Vai Lieldienu zaķis atnesīs svētkus vai arī tam karantīna? Svētku sajūtas ķeršanas padomos dalās sabiedrībā zināmas personas 3
Daudziem no mums ierobežojumi ir jau tik ierasti, ka to rezultātā ir jau izstrādājušies paradumi, piemēram, maskas uzlikšana telpās, roku dezinfekcija pirms un pēc veikala apmeklējuma, distances ievērošana starp cilvēkiem un tā tik varētu turpināt.
Tomēr tad, kad tuvojas svētki, saprotam, ka pietrūkst ikdienas – vecais, labais, normālais jeb klātienes sarunas ar ģimeni, došanās uz veikalu, lai nopirktu visu vajadzīgo mājas ballītei, izklaides braucieni ar bērniem.
Tomēr arī šim ir risinājumi, kas varbūt nenāk tik viegli, bet ir iespējami un tomēr palīdzēs glābt svētku sajūtu. Kā sagatavoties Lieldienām, ievērojot drošas iepirkšanās noteikumus un kā pavadīt brīvdienas svētku noskaņās, bet ievērojot visus drošības pasākumus?
Ir pamatlietas, ko mēs kā apzinīgi pircēji esam iemācījušies ievērot, piemēram:
1. jau mājās apdomāt, kādas preces ir nepieciešams iegādāties,
2. iepirkties tā, lai sagādātu produktus ilgākam laika posmam,
3. doties iepirkties vienatnē, lai veikalā nepalielinātu rindu garumu,
4. iepirkties ātri, pēc iespējas saīsinot uzturēšanās laiku veikalā,
5. ja ir tādas iespējas, iegādāties pirkumus internetā.
Taču, ko darīt pirms svētkiem, kad iepirkšanās lielākoties ir bijusi pēdējā brīža impulss, kad lēmumi par galda noformējumu, maltīti un citām ar svinēšanu mājsaimniecībā saistītām lietām tiek pieņemti, esot veikalā?
Protams, vienmēr ir bijuši cilvēki, kas pirkumus saplāno nedēļu iepriekš, un viss pārējais jau izdarīts vairākas dienas pirms svētkiem. Bet ne visi tā māk. Laime nelaimē, pandēmija savā ziņā ir mūs iegrožojusi un nolikusi pie vietas.
“Drošs paliek drošs” informatīvās kampaņas ietvaros ar saviem ieteikumiem dalās arī sabiedrībā zināmas personas, kas jau laicīgi plāno svētkus un ir apņēmības pilnas īstenot visu, izmantojot savus drošas plānošanas “trikus”.
Plānot pirkumus, vadoties pēc ģimenes aktivitāšu plāna
Indra Salceviča, stiliste, kustības “More Than Size” dibinātāja, mamma, dalās ar dažiem universāliem, bet vērtīgiem padomiem, ko pati piekopj ikdienā un kas palīdzēs ne vien gatavojoties Lieldienām, bet arī turpmāk, plānojot iepirkšanos.
“Pirms dodies uz veikalu, ieskaties savā vannasistabas plauktā. Varbūt ir kāda higiēnas prece vai kopšanas līdzeklis, kas beidzies vai drīz beigsies.
Svarīgi ir iepirkties tā, lai nav jāiegriežas veikalā, piemēram, pēc šampūna nākamajā dienā.
Tas pats attiecas uz citām saimniecības lietām, kā sadzīves ķīmija, birstes, miskastes maisi. Domāju, ka pamatā ir jāorientējas uz vispārpieņemtu ieteikumu īstenošanu, papildinot tos ar saviem “trikiem”, kā to jaunajā ikdienā daru arī es, piemēram:
1. Sastādot iepirkumu sarakstu, apskatīt plānotās ģimenes aktivitātes nedēļas griezumā. Varbūt sestdienas izbraukuma piknikam nepieciešamās lietas var iegādāties jau pirmdien.
Tas palīdzēs pašā aktivitātes īstenošanas dienā – nebūs nekur lieki jāpiestāj, jātērē laiks, kas ir īpaši būtiski, kad brīvdienas plāno ar bērniem.
