Vai leģionārus atkal gaida morāls uzbrukums? 29
Tā kā 16. martā pie Brīvības pieminekļa ir pieteikti gan latviešu leģionāru piemiņas pasākumi, gan organizācijas “Apvienība pret nacismu” pikets, ir bažas, vai neatkārtosies kas līdzīgs pagājušā gada notikumiem. Pērn klusu un mierīgu kritušo karavīru piemiņas gājienu traucēja apdullinoši skaļa padomju laika mūzika un uzrunas krievu valodā. Tas bija morāls uzbrukums mierīgajam kritušo karavīru piemiņas gājienam, kas izprovocēja konfliktus, taču policija uz notiekošo vien mierīgi noraudzījās. Neiejaucās arī iekšlietu ministrs, kas turpat netālu sekoja notikumiem no policijas autobusa.
28. februāris ir pēdējā diena, kad organizācijas un privātpersonas var iesniegt pieteikumus Rīgas domē (RD) par pasākumu rīkošanu 16. martā, jo tas jāizdara ne vēlāk kā desmit darba dienas pirms tiem. Pagaidām RD ir saņemti četri pieteikumi. Tie ir no biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas, biedrības “Paspēlēsimies” un biedrības “Apvienība pret nacismu”. RD sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Uģis Vidauskis pieminēja arī privātpersonas Jāņa Devjatņikova iesniegumu. Taču noskaidroju, ka šis pikets esot atsaukts un J. Devjatņikova domubiedri pievienosies “Daugavas Vanagu Latvijā” gājienam. 16. martā jau sešos rītā, Brīvības pieminekļa tuvumā – gan Operas skvērā, gan Bastejkalna pusē – plāno ierasties biedrība “Paspēlēsimies”, lai izvietotu stendus ar materiāliem par Latvijas vēsturi.
Biedrības pārstāvis un “Nacionālās apvienības” deputāta Jāņa Dombravas palīgs Jānis Eglīts stāsta, ka šie materiāli būs ņemti no dažādiem avotiem un atainos kā Latvijas brīvības cīņas 1919. gadā, tā Otrā pasaules kara vēsturi, jo “leģionāri bija 1919. gada brīvības cīņu dalībnieku dēli”. Biedrības dalībnieki ir gatavi skaidrot vēsturi arī tūristiem angļu valodā. Biedrībai dots nosaukums “Paspēlēsimies” tāpēc, ka šī nevalstiskā organizācija rūpējas gan par jauniešu izglītošanu, gan par bērnu rotaļu laukumu ierīkošanu Pierīgā.
Pulksten 10.00 būs leģionāru piemiņas dievkalpojums Domā, un pēc tam gājiens cauri Vecrīgai, lai pie Brīvības pieminekļa noliktu ziedus kritušo kara biedru atcerei. Šī piemiņas pasākuma koordinators “Daugavas Vanagi Latvijā” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš pieteikumā ierakstījis, ka gājienā piedalīsies simt cilvēki – tik ir bijušie leģionāri kopā ar ģimenes locekļiem. Pēc tam viņi dosies uz Lestenes memoriālu. Bet tajā pašā laikā pie Brīvības pieminekļa un tā apkārtnē plāno pulcēties “Apvienība pret nacismu”.
Nākamās nedēļas laikā Rīgas domei jāatbild visiem pieteikumu iesniedzējiem par pasākumu atļaušanu vai ne. Jānis Atis Krūmiņš kā ilggadējs leģionāru piemiņas pasākumu koordinators atceras, ka vienu reizi bijis jāpārceļ dievkalpojuma norises laiks tāpēc, ka pretējo uzskatu organizācija savu pieteikumu bija iesniegusi pirmā un toreiz netika pieļauta pasākumu “pārklāšanās” vienā laikā. 2011. un 2012. gadā dome aizliedza visus pasākumus 16. martā, bet tiesa šos aizliegumus atcēla.
Tā dēvēto “antifašistu” pārstāvis Josifs Korens sola: “Ja būs gājiens, tad būs mītiņš!” Tāpat kā iepriekšējā gadā, viņš izmantošot skaņu pastiprinošu iekārtu. Tieši skaņas iekārtas izmantošana pagājušogad bija konflikta rašanās cēlonis piemiņas brīža norisē.
Ja gadījumā pasākumi būs vienā laikā, pastāv risks, ka var atkārtoties pagājušā gada “scenārijs”, tāpēc jautāju, kā 16. martam gatavojas Valsts policija. Tās pārstāve Sigita Pildava atbildēja, ka policija pirms šādiem pasākumiem vienmēr tiekoties ar to organizētājiem, lai pārrunātu, kā nodrošināt to mierīgu norisi: “Tiek piedāvāta sadarbība un konstruktīvi risinājumi, meklēti un piedāvāti kompromisi.” VP izvērtējot riskus un izveidojot rīcības plānus, lai gan pērn izrādījās, ka policija nav gatava notikumu pavērsieniem. Attiecībā par skaņu neesot noteikts, cik decibelu skaļums šādā pasākumā dienas laikā pieļaujams, tāpat neesot skaņas mērīšanas iekārtu šādiem gadījumiem. Taču pēc pērn novembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” policistiem ir plašākas pilnvaras jau pasākumu norises laikā noteikt ierobežojumus, lai nepieļautu fizisku vardarbību un nepārprotamus sabiedriskās kārtības pārkāpumus. Valsts prezidents Andris Bērziņš LTV1 “Rīta panorāmā” aicināja citus netraucēt vecajiem vīriem viņu biedru piemiņas pasākuma norisē.
