Vai laukus apsaimniekos datori? 0
Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Precīzās lauksaimniecības (PL) tehnoloģijas, kas lielsaimniecībās ir pašsaprotamas un jau šodien tiek lietotas plašā spektrā, mazajās saimniecībās ir nesasniedzams kosmoss. Arī kopumā PL risinājumu ieviešana saimniecībās nerit raiti.
Precīzās lauksaimniecības sistēmas kodols ir dati – lauku un darbu informācija, kas ļauj veikt analīzi un pieņemt uz faktiem balstītu, ar pieredzi un zināšanām pamatotu lēmumu par tālāku lauka un augu apstrādi. Tomēr zemnieku saimniecības Latvijā ir ļoti dažādas – gan pēc lieluma un specializācijas, gan saimniekošanas veida un rocības.
Ne katrai modernās tehnoloģijas ir pieejamas, un droši vien ne katrai tās arī vajadzīgas. Vai situācija mainīsies un lauksaimnieki kļūs atvērtāki jaunajām tehnoloģijām? Un vai šīs tehnoloģijas atbilst Zaļā kursa vīzijai un videi draudzīgas lauksaimniecības praksei?
Iespēja izzināt savus laukus
Viens no galvenajiem PL ieviešanas ieguvumiem ir lauksaimnieka iespēja iepazīt savus laukus. Lai izvēlētos pareizās lauka apstrādes metodes, ir perfekti jāpārzina augsne. Tāpēc speciālisti pirms PL ieviešanas iesaka veikt kartēšanu un pilnu augsnes analīzi, lai izprastu, kā tās sastāvs mainās dažādās lauka vietās. Augsnes tips var daļēji tikt izpētīts ar sensoru palīdzību, bet, lai iegūtu precīzāku informāciju, nepieciešams ievākt augsnes paraugus no dažādām lauka daļām. Kad analīzes veiktas, tās jāievada atbilstošā programmā, kas savieno augsnes datus ar lauka kartēm.
Uzzinot precīzu augsnes agroķīmisko sastāvu un kvalitātes rādītājus, var pielāgot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus (AAL) konkrētai lauka daļai. Tas palīdz arī izvēlēties piemērotākās lauka apstrādes metodes. Saprotot, kas laukam un augiem tajā ir nepieciešams, agronoms var radīt mēslošanas kartes, kas ar pareizi aprīkotu izkliedētāju dod iespēju lauku mēslot atbilstoši augu vajadzībām. Ieguvums – minerālmēslu ietaupījums, nepārmēslojot augsni, samazināta veldre pārmēslošanas dēļ, vieglāka ražas novākšana.
Tas pats attiecas uz smidzināšanu un ķimikāliju izlietojumu. Pareizi apsekojot laukus vai izmantojot lauku aerofotogrāfijas, agronoms var izveidot kartes smidzinātājam. Tas nesmidzinās, kur nav nepieciešams, un tādējādi ietaupīs līdzekļus, visu paredzēto platību apstrādājot ar precizitāti līdz pat +/-2 cm. Ražas kartes kopā ar augsnes analīžu kartēm veido PL datu stūrakmeņus.
Ne mazāk svarīgs ir lauku monitorings. Piemēram, dronu izmantošana atvieglo lauku novērošanu reālajā laikā. Datu iegūšanai kalpo arī sensori, kas pievienojami traktoriem, kombainiem un citai tehnikai, kam pieejams GPS. Sensori spēj reālajā laikā mērīt visu – no hlorofila līmeņa līdz auga mitrumam. Ievāktās informācijas analīze un prognozēšanas sistēma spēj paredzēt dažādas augsnes izmaiņas un lauku kopējo ražīgumu.
Vai precīzāk ir zaļāk?
Ja vadāmies pēc stratēģijas “No lauka līdz galdam” uzstādījumiem, kas paģēr par 50% samazināt pesticīdu un 20–30% minerālmēslojuma lietojumu, tad precīzās saimniekošanas tehnoloģijas noteikti dod iespēju iet Zaļā kursa virzienā. Tās ļauj gan augu aizsardzības, gan mēslošanas līdzekļus iestrādāt iespējami mērķtiecīgāk – tikai tajās vietās un tikai tik daudz, cik nepieciešams, neradot nevajadzīgus pārklājumus un nelietderīgu šo līdzekļu izšķiešanu. Precīzi noteikt vietas, kur mēslojuma ticis par daudz vai par maz un kur vispār nevajag mēslot, ar parastajām metodēm nevar. Tas neapšaubāmi ir PL pluss.
