Aplamā subsidēšana 2
Nākamais piemērs. “X” uzņēmums (redakcijai ir zināms tā nosaukums) saskaņā ar valdības slēgto līgumu veic regulārus aptuveni 100 starppilsētu turp – atpakaļ braucienus nedēļā.
Taču reālā situācija ir citāda. Lai veiktu pārvadājumus 2014. gada pirmajos sešos mēnešos, “X” saņēma subsīdijas 340 000 eiro apmērā. Patiesībā summa, kas samaksāta “X”, ir lielāka nekā summa, kas nepieciešama, lai nodrošinātu darbību visos maršrutos, izņemot Rīgas virzienu, pat tad, ja visi autobusi brauktu tukši. Tātad vienīgā iespējamā atbilde uz jautājumu, kāpēc “X” nepieciešamas tik lielas subsīdijas, ir tas, ka maršruts Xpilsēta–Rīga strādā ar zaudējumiem.
“Šis fakts apgāž argumentāciju tam, kāpēc šāda subsīdiju sistēma vispār tika radīta. Pierādījums: vidējās izmaksas Latvijā 1 km maršrutā ir aptuveni viens eiro, “X” pārvadātāja veikti maršruti, izņemot no un uz Rīgu, pēc mūsu aprēķiniem, pavisam veido aptuveni 225 000 km, tādējādi to uzturēšanai ir vajadzīgi vien 225 000 eiro,” tā H. Sarpū.
Pēc tirgus atvēršanas cenas krīt
Uz jautājumu, vai pēc tirgus liberalizācijas kāps biļešu cenas, H. Sarpū pārliecinoši atbild, ka cenas nekāps. “Ja celsim cenas, tad cilvēki ar autobusiem brauks daudz mazāk nekā pirms tirgus liberalizācijas.” Viņš šā brīža Latvijas valdības subsīdijas pārvadātājiem dēvē par sociālo politiku. “Esmu daudz bijis autoostās un vērojis, kas brauc starppilsētu maršrutos. Tās ir galvenokārt vecmāmiņas un studenti. Par pasažieriem ir jākļūst cilvēkiem, kas regulāri lielos attālumos pārvietojas ar vieglo automašīnu. Autobusa priekšrocības – var zvanīt, pārlūkot elektroniski pastu, risināt darba jautājumus, darboties interneta vidē vai atpūsties, skatoties filmu,” tā uzņēmējs. Starptautiskos pārvadājumus valsts neregulē. Patlaban “Lux Express” uz Tallinu nodrošina desmit reisus dienā, pavisam to ir 20, divas reizes vairāk nekā uz Daugavpili.
H. Sarpū nosauc dažu valstu, kas pēdējos gados liberalizēja tirgu, piemērus.
Somijas valdība līdz aizvadītā gada 1. jūlijam nemaksāja pārvadātājiem subsīdijas, tomēr tirgū nedrīkstēja ienākt neviens jauns pārvadātājs. Pēc tirgus atvēršanas (liberalizēšanas) pasažierus varēja sākt pārvadāt ikviens, kas bija saņēmis pārvadātāja licenci. Patlaban ir izveidojusies pavisam cita situācija. Proti, cenas būtiski krita un ir daudz vairāk reisu. Tirgū piedāvā dažādus produktus. Ir pārvadātāji, kas iegulda kvalitātē, citi iegulda cenā. Pasažieru daudzums kāpj.
Pirms diviem gadiem tirgu liberalizēja Vācijā. Pērn Vācijā vairāk nekā 10 miljonu pasažieru pārsēdās no automašīnām uz autobusiem, valstī darbojas pieci seši lieli operatori.
Igaunijā kopš 2000. gadu sākuma valsts subsidē vietējos pārvadājumus, starppilsētu pārvadājumi darbojas uz komerciāliem principiem, ir ieviests minimālais autobusu atiešanas laiks vienā maršrutā – pusstunda.
