Vai līdzēs bargāki sodi par aplokšņu algām? VID pārliecināti, uzņēmēji šaubās 2
Pagājušajā nedēļā trešajā, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz aplokšņu algu maksātājiem no 140 līdz 2100 eiro lielu naudas sodu – divas līdz piecas reizes lielāku nekā līdz šim. Agrāk viņus varēja sodīt ar 70 līdz 430 eiro. Tādējādi naudas soda apmēri par šo pārkāpumu turpmāk būs tādi paši kā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī par ienākumu un peļņas slēpšanu.
Likuma grozījumi tāpat paredz, ka aplokšņu algu maksātājiem varēs atņemt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus, tāpat atņemt tiesības ieņemt amatus uzņēmumos.
Valstiska problēma
Finanšu ministrijā atzīst, ka aplokšņu algas ir valsts mēroga problēma, tātad izvairīšanās no nodokļiem, maksājot algas aploksnēs, ir pārņēmusi visas tautsaimniecības nozares. Algu maksāšana aploksnēs ir viens no galveniem cēloņiem, kas veicina ēnu ekonomikas uzplaukumu. Latvijā visplašāk tā zeļ būvniecībā, tai seko tirdzniecība un pakalpojumi, sabiedriskā ēdināšana un transports. Būvniecības nozarē tās īpatsvars ir tuvu 50% robežai. Pēc VID ziņām, pagājušā gada 1. ceturksnī vidējā alga ēku būvniecības nozarē bija 543 eiro “uz papīra”. Bet karjeras un darbā iekārtošanas portāla “CV-Online Latvia” pērn veiktais pētījums liecina, ka pašu vienkāršāko būvdarbu veicēji “uz rokas” saņem 600 līdz 780 eiro mēnesī.
Par aploksnēm mudina ziņot
Pēc VID atzinuma, aplokšņu algu maksātājus esot grūti pieķert, sevišķi tad, ja darba ņēmēji paši labprātīgi piekrīt šādai maksāšanai. Cīņā pret aplokšņu algu maksātājiem VID gan ir ieviesis uzticības tālruni un e-pasta adresi, aicinot mutiski vai rakstiski ziņot par uzņēmējiem, vienlaikus solot neatklāt ziņotāju vārdus. Par nereģistrēto nodarbinātību savā mājas lapā aicina ziņot arī Valsts darba inspekcija (VDI). Bet darba ņēmēji gan saka, ka no šādas ziņošanas viņiem lielu ieguvumu nav. Un bieži pat nav izvēles. Vai nu piekrīti algai aploksnē, vai paliec vispār bez darba un bez pastāvīgiem ienākumiem.
VDI sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Dace Aleksāne gan saka, ka cīņa ar aplokšņu algām esot VID kompetence. Ja arī kāds paziņo par šādiem pārkāpumiem, šīs ziņas tiekot nodotas vērtēšanai VID. Tur katru šādu mutisku vai rakstisku ziņojumu pārbauda.
VID sācis brīdināt
No 2015. gada 1. jūlija, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), VID sācis brīdināt uzņēmējus par viņu iekļaušanu aplokšņu algu iespējamo maksātāju sarakstā. Pēc kādām pazīmēm uzņēmējs var nokļūt šajā sarakstā, to VID sīkumos neizpauž. Zināms vien tas, ka vērtējumam VID izmanto amatpersonu ienākumu deklarācijas, uzņēmumu pārskatus par saimniecisko darbību, tostarp par darba ņēmējiem izmaksātajām algām. Ja uzņēmumā nodarbinātajiem izmaksātās algas apmērs uzrādīts mazāks par valstī noteikto minimālo algu – no šā gada 1. janvāra 370 eiro mēnesī – vai mazāks par vidējās algas apmēru konkrētajā tautsaimniecības nozarē, tad šiem uzņēmējiem ir lielas iespējas pievērst sev VID uzmanību.