Tomēr precīzo tehnoloģiju pamatuzdevums nav rast iespēju tieši samazināt ķīmisko preparātu daudzumu vai vispār no tiem atteikties, bet gan padarīt saimniekošanu precīzāku, ekonomiskāku un produktīvāku, ko nevar gluži uzskatīt par mērķtiecīgu iešanu uz zaļu un videi draudzīgu saimniekošanu.
Silva Jeromanova-Maura, SIA “SilJa” valdes priekšsēdētāja: “Šo tehnoloģiju ietekmi var skatīt divējādi. Pati tehnoloģijas izmantošana noteikti veicina Zaļo kursu, jo sniedz iespēju precīzāk izmantot mēslojumu un sēklas materiālu. GPS novietojuma kontrole savukārt novērš liekus traktora braucienus, kas ekonomē degvielu un samazina laiku, ko traktors pavada uz lauka un rada izmešus.
Tomēr ir arī diskutabli jautājumi. Jebkura ražošana patērē resursus. Strādājot zaļi uz lauka, nebūt nenozīmē, ka kopumā viss ir zaļi. Lai arī traktors ar modernu dzinēju uz lauka rada maz izmešu, lai šo dzinēju saražotu, jāpatērē zināms resurss. Arī GPS tehnoloģijas ir jāuztur, jāražo satelīti un jābendē Zemes atmosfēra, satelītus transportējot kosmosā.”
PL ieviešanai paredzēts atbalsts
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments pavēstīja, ka neesot noteikti specifiski agregāti, kādi būtu jāizmanto, lai saņemtu ekoshēmas “Slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses” atbalstu. Ekoshēma paredzot papildu aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslojuma un AAL izkliedi.
Paredzēts, ka izkliedētājam jābūt aprīkotam ar automātisko devu regulēšanas iespēju, savukārt traktortehnikai – ar GPS un programmatūru, kas nodrošina precīzu mēslojuma iestrādi, vai arī jāizmanto tehnoloģija, kas nodrošina, ka mēslošanas zonas nepārklājas. Savukārt AAL izsmidzināšanai var izmantot tikai sertificētu AAL lietošanas iekārtu ar automātisko sekciju kontroli vai pretnoneses sprauslām, bet traktortehnikai jābūt aprīkotai ar GPS un programmatūru, kas nodrošina precīzu AAL lietošanu.
Minētā papildaprīkojuma iegādei visu lielumu saimniecībām tiek solīts atbalsts no finansējuma lauku attīstībai. Neesot obligātas prasības agregātus un papildaprīkojumu iegādāties īpašumā: atbalsts tikšot piešķirts arī tad, ja precīzās tehnoloģijas tiks izmantotas uz pakalpojumu līguma pamata.
Papildus lauksaimniekam būšot jānodrošina, ka saimniecībā izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā norādīto vajadzības daudzumu, ka mēslojuma iestrāde notiek saskaņā ar mēslošanas plānu un ka saimniecībā tiek veikta AAL lietošanas uzskaite. Ieguldījumi precīzo tehnoloģiju izmantošanā lauku saimniecībās tiek atbalstīti saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, kā arī Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam.
PL ekoshēmas raisa diskusijas
Daudzi nozarē uzskata, ka, ņemot vērā Latvijas izkropļoto konkurētspēju Eiropas Savienībā, šīs tehnoloģijas noteikti jāsubsidē, lai vismaz tādējādi censtos panākt godīgāku konkurenci. Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, tomēr uzsver, ka precīzās tehnoloģijas ir tikai pastarpināti saistītas ar vidi un drīzāk to izmantošana uzskatāma par saimniecību ekonomisko ieguvumu. Neesot arī redzēti neatkarīgi pētījumi par precīzo tehnoloģiju pozitīvo ietekmi uz vidi un klimatu, lai šīs iekārtas varētu saukt par zaļām.
“KLP stratēģiskajā plānā šo iekārtu subsidēšanai atvēlēts nesamērīgi augsts publiskais finansējums. Šis tomēr ir viens no pasākumiem ar visneskaidrāko pozitīvo ietekmi uz vidi. Nepieņemami, ka Zemkopības ministrija dāsni atbalsta precīzo tehnoloģiju iegādi, traktējot to kā ieguldījumu vides un klimata mērķu izpildē, vienlaikus samazinot bioloģiskajām saimniecībām pieejamo atbalstu.”