2. Veikala apmeklējumam izvēlēties sev neierastu laiku, iespējams, tas varētu būt agrs rīts, kad cilvēku veikalā ir daudz mazāk, nekā tas mēdz būt darbdienu vakaros.
Ja bērni ir vecāki un pašreiz mācās no mājām, ir praktiski doties uz veikalu no agra rīta vai pusdienas laikā, kamēr bērniem ir skola un pašam darbs vēl nav sācies vai ir pauze.
3. Attālinātā iepirkšanās. Šobrīd daudzi “mazie” mājražotāji vai augu un ogu tirgotāji piedāvā iegādāties produktus ar piegādi līdz pat mājdurvīm. Izmantojot šos servisus un iespējas, vairs nav nepieciešams apmeklēt veikalu. Tas arī ietaupa paša laiku un liek divreiz padomāt, vai tiešām ir jābrauc uz veikalu.
4. Ne mazāk svarīgi ir iespēju robežās izvēlēties maksimāli ērtu apģērbu un arī apavus, apmeklējot veikalu. Tā iespējams kļūt ātrākam, brīvi pārvietoties pa veikalu, nedomājot par to, ka, piemēram, augstpapēžu kurpes spiež.
Protams, smejoties vai ne, bet veikala apmeklējums ir vienīgais publiskais izgājiens sabiedrībā – gribas sapucēties. Tomēr ir jāpadomā, lai apģērbs ir ērts, tas arī uzlabo omu un it kā liek pielikt soli.
5. Domāt par ēdienkarti, laicīgi izplānot, ko likt galdā. Tas attiecas kā uz Lieldienām, tā arī uz ikdienu – ja plāno izmēģināt kādas jaunas receptes, veido pirkumu sarakstu, apmeklē sev zināmu veikalu, kura sortimenta izvietojumā spēj orientēties, jo tas ietaupīs laiku.
Iepirkšanās patiesi būs krietni ātrāka, ja zināsi, kurp iet un ko meklēt.
Ja izvēlies veikalu, kuru apmeklē ikdienā, iepirkumu sarakstu vari izveidot pat pēc plauktu izkārtojuma jeb pirmajiem produktiem, kas atrodas tuvāk durvīm. Nebūs jātaisa “zigzagi” pa veikalu.”
Iepirkumu saraksts, ar ko lepoties
Sanda Dejus, radio SWH šova “Tik Tik Tik” ētera balss, pasākumu vadītāja un mamma, arī padalījās savā būtībā tik vienkāršajā, bet tik praktiski lietderīgajā ieteikumā:
“Es parasti svētkiem gatavojos laicīgi, plānojot, ko likšu galdā, kā dekorēšu mājas – lieku visu vajadzīgo pirkumu sarakstā. Tas man no mammas, jo viņai arī vienmēr uz Lieldienām baltās olas bijušas jau laicīgi sagādātas, lai pēdējā brīdī nav visur jāmeklē.
Arī sarakstiņu es veidoju ļoti pārdomāti, jo parasti iepērkos tuvākajā veikalā, kura sortimentu un plauktus jau pārzinu, tāpēc produktus sarakstā lieku, veidojot maršrutu no ieejas veikalā līdz kasei.
Tā es izvairos no liekas skraidīšanas šurpu turpu un nevajadzīgiem pirkumiem.
Pandēmijas laikā veikalu apmeklēju viena un reizi nedēļā. Ja kaut kas aizmirsies, iztieku (jo tiešām var iztikt, lai arī sākumā liekas, ka viss, beigas) vai izmantoju kaut ko no krājumiem – piešķirt tādu mazliet neprognozējamu aspektu ikdienas maltītei.
Ja pati netieku uz veikalu, tad tā apmeklējumu varu uzticēt vīram, jo manā plānā ir ļoti viegli orientēties. Nenoliegšu, ka ar šo prasmi ļoti lepojos!”
