Pasaules kausa finālturnīrā Katarā futbolisti pēc pārkāpumiem demonstrē apskaužamu aktiermeistarību: “Ko es? Es pat nepieskāros!” 1
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaules kausa finālturnīrā Katarā futbolisti pēc pārkāpumiem demonstrē apskaužamu aktiermeistarību: “Ko es? Es pat nepieskāros!” Tieši tāpat korupcijā apsūdzētā un aizturētā Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidente Eva Kaili noraidījusi apsūdzības. Futbolā pārkāpuma epizodes atkārtojumā var labi saskatīt notikušo. Beļģijas federālās policijas veiktajā kratīšanā atsavinātā ceļasoma, pilna ar banknošu paciņām, ar naudu piebāzts portfelis, kā arī papīra maisiņš, kurā bija banknotes – kopsummā pusotra miljona –, parāda vēl pierādāmās korupcijas mērogus.
Aizzīmogo deputātu birojus
Četri aizdomās turamie apsūdzēti par to, ka ietekmējuši EP lēmumus par labu Katarai apmaiņā pret naudu un dāvanām. EP viceprezidente no Grieķijas Eva Kaili un vēl trīs citi cilvēki ir apcietināti saistībā ar apsūdzībām par dalību noziedzīgā organizācijā, naudas atmazgāšanu un korupciju. Eiropas Parlamenta deputāti otrdien ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par Kaili atcelšanu no viceprezidentes amata.
Otrdien Strasbūrā policija aizzīmogoja kādus desmit birojus parlamenta ēkās. Slēgts tika arī Itālijas deputāta Pjetro Bartolo birojs Strasbūrā, aizturēts viņa palīgs. Apcietināts Kaili partneris un cita EP deputāta padomnieks Vidējo Austrumu un Ziemeļāfrikas jautājumos Frančesko Džordžo. Aizturēts arī bijušais Itālijas sociālistu EP deputāts, tagad NVO “Fight Impunity” vadītājs Pjērs Antonio Panceri – viņš tiek apsūdzēts par savu bijušo parlamenta kolēģu atbalstīšanu ne tikai Kataras, bet arī Marokas labā un par naudas ņemšanu no abām valstīm, lai to paveiktu.
Pozitīvais vērtējums – nopirkts?
Sākumā EP deputāti un reportieri norādīja uz aizdomās turamās personas Evas Kaili novērtējumu par valsts progresu cilvēktiesību jomā pirms FIFA Pasaules kausa izcīņas turnīra. Tagad tiek vētīta to deputātu pozīcija, kuri pirms futbola sacensībām slavēja Kataru par nodarbinātības reformām, nevis nosodīja par pieļautajiem strādnieku tiesību pārkāpumiem un bīstamajiem darba apstākļiem futbola stadiona celtniecībā.
Par to, kā tas Eiropas Parlamentā noticis ar viņa nu jau bijušo kolēģi Evu Kaili, “Latvijas Avīzei” skaidro EP viceprezidents Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, Nacionālā apvienība): “Viceprezidents nelemj par šādiem jautājumiem. Visi jautājumi tiek izskatīti komitejās. Kataras gadījumā likumprojekti gan par cilvēktiesībām, gan par bezvīzu režīmu gāja caur Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju jeb saīsinājumā LIBE, kura gan iepriekšējā, gan šajā sasaukumā ir Sociālistu grupas pārziņā. Tā un arī Cilvēktiesību apakškomiteja ir šī korupcijas kanāla perēklis. Mana bijusī kolēģe viceprezidente Kaili, arī sociāliste, pat nebūdama šīs komitejas locekle, lobēja Katarai labvēlīgu lēmumu. Viceprezidents tos var ietekmēt tikai ar savu autoritāti, ne balsi. Mans secinājums pēc pašreiz pieejamās informācijas, ka ietekmēti lēmumi LIBE Cilvēktiesību apakškomitejā, par ko liecina tieši tajā darbojošies apcietinātie deputāti. Arestētais Panceri to vadīja iepriekšējā sasaukumā.”
Tagad EP deputāti pauž aizdomas, ka Katara ir ietekmējusi sarunas par daudz ienesīgāku vienošanos: pērn parakstīto ES un Kataras aviācijas nolīgumu. Toreiz ES lielākās aviokompānijas to kritizēja kā nelīdzsvarotu, jo “atvērto debesu” līgums garantēja “Qatar Airways” piekļuvi 450 miljonu ES tirgum, pretī dodot pieeju 2,9 miljoniem patērētāju. Eiropas Komisija kā sarunvedēja noraida šīs aizdomas.
