Vai maija salnu postījumi dārzos lieli? Vērtē saimnieki un agronomi 0
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Meteorologi pagājušajā nedēļā solīja bargas salnas, pat salu un postījumus augļudārzos visā Latvijā, taču gaisa temperatūra zem nulles noslīdēja ne visur un arī tur, kur mīnusi bija – tie bija nelieli.
Varbūt kāda kalna virsotnē bija vairāk, bet tur parasti augļudārzu nav. Tomēr par salnu postījumiem precīzi būs zināms pēc pāris nedēļām.
Arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils secina, ka aina ar pagājušās nedēļās salnām neizrādījās tik dramatiska, kā solīja laika ziņās.
Lielāku kaitējumu dārzkopjiem nodarījušās aprīļa salnas, bet tikai atsevišķām kultūrām, kas tajā laikā ziedējušas. Ābeļu ziedēšana tikai tagad iet plašumā un tātad līdzšinējas salnas tām daudz nevarētu būt kaitējušas.
Kā situāciju vērtē augļkopji?
Salna pavasarī ir Dieva un dabas ziņā
Latvijas lielāko ābeļdārzu saimnieks, Viesītes novada Saukas pagasta kooperatīvās sabiedrības “Poceri” valdes priekšsēdētājs Modris Lāčplēsis mani sagaida ar joku: “Ir slikta ziņa un laba ziņa.
Sliktā: būs auksta vasara. Labā: vasara būs īsa.” Protams, kāda būs vasara, tagad konkrēti nezina neviens cilvēks, varbūt tikai kāds astrologs iedomājas, ka zina…
“Pavasaris kā jau pavasaris. No vienas puses, viss vienos ziedos, no otras: smags, trauksmains un nervus bendējošs.
Nedēļas sākumā naktī bija mīnus divi, naktī uz piektdienu – dažas grāda desmitdaļas zem nulles.
Vienu vakaru bija skaidras debesis un likās, ka būs liels aukstums, bet izveidojās mākoņi, un tas paglāba.
Kāds būs kaitējums, varēs redzēt pēc pāris nedēļām. Ziedi jau nav nosaluši, bet dažiem drīksnas ir brūnas, un tas nozīmē, ka augļi neaizmetīsies. Bet speciāli analizējuši neesam.
Ziedēšanas laiks ir pats bīstamākais. Tas, cik salnas ietekmējušas, atkarīgs no daudziem faktoriem: konkrētā lauka, ābeļu, ķiršu, bumbieru šķirnes un ziedēšanas laika. Pret Dievu un dabu cīnīties nevar,” mazliet filozofiski saka M. Lāčplēsis.
Viņš gan piebilst: cīnīties varot mazdārziņos, kur var segt ar deķiem un kurināt ugunskurus, un bagātnieki, bet, ja ir daudzi hektāri un nav liekas naudas… Turklāt, ja ir sals, kā bija pagājušā gada maijā, tad arī cīņa daudz nelīdzot, atliekot tikai paļauties.
Protams, M. Lāčplēsis ir pētījis metodes, kā mīnusus dabūt uz leju. Dažviet Polijā tiekot izmantoti helikopteri, kas “karājoties” virs dārziem un maisot gaisu, dzenot siltāku gaisu no augšas uz leju.
Var tikai iedomāties, cik daudzus tūkstošus tas izmaksā. Palīdz arī laistīšana, bet daudzmaz efektīva tā esot, ja uz hektāru stundā var padot 30 kubikmetrus ūdens. Tātad te bez attiecīgas tehnikas un darba nepieciešams arī milzīgs ūdens daudzums.
Apdrošināties pret salnām nevarot, jo neviens apdrošinātājs neapdrošina neiegūtu ražu. Apdrošināt varot kokus, bet koki jau parasti nenosalstot, zina teikt augļkopis.
“Poceriem” ir 140 hektāri ābeļu (gan vecās ābeles vēl no padomju laikiem, gan jauni stādījumi), pa diviem hektāriem saldo ķiršu un bumbieru. Normālā gadā novāc apmēram 1000 tonnu ābolu (ap 750 tonnu no vecajām ābelēm sulām, ap 250 tonnu no jaunajām galdam, pērn maija sala dēļ bija attiecīgi 100 un 60 tonnas).
Arī cits lielsaimnieks, Dagdas novada Konstantinovas pagasta zemnieku saimniecības “Eži” īpašnieks Pāvels Kavuns pagaidām nevarot īsti izvērtēt, ko nodarījušas salnas, kas gan nav bijušas lielas – mīnus viens, divi. Pagājušogad maijā bija mīnus septiņi, bet ziedi vēl nebija atvērušies, tāpēc viss jau nav nosalis, bet tagad atvērušies vairāk, ir vējaināks un ilgstošs vēsums.
Mierina domas
Tomēr ir lielsaimniecības, kurās nolēmuši kaut ko darīt, ne tikai paļauties. Piemēram, Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta SIA “Pienjāņi” (27 hektāri ābeļu). Agronome Inese Skrēbena stāsta, ka ābeles miglotas ar preparātu “Greenstim”, kura pamatā ir cukurbiešu cukurs.