Svētkiem būs būt
Armands Simsons, TV raidījumu un pasākumu vadītājs, tētis, vīrs un visu svētku aizrautīgs svinētājs, Lieldienu sagaidīšanai pieiet varen nopietni arī pandēmijas laikā, jo visu var, bet tikai citādāk:
“Protams, ka sekojam līdzi notiekošajai situācijai pasaulē un godprātīgi arī ievērojam visus noteiktos ierobežojumus. Jo, kurš gan cits mūs no kaut kā tāda pasargās, ja ne mēs paši?!
Jau kopš visas šīs situācijas (pandēmijas) sākuma strikti ģimenē nolēmām, ka iepirkumus, dodoties uz tirdzniecības vietām, veikšu tikai un vienīgi es.
Un tā arī visu šo laiku dzīvojam un šo kārtību ievērojam. Bet par svinēšanu, katri svētki arī mūsmājās ir jūtami. Dekori, noskaņa, gaidīšanas prieks. Lai sagatavotos Lieldienu gaidīšanai faktiski un praktiski, ar maziem izņēmumiem, mums jau viss ir gatavs un kārtībā bija pirmdien.
Par noskaņu un atmosfēru mājās, protams, ka ir atbildīga, nē, pat ne atbildīga, bet to ar prieku dara un rada man sieva Iveta. Gluži tāpat kā daudzus jeb visus citus pārējos kalendārā ierakstītos sarkanos datumus.
Par iepirkšanos ir tā, ka mums ir saraksts sarakstam, gandrīz vai. Tā tiešām ir. Ikdienā mums ir vairāki pamatnoteikumi:
1. Saraksts! Zinu, ka neko jaunu neesmu pateicis, bet šajā laikā savus iepirkšanās ieradumus kopā ar ģimenes palīdzību un atbalstu esmu optimizējis un uzlabojis. Jo nav jau arī nekāds noslēpums, ka palaist tēvus uz veikalu, turklāt ar tukšu vēderu, ir neprāts. Bet šobrīd, sastādot un pieturoties pie saraksta, gan laiks, gan, protams, arī nauda tiek optimizēti.
2. Svētkiem gatavojamies laicīgi! Ja tomēr kaut kas pietrūkst, izdomāt mājās un aizbraukt pakaļ. Piemērs – kamēr lielās meitenes mājās mācījās un mazā gulēja, “aizskrēju” uz veikalu un nopirku Lieldienu traukus un jaunu dekoru. Aizņēma tas tieši tik daudz, cik ieiet veikalā, paņemt, ielikt grozā, samaksāt un braukt mājās. Jāpiebilst – braucu tad, kad veikals tukšāks, rīta pusē, un iepērkos ar skeneri – ātrāk un ērtāk.
3. Dekorācijas – nemest ārā vecās, bet gan saglabāt un nedaudz atsvaidzināt. Ņemot vērā, ka mūsu mājās par svētku atmosfēru rūpējas sieva, tad arī svētku dekori ir sarindoti mazajā mājas noliktavā ar svētku uzrakstiem. Ja Lieldienas, tad no skapja tiek izvilkta Lieldienu dekoru kaste, un svētku atmosfēra top pati no sevis.
4. Attālinātā pasūtīšana – darām un izmantojam. Personīgi es mazāk, bet sieva Iveta pie tā jau ir pieradusi. Ņemot vērā, ka es vairāk esmu ārpus mājām, Iveta jau laicīgi saliek pasūtījumus vienā vai otrā veikalā, un viss, kas man atliek, ir tikai aizbraukt pakaļ un paņemt pasūtījumu.
Viena priekšrocība šādai sievu iepirkšanās plānošanai ir – bieži vien man arī šis noformētais pasūtījums ir jāapmaksā (joks).
5. Svarīgākais Lieldienu svētku gaidīšanas process – olu krāsošana. Laikam jau esam “dabas bērni” un olas krāsojam ar dabā atrodamajām krāsvielām. Iešana dabā, visa sagādāšana un olu krāsošanas procesa īstenošana – viss tiek paveikts kopā. Un šeit jau atkal prātā nāk vecais labais teiciens par ragaviņu sarūpēšanu vasarā un ratu meklēšanu ziemā.
