Bērnību un jaunību Marija pavadījusi Kazaņas guberņas Kokuškinas ciematā. Viņa guva nesliktu mājas izglītību, 1861. gadā aizbrauca paviesoties pie māsas uz Penzu, kur iepazinās ar viņas vīra darba kolēģi Iļju Uļjanovu, Penzas muižniecības institūta matemātikas skolotāju. Iļjam tobrīd bija 30, Marijai – 26, bet lielkņazam Aleksandram vēl tikai 16 gadu. Pēc pāris gadiem Iļja un Marija apprecējās, un jaunā ģimene pārcēlās uz Ņižņijnovgorodu, kur Iļja kļuva par vietējās vīriešu ģimnāzijas fizikas un matemātikas skolotāju. 10
Atbilstoši versijai par Marijas un lielkņaza Aleksandra romānam pirmais viņai piedzimis dēls Aleksandrs. Taču patiesībā Uļjanovu ģimenes vecākais bērns ir meita Anna, kura piedzima 1864. gadā. Tādējādi versija savērpjas gaužām neticama: 20 gadus vecais troņmantinieks baudījis dēku ar slepenu un nevienā sarakstā oficiāli neiekļautu 30 gadus vecu precētu mīļāko, kurai Ņižņijnovgorodā bija vīrs un gadu veca meita.
Līdz ar to arī viss pārējais kļūst vairāk nekā apšaubāms. 1866. gadā dzimušais Marijas dēls Aleksandrs nekādos apstākļos nevarēja būt Aleksandra III dēls. Tāpat viņš neiekļaujas arī paralēlajā versijā ar to, ka varētu būt dēls teroristam Karakozovam, kurš savulaik sarīkoja atentātu pret imperatoru Aleksandru II. Nav pat vismazākā apstiprinājuma tam, ka Marijas un Karakozova ceļi vispār kaut vai vienu reizi būtu krustojušies.
Katrā ziņā Marijas Uļjanovas dzīve realitātē nebija vienkārša. Viņas pleciem uzgūla sešu bērnu izaudzināšana, un, lai kā arī attiecamies pret Uļjanovu ģimenes pārstāvjiem un viņu vēlāk sastrādāto, tomēr jāatzīst, ka viņi visi bija savam laikam pietiekami augstu izglītoti cilvēki, par ko lielā mērā var būt pateicīgi savai mātei. Īpaši smagi viņai klājās pēc tam, kad nomira vīrs Iļja, kura pūles izglītības laukā starp citu bija novērtētas ar pieciem Krievijas impērijas ordeņiem. Krievu pētnieki uzsver, ka tajos laikos sešu bērnu atraitnei tas bijis grandiozs slogs.