko apkopi, un pirmais jautājums, ko man uzdeva pavecais vācu servisa vadītājs: “Kas jums lika riteņus? Neviena skrūve nav kārtīgi pievilkta…”
Piedevām izrādījās, ka vācu kvalitātes serviss un esošā cena pilnīgi atmaksā brauciena izdevumus: es tur servisā saņemu maiņas auto, un man ar kundzi ir vēl lielisks atvaļinājums, kura beigās saņemu aprūpētu auto. Salīdzinājumam pāris cenas: šeit par navigācijas programmas “apgreidu” man paprasīja Ls 350, tur – 200 eiro; izdauzīta miglas luktura nomaiņa Latvijā – Ls 187, tur 132 eiro. Te viss ir gandrīz divreiz dārgāks, plus drausmīgs izpildījums…”
Ainārs Zariņš, uzņēmējs: “Ak, personīgā pieredze… Arī man ir šāda tāda. 1) 2007. gada otrajā pusē pirktam jaunam auto 2010. gada augustā licencēts serviss, veicot ikgadējo tehnisko apkopi (eļļas un filtru maiņa), ziņoja, ka vēl nepieciešams aizmugurējās piekares remonts par aptuveni 200 latiem. Atturējos un parādīju auto nelicencēta servisa meistaram, kurš ir man uzticams jaunības draugs. Viņš pārbaudīja un paraustīja plecus… Nolēmām neko nedarīt. Tehniskajā apskatē CSDD TŪV eksperts sita uz pleca un teica: “Jauns auto, braukt un braukt…” Interesanti, ka arī vēl pēc gada, 2011. gada septembrī, tehnisko apskati izgāju bez aizrādījumiem, joprojām neko tā arī aizmugures piekarei neremontējot…; 2) šovasar iegādājos lietotu mocīti. It kā labā kārtībā… Taču CSDD TŪV eksperts izbrāķēja priekšējo riepu – sānos pārāk daudz mikroplaisu… Bez variantiem ar licencētiem vai nelicencētiem servisiem – riepa jāmaina, citādi pilnu apskati nevarēs saņemt… Tātad – piekrītu Ģirta Avotiņa viedoklim…”