Ejot pretim svētku pulksteņrādītāja virzienam, mūsu mājās daudz kas svētkiem tiek savākts, atrasts, izkaltēts un noglabāts jau labu laiku pirms pašiem svētkiem. Ziemassvētku dekori un rotājumi jau tiek tapināti vasarā, savukārt Lieldienām daudz kas tiek sameklēts un sagatavots jau ar pirmā sniega kušanu. Laikam jau tā saucas laicīga plānošana.
6. Svētku svinēšana. Kā ir, tā ir. Un esam atbildīgi šajā laikā gan par sevi, gan pret saviem tuvākajiem. Pielāgojamies. Ja iepriekšējos gadus Lieldienas svinējām mūsu lielās ģimenes lokā – brāļi, māsas, brālēni un māsīcas, tad šobrīd, gaidot labākus laikus, to darīsim tikai savas ģimenes lokā.
Meži, pļavas, lauki un izbraucieni pie dabas. Tos neviens nav atcēlis un svētku pikniks šodien jau ir ieguvis pavisam citu nokrāsu – tiešām svētku nokrāsu. Un, kurš gan mūsu vietā radīs un svinēs svētkus, ja ne mēs paši.
Kā saka – viss ir pašu rokās, bet izdoma katra paša galvā. Ir jāļauj vaļa iztēlei!
Iepirkšanās attālināti
Arī Jana Medova, ēdienu blogere, influencere, trīs bērnu māmiņa, dalās savā pieredzē un arī ieguvumos:
“Tā kā esmu trīs mazu bērnu māmiņa, jebkurš veikala apmeklējums tiktāl atgādināja specoperāciju: To neaiztiec! To neņem! Neej prom! Beidziet braukāties ar ratiem! Nelieciet netīras rokas mutē!
Pēc šādas iepirkšanās man teju bija nepieciešami nomierinošie līdzekļi un, vēlams, atvaļinājums…
Bet šis gads man ir atklājis brīnišķīgo tiešsaistes iepirkšanās pasauli. Nav nepieciešams vilkt 100 drēbju kārtas sev un bērniem, kaut kur iet, stāvēt rindā. Ieleju sev kafiju krūzē, apsēžos pie datora vai paņemu tālruni, pāris klikšķu un pārtikas produkti jau tajā pašā dienā ir manā virtuvē.
Tāpat mēs arī sākām biežāk pasūtīt produktus no vietējiem zemniekiem ar piegādi, piemēram, Lieldienām olas pasūtījām no zemnieku saimniecības.
Bet, protams, ir reizes, kad jums vienkārši jāiet uz veikalu!
Tādos gadījumos mans rīcības plāns ir skaidrs:
1. iepriekš uzrakstu nepieciešamo produktu sarakstu,
2. izvēlos laiku, kad iepirkšanās vietas apmeklē vismazāk cilvēku,
3. ievēroju distanci veikalā, kas ir īpaši svarīgi, ja mājās gaida mazi bērni,
4. izmantoju pašapkalpošanās kases.
Nevar neuzsvērt, ka tagad bērni arī mazāk slimo, pateicoties tam, ka mēs mazāk apmeklējam veikalus. Es domāju, ka tas ir ļoti labs rādītājs tam, ka es rīkojos pareizi.”
Šonedēļ Ekonomikas ministrija uzsāk informatīvo kampaņu “Drošs paliek drošs”, kuras mērķis ir informēt gan pircējus, gan tirgotājus par drošas iepirkšanās un tirdzniecības nosacījumiem un to nozīmi Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanā, kā arī skaidrot par pakāpeniskas drošas tirdzniecības modeļa ieviešanas epidemioloģiskajiem apsvērumiem.
Aktuālākā informācija par tirdzniecības ierobežojumiem iedzīvotājiem, kā arī papildu informatīvie materiāli tirgotājiem ir pieejami mājaslapā www.drosspaliekdross.lv.
