Vai “Lidl” ienākšana Latvijas tirgū mainījusi pircēju paradumus? 89
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadu pēc “Lidl” veikalu tīkla ienākšanas Latvijā var teikt, ka tam pircēju vidū ir izveidojies savs cienītāju loks. Likumsakarīgi – citiem veikalu tīkliem nācies samierināties, ka daļa pircēju vairs tik bieži pie viņiem neiepērkas. Vai ir iespējams pateikt, kuriem tirgotājiem ar “Lidl” bijis jādalās visvairāk?
Jāatgādina, ka “Lidl” Latvijā ienāca pērn oktobrī, atverot 15 veikalus gan Rīgā, gan novados. Šogad veikalu skaits pieaudzis, un pagājušajā nedēļā tika atvērts otrais veikals Liepājā. Tas nozīmē, ka 11 pilsētās darbojas jau 20 “Lidl” veikali.
Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem “Lidl” Latvijā ir arī strauji izvirzījies visvairāk apmeklēto pārtikas veikalu “TOP 3”: jau 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.
Cerība uz pozitīvām izmaiņām
“Kad “Lidl” paziņoja par savu ienākšanu Latvijā, ļoti priecājos, jo divi lieli uzņēmumi ar 40% tirgus daļu neuzlabo konkurences situāciju,” vērtē biznesa augstskolas “Turība” asociētā profesore Iveta Liniņa. “”Lidl” ir diezgan augstu pacēlis latiņu gan cenu ziņā, gan apkalpošanas kvalitātes ziņā.”
Profesore vērtē, ka, ienākot Latvijā, “Lidl” galvenokārt kādu tirgus daļu ir atņēmis “Rimi”.
Tas esot redzams, izvērtējot pagājušā gada finanšu datus, kas iesniegti “Lursoft”. Tiesa, šī gada dati būs pieejami tikai nākamā gada vasarā un tad arī varēšot detalizētāk spriest par tirgus pārbīdēm. Pēc viņas vērtējuma, tieši “Rimi” klientu apkalpošanā pašlaik ir noslīdējis ievērojami zemāk.
“Lidl” esot uzlicis arī augstu latiņu sadarbībai ar mazumtirdzniecības tīkla partneriem. Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem esošajiem uzņēmumiem esot bijusi ļoti zemā līmenī, un asociētā profesore cer, ka tagad situācija mainīsies par labu darījumu kultūras uzlabošanai.
“Lai arī jau iepriekš bija cerības uz izmaiņām, jo Latvijā vēlējās ienākt gan somu “Prisma”, gan igauņu “Selver”, diemžēl igauņi oficiāli pateica, ka nevar izturēt tās konkurences metodes, kādas pastāv Latvijas tirgū. Līdz šim divi lielie tirgus dalībnieki diktēja visu – gan cenas, gan apkalpošanas kultūru,” zina stāstīt profesore.
Viņa cer, ka “Lidl” Latvijā ir uz palikšanu un turpinās attīstīties.
“Neteikšu, ka viss ir ideāli, bet mums ir daudz ko mācīties no viņiem. Cerēsim, ka attīstīsies arī veikalu tīkls “Spar”, jo tikai konkurence šajos apstākļos var kaut ko uzlabot.
Publiskajā telpā jau izskanējis, ka, iespējams, “Lidl” aizņēmis aptuveni 7% no vietējā mazumtirdzniecības tirgus. Iveta Liniņa atturas komentēt konkrētu tirgus daļu.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs nenosauc konkrētu aizņemto daļu, bet uzskata, ka sasniegtais rezultāts ir labāks, nekā plānots. Arī viņš domā, ka jaunais tirgus dalībnieks visvairāk ietekmējis “Rimi”, nevis “Maxima”, kur cenu politika esot līdzīga.
Pandēmija rada rindas
Jautājām pašam uzņēmumam “Lidl Latvija”, vai izdevies sasniegt plānotos mērķus. “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana skaidro, ka “Lidl” veikalu atvēršana un pirmie darbības mēneši pagājuši diezgan dīvainā laikā, kad valstī regulāri tika ieviesti dažādi ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi.
“Mums nācās vairākas reizes mainīt veikalu darbalaikus, meklēt risinājumus, kā nodrošināt atļauto klientu skaitu veikalā, kā arī izpildīt citas drošības prasības pandēmijas ierobežošanai. Tāpēc sākotnēji lielākos izaicinājumus radīja situācija, kad veikalā vēlējās iekļūt krietni vairāk cilvēku, nekā mēs drīkstējām apkalpot, – tā radās nu jau par folkloru kļuvušās “Lidl” rindas,” skaidro Hasana.
Attiecībā uz sasniegto tirgus daļu uzņēmumam ir savi operatīvie tirgus dati, taču tā ir komercinformācija, ko uzņēmums neizpauž.
“”Lidl” finanšu gads, kas ilga no 2021. gada marta līdz 2022. gada februārim, iezīmēja pirmo mūsu veikalu atvēršanos oktobrī, kad faktiski arī sākām pelnīt. Finanšu pārskats liecina, ka mūsu apgrozījums ir pārsniedzis 101 miljonu eiro, tā demonstrējot spēcīgu pirmo aktīvās darbības mēnešu rezultātu.”