“Tas ir jauns līdzeklis, un neviens īsti nezina, cik labi darbojas. Cukurs iekļūst porās un vienlaikus gan aizsargā, gan piebaro, stiprina koku. Vismaz drošāk.
Mūs, cilvēkus, arī domas mierina. Domāju, būs labi. Mums ir vēlās šķirnes, pavasaris piebremzēja to ziedēšanu, līdz ar to vēsais laiks pagaidām diez vai kaitējis. Ja nebūs lietains rudens, raža gaidāma laba,” cer agronome. Maijā mīnusi un sniegs “Pienjāņos” neesot bijuši.
Vīnogas sargā ar zivju kastēm
Madonas novada Sarkaņu pagasta zemnieku saimniecības “Poļvarka” saimnieks augļkopības veterāns Ivars Svārpstons pret apsalšanu sargā tikai savas 107 vīnogas.
Jau no ziemas apklājis ar putuplasta zivju kastēm, kuras savācis no lielveikala atkritumu tvertnēm. Tās vēl turēs kādu nedēļu, līdz nebūs salnu draudu.
Vīnogas stublājs noguldīts uz putuplasta kastes vāka, lai neguļ uz zemes, pa virsu kaste ar ventilācijas atverēm. Uz kastes salikti akmeņi, lai neaizpūš pa gaisu. Ābeles, bumbieres, ķiršus, krūmmellenes augļkopis atstājis dabas ziņā.
“Var jau dūmot, laistīt, agrotīklus un segas likt, bet tie ir lieli darbi, bieži lieki un neefektīvi.
Mums pirms dažām dienām bija desmit centimetru biezs sniegs, mīnus divi grādi. Domāju, kokiem daudz nekaitēja. Lielākās bažas ir par krūmmellenēm, bet vairāk siltās ziemas dēļ – pumpuri brieda jau ziemā.
Šitik nejauku ziemu savos 77 gados piedzīvoju pirmo reizi,” sūkstās I. Svārpstons un pēc tam jautri piebilst, ka Latvijā neesot drūmākas vietas par “Poļvarku”.
Ja šajā Vidzemes augstienes vietā augļu koki zied un ražo, tad nevajadzētu būt problēmām arī citur. Protams, daudz kas atkarīgs no šķirnēm un stādiem. Ja audzēti Dobelē vai Pūrē, tad Vidzemē varot būt problēmas.
Bet kā salnas pārcietis slavenais Sabiles vīna dārzs? Kā vēsta dārzniece Smaida Dzērve, pēdējie mīnusi tur bijuši aprīlī, kad vīnogas vēl nebija saplaukušas. Tagad lēnām plaukst un neesot ne vainas. Bažas esot par saldajiem ķiršiem: vēsā laika dēļ nelidojot bites un citi kukaiņi – apputeksnētāji.
Šonedēļ vēl gaidāmas salnas
Tikmēr sinoptiķi prognozē, ka šonedēļ Latvijā turpināsies salnas, ziņo LETA. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs -1..+4 grādi, piekrastē līdz +7 grādiem. Dienas laikā gaiss iesils līdz +9..+15 grādiem.
Sākot ar nedēļas nogali, gaidāma pakāpeniska gaisa temperatūras paaugstināšanās, un nākamnedēļ esot iespējams siltums virs +20 grādiem.
Lietus un krusas mākoņi visbiežāk veidosies austrumu novados, savukārt sausākais un saulainākais laiks saglabāsies piekrastē.
Nebija tik dramatiski, kā solīja laika ziņās
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāsta, ka aina ar pagājušās nedēļas salnām neizrādījās tik dramatiska, kā solīja laika ziņās. Mīnusi bijuši mazāki, un sniegs, kur uzsnidzis, vairāk atstājis fizisku ietekmi, ne ko nosaldējis.
Speciālists lēš, ka maija salnu zaudējumi varētu būt ražas normēšanas robežās, bet pilnīgi skaidri zināms, kāda ietekme bijusi šāgada salnām, būs pēc divām trijām nedēļām. Vēl iespējamas vēlās salnas maija beigās un pat jūnija sākumā.
Lielāku kaitējumu dārzkopjiem nodarījušas aprīļa salnas, bet tikai atsevišķām kultūrām, kas tajā laikā ziedējušas.
Tā, piemēram, ļoti zema būs sausseržu raža, iespējams, ka pat daļa krūmu būs nosaluši – cik necik raža solās būt vēlajām sausseržu šķirnēm. Tāpat no aprīļa salnām cietušas hibrīdplūmes un Kaukāza plūmes. Bet upenēm, ērkšķogām, jāņogām un ķiršiem no aprīļa salnām nevajadzētu būt cietušiem.
Ābeļu ziedēšana tikai tagad iet plašumā, un tātad līdzšinējas salnas tām daudz nevarētu būt kaitējušas.
M. Narvils aicina daudz nepukoties, ka laika ziņas nav bijušas precīzas. Tās tādas gaidāmas arī tuvākajā nākotnē, jo laika ziņu precizitāte ir daudz atkarīga no pasažieru lidmašīnu savāktiem datiem, bet tās, kā zināms, koronavīrusa dēļ tikpat kā nelido.
