Vai lielajām pensijām būtu jānosaka «griesti»? 0

Deviņdesmito gadu sākumā visiem pensionāriem tika noteikta vienāda pensijas summa – 15 lati. Toties tagad viņi vairs nav viendabīga masa – ir cilvēki, kuri nopelnījuši tūkstošiem latu lielu pensiju, tomēr vairākums – 85% – saņem nepilnus 200 latus. Atšķirība ir milzīga, pat simtkārtīga. 


Reklāma
Reklāma

 

TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Vaicāju lasītājiem, vai pensijām būtu jānosaka “griesti”, kas ierobežotu arvien pieaugošo starpību starp mazo un lielo pensiju īpašniekiem.

 

* Juris Kante Rīgā: “Noteikt “griestus” pensijām būtu vislielākā netaisnība! Arī mana pensija šodien ir liela. To esmu ieguvis, smagi un grūti strādājot. Man ir trīs bērni. Lai viņus izaudzinātu, izskolotu, samaksātu par pulciņiem, nopirktu grāmatas, bija vajadzīgi līdzekļi. Darbs ilga no rīta līdz vēlam vakaram, bez brīvdienām, turklāt augu dienu uz kājām. Mājās pārnākot, biju tā pārguris un kājas sāpēja, ka neko citu negribējās, kā tikai iekrist gultā. 
Toties bija pieklājīga alga un maksāju lielus nodokļus. Ja tagad nogriež pensiju, tad kāpēc maksāju milzīgus nodokļus? Tagadējā pensija, var teikt, ir mani darba sviedri. Nevienu latu no tās nevēlos zaudēt.”

CITI ŠOBRĪD LASA

* Aivars Zunde Ogrē godīgi atzīstas: “Savulaik spiestā kārtā piekritu strādāt neoficiāli, saņemot algu konvertā, tāpēc tagad nedrīkstu ne pīkstēt, ka par 40 gadu darba stāžu pensija ir tikai 165 lati. Uzskatu, ka katrs saņem tik, cik nopelnījis. Protams, cenas visam nemitīgi aug. Ja pensija būtu vismaz 300 latu uz rokas, kas nekaitētu dzīvot!”

* Kārlis Rīgā: “Man šķiet, ka vairākums no tiem, kas saņem lielās pensijas, tās nav nopelnījuši ar reālu darbu. Viens brīdis bija, kad pensijas varēja “nopirkt” – cilvēki izpārdeva savas lauku sētas, lopiņus, ņēma kredītus, lai iegūto naudu iemaksātu kā sociālo nodokli. Tādā veidā iegūtās pensijas būtu pelnījušas, ka tās ierobežo ar zināmiem “griestiem”.”

* Aldis Belsons Pampāļos: “Jābūt kaut kādai samērībai starp ļoti mazām un ļoti lielām pensijām, ja jau eksperti tā uzsver, ka mums ir solidārā pensiju sistēma. Griestiem, manuprāt, jābūt, lai pensijas neaizsniegtos teju vai bezgalībā, līdz ar to strauji iztukšojot sociālo budžetu.”

* Andris Kļaviņš Rīgā: “Protams, krīzes apstākļos kaut kādus ierobežojumus varēja noteikt. Tik daudzi vecie cilvēki, kuri smagi strādājuši visu mūžu, nesaņem pensiju pat iztikas minimuma līmenī. “Griesti” varētu būt no 1000 latiem.”

* Voldemārs Beļevičs Rīgā: “”Griesti” varētu būt vai nu tūkstotis, vai divi tūkstoši latu. Labprāt arī pats saņemtu lielu pensiju, bet atbilstošu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Diemžēl politiķi taisa likumus savās interesēs. Tāpēc neuzticos pašreizējai pensiju sistēmai.”

* Ginta Ķeruka Vidrižos: “Tā bija kļūda, ko tagad atzīst arī Labklājības ministrija, ka nelielu laika sprīdi bija atļauts iemaksāt neierobežoti lielu naudas summu savai pensijai. Toreiz to nosauca par pretimnākšanu lauksaimniekiem. Daudzi cilvēki to izmantoja, bet sabiedrībā šis notikums atstājis ļoti negatīvas sekas. Situāciju varētu labot, ieviešot “griestus” lielajām pensijām.”

Reklāma
Reklāma

* Emīlija Grīsle Bauskas novadā: “Tūkstošiem latu lielās summas vajadzētu ierobežot, bet tas jādara tā, lai cilvēki nezaudētu vēlmi maksāt nodokļus. Viens no variantiem – pensijai līdz 1000 vai 1500 latiem no cilvēka iekasētu pilnu sociālo nodokli, bet par summām virs šīs robežas – mazāku. 
Lietuvā nav “griestu” sociālā nodokļa iemaksām, toties pensijām ir. Tās nedrīkst būt lielākas par piecām vidējām pensijām. Latvijā šī summa būtu ap 900 latiem.”

* Ivars Vītoliņš Valmierā: “Nevis pensijām vajag “griestus”, bet algām! Nevienam atalgojums nedrīkstētu būt lielāks kā Ministru prezidentam vai Saeimas deputātiem. Turklāt tam jābūt saistītam ar IKP – ja ekonomika slīd uz leju, jāsamazina arī algas.”

 

Labklājības ministrijas viedoklis

* Pensiju sistēma būvēta uz individuāli veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tāpēc nevar būt ne runas par “griestu” noteikšanu, skaidro LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, piebilstot, ka, iespējams, pēc kāda laika varētu atgriezties pie iepriekšējās kārtības – sociālās apdrošināšanas iemaksu ierobežojumiem. Savulaik sociālais nodoklis bija jāmaksā no summas, kas nedaudz pārsniedza divus tūkstošus latu. Pārējā atalgojuma daļa ar sociālo nodokli netika aplikta. Tas toreiz ierobežoja izmaksājamo pensiju apmērus.

 

* LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece: “Pensijas, kas lielākas par 1000 latiem, saņem vien 0,1% jeb 796 pensionāru. Nosakot ierobežojumus, pārējie neko neiegūtu, jo katram nesanāktu pat lats pie pensijas.”

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.