Līdzīgu viedokli pauž Gatis Ozols, bioloģiskais zemnieks no ZS “Nodegi”: “Visiem būtu jāsaprot, ka intensīvā lauksaimniecība, lietojot ķīmiskos līdzekļus, pēc būtības nav zaļa un videi draudzīga, tādējādi par precīzajām tehnoloģijām var runāt nevis kā par kaut ko zaļu, bet gan, iespējams, kā tikai mazliet mazāk kaitīgu, tāpēc tās nebūtu jāiekļauj ekoshēmās un nebūtu arī jāsubsidē. Precīzās tehnoloģijas ir dārgas, un tās var atļauties tikai lielās saimniecības, un sanāk, ka faktiski sabiedrības līdzfinansējumu saņemtu tikai tās.”
Viņš arī uzskata, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā šādas tehnoloģijas vispār nav nepieciešamas: “Precīzās tehnoloģijas parasti saista ar AAL vai minerālmēslu lietošanu. Šobrīd es neredzu šādu tehnoloģiju nepieciešamību savā saimniecībā – pat ja tās būtu ļoti lētas.”
Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs: “PL tehnoloģijas ir tikai instruments, ko atkarībā no zināšanām, prasmēm un izpratnes var izmantot dažādi. Protams, ir arī pozitīvi piemēri, kas rāda, ka ar PL tehnoloģijām tiešām var samazināt pesticīdu un minerālmēslojuma patēriņu, taču tas nav garantēts.
Tā kā PL tehnoloģijām ir investīciju programmu atbalsts, kas paredzēts arī turpmāk, un šīs tehnoloģijas ļauj ietaupīt uz resursu rēķina, tad to atbalstīšana arī no ekoshēmām paredzētā finansējuma šķiet absurda. Pēc būtības tas tiešā veidā ir atbalsts ražošanai, un es neredzu, kur te būtu reāli ieguvumi attiecībā uz vidi. Faktiski tas atkal būs atbalsts, kas mērķēts lielsaimniecību virzienā.”
EKSPERTA KOMENTĀRS
Tehnoloģijas nav panaceja
Jānis Kažotnieks, mehanizācijas un vides eksperts: “Precīzā lauksaimniecība nav nekāda panaceja. Tas, protams, ir līdzeklis, bet galīgi ne pamats zaļākai nākotnei. Mums vispirms jāatdzīvina augsne, un tad vispār varam sākt domāt virzienā, ko sauc par PL. Bez veselas augsnes Zaļais kurss nav iedomājams. Un vienīgais veids, kā atdzīvināt augsni, ir beigt to “izvarot” ar vairāk vai mazāk intensīvu augsnes apstrādi un noplicināt ar sintētisko mēslojumu, samazinot organiskās vielas daudzumu, ko jau nez cik gadus darām.
Diemžēl politika ir tāda, ka mēs tādu saukļu kā, piemēram, “pabarot pasauli” aizsegā maksājam naudu, lai augsne kļūtu vēl plikāka. Un maksājam naudu atpakaļ tiem pašiem naudas devējiem – ES bāzētiem mēslojuma, AAL, tehnikas, lopbarības un banku sektora uzņēmumiem, sev paturot vien nemākulīgas un alkatīgas saimniekošanas rezultātā radīto piesārņojumu un apziņu, ka mums kaut kas pieder.
Mums ir arkli, diski, dziļirdinātāji, kultivatori, ecēšas, veltņi, sējmašīnas, smidzinātāji un mēslojuma izkliedētāji. Mums ir dažādas šo mašīnu kombinācijas. Un neskaitāmi ražotāji. Mums ir fantastiskas izvēles iespējas. Ir tikai viens jautājums – cik pamatota un ilgtspējīga ir tehnoloģijas izvēle? Un ar ko pamatota?”
Kāda ir efektīvākā pieeja, lai lauksaimniecības nozare kļūtu videi draudzīgāka?
Kas ir precīzā lauksaimniecība
Kultūraugu pārvaldība, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Likumsakarīga inovācija pēc GPS ieviešanas lauksaimniecībā.
Apvieno GPS un lauka aeroattēlu datus, integrējot tos ar laikapstākļu prognozēm, augsnes un augu īpašību analīzi u. c. Datiem.
Sniedz iespēju:
optimizēt resursus,
ietaupīt izmaksas,
precīzi dozēt izejvielas (ūdeni, mēslojumu, AAL u. c.),
precīzi noteikt augsnes un augu vajadzības.
Ekoshēmai “Slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības prakses” plānotais finansējums
Par 1 ha, kurā veikta precīza šķidrā organiskā mēslojuma izkliede 31 eiro
Par 1 ha, kurā veikta precīza minerālmēslu un AAL izkliede 20 eiro
Kopējais 25,2 milj. eiro
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
