Kā iztrūkumu kompensēs pašvaldības, kuru ieņēmumi samazināsies visvairāk? 0
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības ziņām, izlīdzināšanas modeļa maiņas dēļ Latgales novadiem kopumā ieņēmumi samazināšoties par 6,1 miljonu eiro, turpretī Zemgales novadiem tie pieaugšot par 2,7 miljoniem eiro, Vidzemes novadiem – par 1,4 miljoniem, Kurzemes novadiem – par 0,7 miljoniem, lielajām pilsētām – par 6 miljoniem.
Māris Justs, Varakļānu novada domes priekšsēdētājs: “Mūsu novadam ieņēmumu samazinājums prognozēts par 131 tūkstoti eiro jeb 6,4 procentiem. Protams, uztrauc, ka LPS priekšlikumi, kas faktiski ir pašvaldību priekšlikumi, tiek ignorēti. Saeimā likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā. Tas ir tīri politisks lēmums, galvenokārt, lai iedotu izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu lielajām pilsētām. Bet kā lai mūsu novads, kam ir liela teritorija, bet iedzīvotāju skaits tikai 3800, turklāt ar lielu veco cilvēku īpatsvaru, kompensē tik prāvu ieņēmumu samazinājumu? Protams, kaut kā jau izdzīvosim, bet tas būs uz attīstības un cilvēku labklājības rēķina. Cietīs ceļi. Cilvēkiem būs grūtāk aizkļūt līdz centram, veikalam, bērniem – līdz skolai. Tēlaini runājot, jaunie jau izbridīs, bet cik tad mums ir to jauno? Vecajiem cilvēkiem jābrauc klāt – gan medicīnas, gan aprūpes darbiniekiem. Tiem, kas lemj, vispirms taču būtu jādomā par līdzsvarotu valsts teritoriju attīstību.”
Jekaterina Ivanova, Viļānu novada domes priekšsēdētāja: “Mums otrais lielākais samazinājums valstī – par 9,1 procentu. Jā, uz kā rēķina lai norakstām 334 tūkstošu eiro iztrūkumu? Vai likvidēt kādu no pagastiem? Tā mēs ietaupītu viena pagasta pārvaldes izdevumus. Bet likvidēt, protams, nevar. Kas atliek? Noraut līdzekļus attīstībai.”
Andrejs Ence, Babītes novada domes priekšsēdētājs:
“Mūsu novadam ieņēmumi draud samazināties par 721 tūkstoti jeb 8,1 procentu. Tāda nauda zemē nemētājas. Laikam jau nav jābrīnās par to, ka Saeimas komisija neatbalsta priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai. Līdz šim taču neviens mūsu ierosinājums par finanšu lietām nav ņemts vērā. Izlīdzināšanas modeļa maiņa tagadējā variantā sagrauj mūsu plānus. Nāksies atlikt kādus jaunus projektus, neremontēt kādus ceļus un ielas. Mums ir ieplānots celt vidusskolas piebūvi par aptuveni četriem miljoniem. Kā tad būs? Mūs mierina, ka saņemsim vairāk nodokļos. Jā, pieaugums būs, bet tas taču nekompensēs zaudēto summu. Turklāt nav zināms, vai mums jaunajā plānošanas periodā būs pieejama Eiropas nauda. Sanāk, ka mūs gremdē nost. Novadā ir 10 200 iedzīvotāju, visas skolas, vidusskolu un sākumskolu ieskaitot, ir pilnas. Arī visi trīs bērnudārzi ir pilni. Tas viss prasa tālāku attīstību. Bet tagad tā tiks stipri bremzēta.”
Pēteris Rožinskis, Riebiņu novada domes priekšsēdētājs: “Mēs cerējām, ka pilnā mērā ņems vērā gan lielo attālumu no Rīgas, gan lielo teritoriju. Pagaidām nezinām, vai gala iznākumā to ievēros. Mēs atrodamies 220 kilometru attālumā no galvaspilsētas, mūsu novada teritorija ir divreiz lielāka par Preiļu novadu. Bet še tev – 190 tūkstoši nost! Skaidrs, ka nevarēsim vairs tik labi rūpēties par visu piecu skolu uzturēšanu. Cietīs arī sociālā palīdzība, pansionāts.”
Janīna Jalinska, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja: “885 tūkstoši eiro – tā ir ļoti liela nauda arī lielam novadam. Ja Saeima pieņems tagadējo variantu galīgajā lasījumā, skatīsimies, kur un cik ekonomēt. Cietīs visas jomas – izglītības, sociālā, komunālā. Daudz kas paliks nedarīts. Esam ļoti neapmierināti.”
