Vai mācības latviešu valodā atbilst Satversmei? To izlems tiesa 0
Satversmes tiesa sākusi izskatīt 20 Saeimas deputātu pieteikumu, kurā viņi apstrīd mācību valodas reformu, ko plānots ieviest no nākamā mācību gada.
Izglītības likums paredz palielināt latviešu valodas īpatsvaru pamatskolā līdz pat 80 procentiem. Savukārt vidusskolās iecerēts mācības organizēt latviski un dzimtajā valodā skolēni varēs apgūt tikai ar mazākumtautību identitāti saistītos mācību priekšmetus.
Šos likuma grozījumus apstrīdējuši 20 Saeimas deputāti no frakcijas “Saskaņa”, kuri uzskata, ka šīs Izglītības likuma normas neatbilst Satversmei. Sūdzētājus tiesā pārstāv Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs un juriste Elizabete Krivcova, kas vienmēr aktīvi vērsušies pret izglītības procesa latviskošanu.
B. Cilēvičs tiesā apgalvoja, ka mācības latviski apdraud vienlīdzīgas tiesības uz izglītību, ka likuma grozījumu autori un atbalstītāji esot par vienveidību un vienvalodību, pret daudzveidību un daudzvalodību. Viņš norādīja, ka tiesības iegūt izglītību mazākumtautību valodā nedrīkst būt tikai kā pagaidu iespēja.
Daudzi pētījumi apstiprinot, ka tiesības mācīties dzimtajā valodā atbilst bērnu interesēm. Tāpēc vien, ka bērni spēj mācīties valsts valodā, neesot jāņem viņiem iespēja mācīties dzimtajā valodā.
Savukārt Saeimas pārstāve tiesā Ilze Tralmaka stāstīja, ka jau 1998. gadā Izglītības likumā ietvertas normas par mācībām latviešu valodā un mācības mazākumtautību valodā bijis izņēmums, kas tagad tiek atcelts.
Diemžēl līdz šim izglītības sistēma nav nodrošinājusi to, ka visi mazākumtautību skolu absolventi labi zina latviešu valodu. Daļai skolu absolventu ir tikai pamatzināšanas latviešu valodā, kas liecina, ka viņi saprot tikai vienkāršas frāzes un biežāk lietotos vārdus, kas neļauj pilnvērtīgi iesaistīties valsts dzīvē un arī izmantot Latvijā esošo informatīvo telpu. Tādējādi šie skolēni nav ieguvuši pilnvērtīgu izglītību, kas ir pretrunā ar starptautiskajām prasībām par to, ka visu tautību pārstāvjiem jānodrošina vienlīdzīga izglītība.
Jā, starptautiskās tiesību normas prasa, lai izglītības sistēma nodrošina mazākumtautību pārstāvjiem iespēju saglabāt un attīstīt savu etnisko identitāti, atzina Saeimas pārstāve, taču netiek noteikts, ka jāļauj mācīties galvenokārt dzimtajā valodā. Nodarbības, kas attīsta dzimto valodu un identitāti valsts varot piedāvāt kaut vai interešu izglītībā.
Savukārt B. Cilēvičs pauda bažas, ka tieši pēc reformas varētu kristies izglītības kvalitāte mazākumtautību skolās. Turklāt to pat varētu uzreiz nepamanīt, jo Latvijā nav izglītības kvalitātes uzraudzības sistēma: to plānots ieviest tikai pēc vairākiem gadiem. Pat centralizēto eksāmenu rezultāti netiek analizēti, ņemot vērā valodas aspektu; nav zināms, vai rezultātu kāpumam vai kritumam ir saistība ar mācību valodu.
Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tiešām ir maz informācijas par faktisko situāciju krievu skolās, piemēram, par to, kāda tad šobrīd ir latviešu un krievu valodas proporcijas mācību procesā krievu skolās.
Kaut B. Cilēvičs tiesā runāja par mazākumtautību tiesībām mācīties dzimtajā valodā, atbildot uz tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles jautājumu, viņš atzina, ka uztraukums patiesībā ir tikai par krievu skolām. Citas mazākumtautību skolas – piemēram, poļu, ukraiņu, igauņu – likuma izmaiņas neskars. Tās jau tagad mācībās izmanto galvenokārt latviešu valodu vai arī darbojas uz divpusēju starptautisku līgumu pamata, kas pieļauj plašāk izmantot dzimto valodu. Savukārt ar Krieviju attiecīga līguma par krievu nacionālo skolu uzturēšanu nav.
Tiesa noraidīja B. Cilēviča ieteikumu prasīt viedokli par Latvijas skolu reformu dažādām starptautiskām organizācijām. Kā norādīja I. Tralmaka: šādu atzinumu varētu nākties gaidīt mēnešiem ilgi un tas nesaskan ar pašu sūdzētāju vēlmi panākt, lai šī lieta tiktu izskatīta pēc iespējas ātrāk.
Tomēr tiesa atbalstīja sūdzības iesniedzēju vēlmi lietas izskatīšanā pieaicināt izglītības eksperti Liesmu Osi un Rīgas 34. vidusskolas direktori Natāliju Rogaļevu.
Pati pēc savas ierosmes tiesa pieaicinājusi pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Tiesībsargu, bijušo izglītības ministri, valodnieci Inu Druvieti, sociālo zinātņu doktori Brigitu Zepu, profesoru Denisu Hanovu, ekspertu Reini Āboltiņu, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktori Svetlana Semenko un Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktoru Denisu Kļukinu.
Tiesas sēde turpināsies arī trešdien un, iespējams, arī nākamās nedēļas sākumā.
Šī nav pirmā reize, kad Satversmes tiesa lemj par mācību valodu: tiesa savulaik lēma arī par 2004. gada izglītības valodas reformu, kuras ietvaros tika palielināta latviešu valodas proporcija pamatskolās.
