Vai lupstājam var ievākt sēklas? 0
Vai lupstājam var ievākt sēklas? RITA KULDĪGAS NOVADĀ
Ārstniecības lupstājam (Levisticum officinale), kas pazīstams arī kā burvju zālīte, ir sīki, bāli dzelteni, platos čemuros sakopoti ziedi, kas zied jūlijā, augustā.
Sēklu ieguve. Lupstāja sēklas var iegūt, sākot ar otro audzēšanas gadu. Sēklinieki ir jāatbalsta, lai tie nesagāztos. Sēklas pakāpeniski, izlases veidā ievāc septembrī, no kvadrātmetru liela stādījuma var iegūt aptuveni 50 g. Jāņem vērā, ka mūsu apstākļos sēklas bieži vien sliktāk dīgst, turklāt dīgtspēju tās saglabā tikai 1–2 gadus, tāpēc ieteicams sēt iepriekšējā gadā vāktās. Ikdienas vajadzībām parasti audzē 2–4 lupstājus. Intensīvai izmantošanai to dara lielākā platībā.
Augsne. Lupstājs augsnes ziņā nav sevišķi izvēlīgs, tomēr vispiemērotākā ir pietiekami mitra, barības vielām bagāta augsne, kurā iepriekšējā gadā iestrādāts organiskais mēslojums.
Pavairošana. Lupstāju pavairo ar sēklām, ceru dalīšanu vai sakneņiem. Lai izaudzētu dēstus, sēj aprīļa otrajā pusē kastītēs. Sēklas sadīgst 2–3 nedēļās. Laukā izstāda maija beigās 50 x 50 cm attālumā. Dalot cerus, augus stāda maija sākumā.
Vieta dārzā. Lupstājus stāda lielākoties vienā audzējamās platības malā, lai tie mazāk apēnotu zemākās kultūras. Reizēm stāda, lai nomaskētu komposta vai kūtsmēslu kaudzes. Lupstājus var audzēt arī dzīvžogā, pie ūdenstilpēm.
Lupstāji ir diezgan aukstumizturīgi, tomēr kailsala ziemās der uzbērt kūdru. Pavasarī, kad nokusis sniegs, lupstājiem dod kompleksos minerālmēslus (40–50 g/m2). Vajadzības gadījumā mēslo vēlreiz. Vienuviet lupstājus var audzēt 6–8 gadus, tad stādījumu ieteicams atjaunot.
