Apraides, grāmatu iepirkuma, profesionālās mākslas pieejamības problēmas 0
“Robežtelpas” ekspedīciju laikā “KZ” arī radās vairāki konkrēti ar kultūrpolitiku un mediju politiku saistīti jautājumi, kurus uzdevām lēmumu pieņēmējiem un iesaistītajām personām.
Attālāk no Rīgas un lielajām pilsētām dzīvojošajiem profesionālās kultūras pieejamība mērojamā ceļa dēļ izmaksā dārgāk. Ko šajā ziņā varētu līdzēt valsts un pašvaldības?
LPS priekšsēdētāja padomniece kultūras jautājumos Olga Kokāne: “Bezmaksas autobusa lietošana nav iespējama, jo ir Ministru kabineta “Noteikumi par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem”. Savulaik pašvaldības diezgan aktīvi deva autobusus cilvēkiem teātru un koncertu apmeklējumiem, taču Valsts kontrolei pret to bija iebildumi. Atceros gadījumu pirms pāris gadiem Priekulē, kur pašvaldība labākajiem skolotājiem bija sagādājusi brīvu autobusu un arī vēl biļetes uz Liepājas teātri, un Valsts kontrolei pret to bija lieli iebildumi. No otras puses, likums pašvaldībām nosaka gādāt par kultūras pieejamību. Lai šo pretrunu risinātu, patlaban Saeimā strādā darba grupa, kurai savus ierosinājumus ir ieteikusi arī LPS. Šo grozījumu mērķu vidū ir arī tāds, lai pašvaldības netiktu sodītas par to, ka no saviem līdzekļiem apmaksā vietējiem cilvēkiem autobusu kultūras pasākumu apmeklējumam. Ja šo likumu pieņems, tas pašvaldībām ļaus brīvāk rīkoties ar saviem līdzekļiem. Un otra profesionālās kultūras pieejamības palielināšanas iespēja ir iekārtot digitālās zāles, kurās var pieslēgties kā teātra izrādēm, tā koncertiem.”
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone: “Kultūrpolitikas vadlīnijās ir noteikti trīs līmeņi kultūras pakalpojumu pieejamībai atbilstoši teritoriālajam plānojumam un iedzīvotāju blīvumam, kas tiek saukts par minimālo kultūras pakalpojuma grozu. Pagasta centru un ciemu iedzīvotājiem minimālais kultūras pakalpojumu grozs ietver bibliotēku, kultūrizglītības un Dziesmu un deju svētku procesa – koru un deju kolektīvu – pakalpojumus. Līdztekus ir arī pieejams finansējums VKKF, kur izveidota “Latvijas valsts mežu” mērķprogramma kultūras atbalstam reģionos, kur finansējumu var iegūt tieši mazo pašvaldības kultūras pasākumu rīkotāji Kurzemes, Latgales, Zemgales vai Vidzemes plānošanas reģionos, jo lēmumu par finansējuma sadali var pieņemt attiecīgo reģionu pārstāvji. Savu artavu kultūras dzīves bagātināšanā, protams, nu jau sniedz arī reģionālās koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Diemžēl profesionālās mākslas, tostarp lielformāta izrāžu baudīšanas iespējas tam atbilstīgā līmenī lielākoties būs iespējamas tikai uz attiecīga izmēra skatuvēm.”
Vai Kultūras ministrija ir domājusi par nepieciešamību atjaunot valsts iepirkumu publiskajām bibliotēkām?
KM viedokli pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša: “Bibliotēkām valsts atbalstu krājuma papildināšanai ir iespēja saņemt, piedaloties VKKF programmās. Īstenojot VKKF un LNB programmu “Bērnu/jauniešu/vecāku žūrija”, tiek ņemts vērā novadu bibliotēku finansējums krājuma iegādei, plašāk atbalstot novadus ar ierobežotām finansiālajām iespējām. Latvijā ir ļoti attīstīts starpbibliotēku abonementa pakalpojumu tīkls, kas tiek aktīvi izmantots pierobežas bibliotēkās. KM Bibliotēku nodaļa problēmu austrumu pierobežas novadu bibliotēkās ir konstatējusi bibliotēku akreditācijas procesā. Secināts, ka tur šobrīd aktuālāks ir nevis grāmatu iepirkums, bet gan bibliotēku kā Latvijas kultūrtelpas daļu stiprināšana ar dažādiem vietējo sabiedrību iesaistošiem kultūras pasākumiem.”
Vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir apzinājusi apvidus, kuros ir grūtības ar apraidi, un kādu risinājumu un cik ilgā laikā var piedāvāt?
NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska: “Jā, mēs esam informēti par apraides problēmām gan Viļakas un Dagdas novadā un to tuvumā, gan arī Ērgļu apkārtnē un dažviet Kurzemē. Tā ir kompleksi risināma problēma, domājot arī par radio un televīzijas bezmaksas satura paplašināšanu. Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ir aprēķinājis, cik lieli līdzekļi būtu nepieciešami papildus torņu būvei, un līdz nākamā gada sākumam mums jāiesniedz Saeimā koncepcija par sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, gan tehnisko nodrošinājumu, kā arī šim mērķim nepieciešamajiem līdzekļiem.”