Spiež uz cenām
Patērētājiem “Lidl” ienākšana ir ieguvums, jo konkurence regulē cenas.
Šobrīd par cenu iesaldēšanu paziņojis “Rimi”, tomēr “Turības” profesore to vērtē kā mārketinga aktivitāti, jo lielākoties tas attiecoties uz privātās preču zīmes produktiem. Viņa arī zina teikt, ka citos veikalos analogiem produktiem cenas esot līdzīgas vai pat zemākas.
Tiesa, neviens iepriekš nebija paredzējis cenu kāpumu, un tas radīja vispārēju nepieciešamību mainīt cenu politiku. “Šis ir gads, kad cilvēki skaita centus un cenu jutība ir izteiktāka,” spiež Henriks Danusēvičs.
“Redzams, ka “Lidl” pastāvīgi ir apmeklētāji. Lai arī preču sortiments šajos veikalos ir šaurāks nekā citviet, cilvēki labprāt apmeklē šos veikalus, kur čeka summa par līdzīgu pirkumu ir zemāka nekā citur.” Viņaprāt, tikai laiks rādīs, cik lielu tirgus daļu aizņems globālā veikalu ķēde.
Vietējos izvēlas vairāk
Novērojumi liecina, ka “Lidl” veikalos pieaug arī vietējo ražotāju pārstāvniecība.
“Domāju, ka “Lidl” aizvien vairāk novērtēs vietējo ražotāju. Jau šī gada laikā sortiments ir mainījies un pieaudzis vietējo preču īpatsvars,” uzskata Iveta Liniņa.
Paužot “Lidl” nostāju, uzņēmuma pārstāve Dana Hasana skaidro, ka vietējo piegādātāju apjoms gada laikā ir vairāk nekā dubultojies. “Lidl” sāka darbu ar apmēram 20 vietējiem ražotājiem, bet pašlaik to skaits ir jau vairāk nekā 50.
Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos. Tie esot lielāki un mazāki uzņēmumi, kas ieguvuši starptautiskos kvalitātes sertifikātus un spēj izpildīt “Lidl” kvalitātes prasības.
Ikdienā veikalā šos produktus varbūt ir nedaudz grūtāk pamanīt, jo tie pārsvarā tiek tirgoti ar “Lidl” privātajiem zīmoliem. To skaitā ir gan Latvijā ražoti gaļas produkti, gan dārzeņi, konservi un alus.
Saasina konkurenci
Ko par konkurenta ienākšanu saka citi mazumtirgotāji? “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā atzīst, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr bijusi sīva.
Neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem “Maxima Latvija” cenšas nodrošināt produktus par zemām cenām. Lai to panāktu, šogad pirmajā pusgadā uzņēmums absorbējis elektrības cenu pieaugumu uz sava rēķina.
“Rimi” vairāku dienu laikā tā arī neatrada laiku komentēt šo jautājumu.
Savukārt “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine atzīmē, ka vēl viena ārvalstu zīmola ienākšana ir saasinājusi konkurenci tirgū, tomēr uzskata, ka katram zīmolam ir savs pircējs.
“Tā kā “Lidl” sortimentu galvenokārt veido Latvijā nepazīstami privāto preču zīmju produkti, ir tikai dabiski, ka daļa pircēju vēlas tos izmēģināt, taču, analizējot kaimiņvalstu pieredzi, ir skaidrs, ka tad, kad noplok pircēju sākotnējā interese, katram zīmolam atrodas sava vieta kopējā tirgū.
Kā jau prognozējām, šobrīd produktu cenu līmenis visu zīmolu veikalos ir izlīdzinājies un gan apkalpošanas kultūra, gan veikalu vide veidojas tāda, kādu to veido vietējā sabiedrība,” stāsta Laila Vārtukapteine.
“Elvi” veikali “Lidl” zīmola tiešu konkurenci nejūtot, jo “Elvi” bieži vien atrodas mazākās apdzīvotās vietās.
Top vēl veikali
“Atskatoties uz “Lidl” veikalu atvēršanu Latvijā, kurai 2022. gada martā sekoja veikalu atvēršana Igaunijā, tās tiek vērtētas kā vienas no veiksmīgākajām mūsu mazumtirdzniecības tīkla vēsturē,” stāsta “Lidl Latvija” pārstāve Dana Hasana.
Līdz šim lielākās “Lidl” investīcijas bijušas loģistikas centra un veikalu celtniecībā, kā arī veikalu iekārtošanā un darbības uzsākšanā, tostarp gandrīz 2000 kolēģu lielas komandas izveidošanā.
Sākotnējie ieguldījumi bijuši ap 200 miljoniem eiro, bet “Lidl” veikalu skaits aug un arī investīcijas turpina augt. Konkrētus nākotnes plānus “Lidl Latvija” neatklāj. Zināms, ka pašlaik tiek būvēti vairāki veikali – Rīgā, Salaspilī un citur, savukārt vēl citi tiek projektēti.
Veicot tirgus analīzi, var secināt, ka pircējiem patīk izvēlēties dzīvesvietai tuvāko veikalu. “Pagaidām “Lidl” nav tādā pozīcijā, ka tas katram pircējam būtu tuvākais piemājas veikals,” spriež “Turības” asociētā profesore Iveta Liniņa.
“Taču, pieaugot “Lidl” veikalu skaitam, situācija var mainīties.”