Arvien plašāk izskan minējumi par to, ka minēto divu valstu dāvinājumus pieņēmuši ne tikai aizturētie deputāti, bet daudz vairāk. Korupcijas atšķetināšanas sniega bumba tikai sāk velties.
Lielas dāvanas nedrīkst pieņemt
Augsti stāvoši Eiropas Komisijas ierēdņi savās dienaskārtībās atrāda tikšanās ar lobijiem. EP deputāti pērn slēgtā balsojumā iestājās pret lielāku atklātību, pamatojoties uz sev doto mandātu. Tikai EP ziņotājiem ir jāreģistrē savas tikšanās ar lobijiem, bet arī šos noteikumus piemēro nesistemātiski.
Jā, Eiropas Parlamentā strādājošie drīkst pieņemt dāvanas no trešajām personām, ja vien dāvanas vērtība nepārsniedz 100 eiro vai 300 eiro gada laikā. Ja lielākas – jāsaņem atļauja. Eiropas Komisijai šis slieksnis ir daudz zemāks – 50 eiro.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Shins otrdien vainoja Eiropas Parlamentu un padomi par vispārēju ES pārredzamības noteikumu trūkumu. “Komisija jau 2016. gadā ierosināja ieviest obligātu pārredzamības reģistru visām ES institūcijām,” preses konferencē sacīja Shins. “Vajadzēja piecus gadus, lai parlaments un padome tam piekristu.” Tagad Eiropas Komisija ierosināšot izveidot ES ētikas struktūru visām iestādēm. “Tai ir jābūt “ar zobiem”, un es ceru, ka šoreiz nevajadzēs piecus gadus tās iedarbināšanai,” turpināja Shins. “Tagad ir laiks reformai.”
“Bez šaubām, būs soļi pārredzamības uzlabošanai, jo tas nedrīkst atkārtoties,” atzīst Roberts Zīle. “EP priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvēra uzbrukumu demokrātijai. Autoritāri režīmi mēdz izmantot šādas metodes. Tomēr jāņem vērā ģeopolitiskais aspekts. Mēs nevaram pateikt, ka saraujam saites ar Kataru. Tā kopā ar ASV ir lielākais sašķidrinātās gāzes piegādātājs. Vācija tikko noslēdza ilgtermiņa līgumu, arī Latvija ir iepirkusi gāzi no Kataras.”
Kā tas beigsies? Tiesībsargājošās iestādes pēc kāda laika vainīgos te, Eiropā, notiesās. Bet Eiropas Parlaments pārrakstīs ētikas kodeksus un caurspīdīguma noteikumus un izveidos jaunu uzrauga biroju, bet nepārskatīs attiecības ar Kataru, kura Eiropai piegādā tik vajadzīgo gāzi.
Viedokļi
Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja:
“Pašlaik notiek uzbrukums Eiropas Parlamentam, notiek uzbrukums Eiropas demokrātijai, uzbrūk arī mūsu atvērtajai, brīvajai, demokrātiskajai sabiedrībai. (..) Šie ļaunprātīgie spēki, kas saistīti ar autokrātiskām trešajām valstīm, šķietami ir izmantojuši nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības, privātpersonas, asistentus un Eiropas Parlamenta deputātus, lai ietekmētu mūsu procesus. Viņu ļaunprātīgie plāni cieta neveiksmi.”
Aleksanders de Kro, Beļģijas premjerministrs: “Beļģijas tiesībsargājošās iestādes pirmsšķietami dara to, ko Eiropas Parlaments nav izdarījis pirmajā acu uzmetienā. (..) Eiropas Parlamentam ir daudz rīku, lai regulētu sevi. Izrādās, ka lielā mērā tā ir paškontroles sistēma, kas balstīta uz brīvprātīgiem centieniem, kas acīmredzami nav bijusi pietiekama.”
UZZIŅA
Lielākie korupcijas skandāli EP
2013. gadā Ernsts Strasers, EP deputāts no Austrijas, tika notiesāts uz trim gadiem par to, ka viņš lobijam piekritis mainīt likumus tāda uzņēmuma vārdā, kas bija gatavs maksāt viņam 100 000 eiro gadā.
2017. gadā Markuss Ferbers, EP deputāts no Vācijas, vēstulē finanšu nozares vadītājiem ieteica produktu TIPER, kuru ražošanā iesaistījies viņa nodibinājums. Finansiālu guvumu neizdevās pierādīt, un nekādas sankcijas Ferberam nesekoja.
Avots: “Euronews”
