Vai liela alga palīdzēs atrast VID ģenerāldirektoru? “LA.lv” aptaujā ekspertus 5
Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta. Premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka konkursu nav vērts izsludināt. Tieši piedāvātais atalgojuma līmenis bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc konkursā nepieteicās pietiekami spēcīgi pretendenti, skaidroja Kučinskis, un tam pievienojas arī portāla “LA.lv” aptaujātie jomas eksperti. Līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones atalgojums pirms nodokļu nomaksas bija 2441 eiro mēnesī.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone:
“Mēs gan nebijām atlases žūrijā, bet, cik varam spriest no informācijas, 11 esošie pretendenti diemžēl sarunu rezultātā ir atteikušies, un iemesli ir ļoti dažādi. Pirmais un ļoti svarīgais – atalgojuma jautājums, kas šāda kalibra iestādes vadītājam nav atbilstošs. Atturēšos no konkrētu ciparu nosaukšanas, bet droši vien, ka esošais būtu jāreizina vismaz ar divi. Ir arī citi iemesli, piemēram, ģimene tomēr nevēlas (lai kandidāts ieņemtu šo amatu – red.), arī sabiedrības attieksme, bieži vien ļoti negatīva. Daudzi izvēlas sevi nepakļaut publiskai ķengāšanai. Konkursa žūrija, ko vadīja Valsts kancelejas vadītājs, ir ļoti profesionāla, un viņi saprata, ka visi konkrētie iemesli ir vērā ņemami. Ceru, ka Valsts kancelejas vadītājs noteikti piedalīsies turpmākajā atlases procesā. Iepriekš Valsts kanceleja veidojusi savu garo sarakstu ar tiem, kuri pat tikai teorētiski varētu kandidēt, jo mēs runājam par ļoti lielas un nozīmīgas valsts iestādes vadītāju, kam priekšā ir lielas reformas, arī sabiedrības uzticības atgūšana. Atlases procesam jābūt ļoti nopietnam.
Sabiedriskā politikas centra “Providus” pētnieks Valts Kalniņš:
“Valsts ieņēmumu dienestam nepieciešama profesionāla un spēcīga vadība. Saskatu divus faktorus, kas varētu izskaidrot, kāpēc konkurss beidzies bez rezultāta. Viens – šī un līdzīgu amatu tēls, kas saistīts ar bažām par politisku ietekmēšanu, ja atceramies Ināras Pētersones kundzes aiziešanu. Spekulāciju līmenī izskanēja, ka tas noticis vai nu tieša politiska spiediena, vai politiska atbalsta trūkuma dēļ. Neatkarīgi no tā, kā realitātē ir bijis, augsta līmeņa profesionāļi varētu nevēlēties pretendēt uz amatu, kur ar dažādiem spiedieniem jārēķinās. Otrs – atalgojuma jautājums, ko Latvijas situācijā grūti atrisināt. No vienas puses, jā, augsta līmeņa vadītājam pašreizējais atalgojums varētu šķist zems, no otras puses, ja vienu amatu konkrētā iestādē izceļam un īpaši paaugstinām atalgojumu, tas varētu radīt netaisnības sajūtu citos darbiniekos un līdz ar to jaunajam vadītājam var rasties grūtības sasniegt iestādes mērķus, jo viņam var būt nepietiekami motivēti darbinieki.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš:
“Konkursa rezultāts nav pārsteigums. Es teiktu, ka tas arī ir rezultāts, proti, tas norāda, ka ir nepieciešams veikt būtiskas reformas. Pirmais atslēgas jautājums – pilnīgi noteikti ir jāpārskata VID vadības atalgojuma sistēma. Piemēram, Igaunijā valsts ieņēmumu dienesta vadītājs ir otrais labāk atalgotais ierēdnis valstī, atbildības nasta ir milzīga. Otrs atslēgas jautājums ir, ka VID vadītājam jābūt pilnai rīcības brīvībai attiecībā uz personāla lielumu un darbinieku atalgojumu, proti, jāiedod budžets, jādod rīcības brīvība, cik man būs darbinieku un kādas būs viņu algas. Turēt to visu vienotajā atalgojuma sistēmā – mēs redzam, pie kā tas noved. Arī šis ir Igaunijas piemērs. Trešā lieta, kas jau ir procesā, noziedzības apkarošana ir jānošķir no ierēdnieciskās lietas, kas ir nodokļu maksātāju apkalpošana.”
