Vai Lietuva balansē uz robežas, lai NATO sāktu konfrontāciju ar Krieviju? 0
Kremlis ir skarbi piedraudējis Lietuvai pēc tam, kad ES sankcijām pakļautām precēm tika bloķēta nokļūšana Krievijas anklāvā Kaļiņingradā, līdz ar to vairojot pamatotas bažas par NATO alianses ievilkšanu karā ar agresorvalsti Krieviju.
Maskava brīdinājusi par “ļoti stingrām darbībām” pret Rietumu drošības alianses dalībvalsti pēc tam, kad Krievijas teritorijā tika apturētas ogļu, metālu, būvmateriālu un modernu tehnoloģiju piegādes.
Lietuvas pilnvarotajam lietvedim Maskavā tieši paziņots, ka – ja tuvākajā laikā netiks atjaunots kravu tranzīts, Krievija patur tiesības rīkoties jebkādā tai pieņemamā veidā, lai aizsargātu savas nacionālās intereses.
Krievijas Ārlietu ministrija paudusi viedokli: “Mēs uzskatām Lietuvas provocējošos pasākumus, kas pārkāpj Lietuvas starptautiskās juridiskās saistības, galvenokārt Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības 2002. gada kopīgo paziņojumu par tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas daļu kā pozīciju būt atklāti naidīgai valstij.”
Krievijas valsts domes senators Andrejs Kļimovs pavēstījis, ka tā ir “tieša agresija pret Krieviju, burtiski liekot mums nekavējoties ķerties pie pareizas pašaizsardzības”.
Parlamentārās suverenitātes aizsardzības komisijas vadītājs solījis, ka Krievija atrisinās blokādi “jebkādā veidā, kādu mēs izvēlēsimies”.
Jebkurš tiešs Krievijas uzbrukums NATO alianses dalībvalstij Lietuvai tiktu uzskatīts par militāru aktu pret NATO un varētu tieši izraisīt pasaules karu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis sacīja, ka viņa valsts vienkārši īsteno Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un neko vairāk – viss tika veikts pēc “apspriešanās ar Eiropas Komisiju un saskaņā ar tās vadlīnijām”. “Aizliegtās preces (vairs) nedrīkstēs vest tranzītā pa Lietuvas teritoriju,” piebilda Landsberģis.
Lietuvas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka tā nav noteikusi “vienpusējus, individuālus vai papildu” ierobežojumus.
Taču Krievija tam principā nepiekrīt, Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs ir paudis: “Šis Lietuvas lēmums patiešām ir bezprecedenta gadījums. Mēs to uzskatām par nelikumīgu. Situācija ir vairāk nekā nopietna… mums ir nepieciešama nopietna padziļināta analīze, lai izstrādātu mūsu atbildi.
Senāta spīkera vietnieks Konstantīns Kosačovs ir apgalvojis, ka Lietuva pārkāpj starptautiskās tiesību normas, aizliedzot ievest Lietuvā preces no Krievijas caur Baltkrieviju.
Kaļiņingradas anklāvu, kurā dzīvo aptuveni 430 000 cilvēku, no dienvidiem ieskauj Lietuva un Polija, un tas ir pilnībā izolēts no pārējās Krievijas. Vilcieni ar precēm, ko piegādā Kaļiņingradai, brauc caur Baltkrieviju un Lietuvu.
Protams, ka Krievija, ja vēlas, joprojām var apgādāt savu Kaļiņingradas militarizēto apabalu ar visu nepieciešamo pa jūru, apejot ES noteiktās sankcijas.
Krievijas valsts televīzijas reportieris Grigorijs Jemeļjanovs no 1. kanāla komentējis faktu par kadriem ar bloķētiem vilcieniem: “Mēģinājums izolēt šo mūsu reģionu no starptautisko tiesību viedokļa patiesībā ir casus belli, termins, kas nozīmē formālu iemeslu paziņot “kara pieteikumu”.
Cits senators Andrejs Klišas norādījis: “Lietuvas mēģinājums izveidot Kaļiņingradas apgabala virtuālu blokādi ir Krievijas suverenitātes pārkāpums šajā reģionā, un var būt par pamatu ļoti stingrām un absolūti likumīgām darbībām no Krievijas puses.”
Putina ienaidnieks Mihails Hodorkovskis laikrakstā The Financial Times paredz, ka
Bijusī Krievijas prezidenta amata kandidāte un televīzijas raidījumu vadītāja Ksenija Sobčaka paudusi savas labi informētas personas bažas: “Pēc tam, kad Lietuva aizliedza sankcionētu preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu caur savu teritoriju, Krievijas politiķi un mediji ir sākuši runāt … par pamatu kara pieteikšanai.”
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tviterī šodien publiskojis ierakstu: “Krievijai nav tiesību apdraudēt Lietuvu. Maskava pati ir vainīga pie sava neizprovocētā un nepamatotā iebrukuma Ukrainā sekām.”