Vai ļaut pusaudžiem medībās šaut? Kaismīgas debates Saeimā 1
Saeima šodien pēc ilgām un pretrunīgiem viedokļiem piepildītām debatēm atbalstīja priekšlikumu 16 gadus veciem pusaudžiem atļaut medībās izmantot šaujamieroci.
Saeima otrajā lasījumā vērtē grozījumus Ieroču likumā. Patlaban tā turpina lemt par citiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Parlamentam vēl jālemj par visas grozījumu paketes atbalstīšanu otrajā lasījumā.
Tikmēr priekšlikumu ļaut 16 gadus veciem pusaudžiem medībās izmantot šaujamieroci atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37 un atturējās četri.
Šis priekšlikums paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
Kā vēstīts, sākotnēji tika rosināts tiesības medībās izmantot šaujamieroci noteikt no 14 gadu vecuma, tomēr atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vēlāk vienojās noteikt 16 gadu vecuma robežu.
Šodien debatēs Saeimā daudzi deputāti izmantoja iespēju paust savu viedokli gan par, gan pret rosinātajām izmaiņām.
Kaismīgas debates: “Atsevišķu cilvēku jaunrade ir vienkārši apbrīnojama”, “jauna kompetence – vislabāk šaut agri, pusaudzim”?
Šodien Saeimas sēdē kaismīgas debates raisīja priekšlikums grozījumiem Ieroču aprites likumā, kas paredz 16 gadus veciem pusaudžiem tiesības medībās izmantot šaujamieroci.
Deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP) pauda viedokli, ka šis ir pēkšņs un neizdiskutēts priekšlikums. Viņa ir pārliecināta, ka šajā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu pa dzīvniekiem un tas var ietekmēt bērna psihi.
“Medību šaujamieroču lietošana ir absolūti nepieļaujama nepilngadīgajiem,” uzsvēra deputāte.
Rukšāne-Ščipčinska atzina, ka ir dzīvnieku aizstāve, bet vienlaikus nav pilnībā pret medībām.
Paužot personīgo viedokli par piedāvātajiem grozījumiem, deputāts Valērijs Agešins (S) izteicās, ka “atsevišķu cilvēku jaunrade ir vienkārši apbrīnojama”. Viņam esot radies jautājums par atbildīgās Saeimas komisijas locekļu vairākuma veselo saprātu un atbildību.
Agešins pauda pārliecību, ka šādus grozījumus jāskata sistēmiski kopā ar citiem likumiem. Viņš arī apšaubīja, vai komisija atbilstoši izvērtējusi, kā dzīvnieka nošaušana ietekmēs bērnu psihisko veselību.
“Brīnos, ka kādam ir izdevies ielobēt šos grozījumus līdz balsojumam Saeimā. Pasaulē pieaug vardarbīgu noziegumu skaits, un šādus noziegumus izdara arī 16 gadus veci bērni, taču ne Latvijā. Vai vajag nonākt līdz citu valstu drūmajai pieredzei, lai aizdomātos par vieglprātīgiem lēmumiem?” klāstīja Agešins.
Kritiska bija arī deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK), paužot viedokli, ka viena specifiska lobija grupa, kas veido 1% no sabiedrības, pieprasa sev īpašas tiesības. Arī viņa uzsvēra, ka priekšlikums tapis bez jebkāda izvērtējuma, piebilstot, ka tiek runāts par mūsdienu cilvēkiem un mūsdienīgu vidi, nevis par medībām, jo ir jāpabaro ģimene.
“Saskaņas” pārstāve Evija Papule (S) ironizēja, ka vēl tikai pietrūkst piedāvājuma izglītības standartā iekļaut jaunas kompetences – vislabāk šaut agri, pusaudzim.
Viņa zināja teikt, ka 14 līdz 18 gadu vecumā pieaug sava nozīmīguma apziņa – neskaidrība par sevi, savu vietu dzīvē, dominējot identitātes meklējumi. “Pusaudži ārēji noliedz kontroli. Vienaudžu grupas kļūst par uzvedības etalonu, pusaudzis vairāk pakļaujas pusaudžu grupas kodeksiem,” viņa stāstīja, piebilstot, ka ne vienmēr līdzēs arguments, ka par normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs ieroču īpašnieks.
Bijusī finanšu ministre, parlamentāriete Dana Reizniece-Ozola (ZZS) arī iestājās pret šo priekšlikumu, sakot, ka “īsts vīrs izaudzināms, kad mamma ar tēti piedalās viņa audzināšana – ierocis rokā nepalīdzēs”.
Savukārt bijusī veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pauda pārliecību, ka vecākiem bērniem jāmāca atbildība, kas nenāk komplektā ar bisi. Viņa uzsvēra, ka vecākiem ir jābūt kopā ar bērniem, jādarbojas kopā.
Tikmēr parlamentārietis Jānis Krišāns (S) argumentēja, ka šodien visā pasaulē attīstās datorspēles, kur tiek tiražēta vardarbība un agresija. Pētījumos esot pierādīts, ka pastāv saikne starp spēlēm un agresivitāti. “Vai kādā agresijas brīdī nenobriedušais jaunietis nesajauks virtuālo vidi ar realitāti?” retoriski vaicāja deputāts.
Savukārt deputāts Ivars Zariņš (S) izteicās, ka šo iespēju varētu ļaut bērniem tikai tad, ja viņi “kā maugļi dzīvotu mežā un nenāktu ārā”. Deputāts uzsvēra, ka nevajadzētu provocēt negatīvas sekas, tostarp “visādus breivīkus”.
Deputāte Regīna Ločmele- Luņova (S) pauda pārliecību, ka šis jautājums parāda, cik patriarhāla ir Latvijas sabiedrība. Viņa mudināja domāt ne tikai par to, ka minētā atļauja attiektos ne tikai uz zēniem, bet arī meitenēm. “Ja sakām, ka zēni kļūs vīrišķīgāki, tad kādas būs meitenes? Vīrišķīgākas, kā amazones?” izteicās deputāte.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP), atbalstot priekšlikumu, uzsvēra, ka “tie ir maldi, ka mēs dosim ieroci rokās”.
Priekšlikumu atbalstīja arī parlamentārietis Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš izteicās, ka var samainīt vārdu “nogalināt” uz “medīt” un tad viss vairs neizklausoties tik ļauni.
Atbalstošs bija arī politiķis Ēriks Pucens (KPV LV), kurš atgādināja, ka, lai iegūtu medību apliecību, ir jānokārto sarežģīti pārbaudījumi.
Par medību apliecības iegūšanas pārbaudījumu sarežģītību pastāstīja arī deputāts Atis Lejiņš, tostarp pavēstot, ka viņš mīl visus dzīvniekus, izņemot bebrus. “Kad dzīvoju trimdā, gāju uz mednieku kursiem. Nu ziniet – tie ir tik grūti! Tu nevari beigt medību kursus, ja esi idiots!” apgalvoja Lejiņš.
Saskaņā ar rosinātajiem likuma grozījumiem fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
