Lai neauj kājas prombraukšanai 0
Apbraucot gandrīz visai Latvijas robežai, vienpadsmit izbraukumos “Kultūrzīmes” viesojās arī pie 22 ģimenēm. Kas mainījies viņu un pagasta dzīvē kopš mūsu viesošanās reizes, un ko mūsu apciemotās ģimenes novēl cilvēkiem Latvijā 2017. gadā?
Mazsalacas novada Ramatas pagasta kultūras centra vadītāja Aiga Zaķe: “Pie mums bija interesanti kultūras notikumi. Viesojās dziedātāja Ieva Kerēvica, dziesminieks Kārlis Kazāks. “Līču skolā” 4. septembrī notika ārkārtīgi sirsnīgs Dzejas dienu sarīkojums, šajā skolā pēc septiņpadsmit gadiem pirmo reizi notika Jāņu ielīgošana. Tieši tik ilgs laiks pagājis, kopš “Līču skolā” notika Raimonda Paula rīkotais saulgriežu pasākums. Šovasar vasaras īsākajā naktī ar vietējiem kopā bija Mazsalacas novada kultūras centra kolektīvi, jauktais koris “Salaca”, meiteņu vokālais ansamblis “Sēja”. Skanēja Paula dziesmu programma kopā ar Ievu Kerēvicu un kori “Salaca”.
Jaunajā gadā mums vajadzēs izturību. Man liekas, ka lauku, īpaši vecākā kaluma, ļaudis ir tādi kā iecietīgāki, izturīgāki. Un to pašu es novēlētu arī pārējiem cilvēkiem visā Latvijā.”
Viļakas novada Vecumu pagasta pārvaldes vadītāja Ligija Logina: “Laukos jau strauji nekas nemainās, joprojām rūk iedzīvotāju skaits. Aizvadītajā gadā Vecumu pagastā piedzima divi jauni mazuļi, un viņsaulē aizgāja 13 cilvēki. Prieks, ka jau vairāk nekā gadu nestāv tukša bijusī Mežvidu pamatskolas ēka, jo tajā darbojas šūšanas cehs “Brasa” ar vairāk nekā 50 darba vietām. “Brasā” strādā cilvēki ne tikai no Viļakas novada, bet arī Gulbenes un Balvu novada. Šuj formastērpus armijai, ir dažādi citi līgumi.
Mūsu pagasta dziedāšanas kolektīvs “Atvasara” joprojām dzied, ar labiem panākumiem piedalījāmies starpnovadu skatē. Lielākus sarīkojumus rīko novada centrā, jo pagastos ļaudis pakūtri. Jāņu dienā ar izrādi “Skroderdienas Silmačos” pie mums viesojās viens no nevalstiskajiem teātriem, par ko arī bijām ļoti iepriecināti.
2017. gadā cilvēkiem Latvijā gribas novēlēt izturību, lai maciņā būtu arī mazliet naudas, drošības un stabilitātes sajūtu, kuras daudziem pietrūkst – it sevišķi uzņēmējiem, lauksaimniekiem. Lai ir stabilitāte, gaišs skats uz rītdienu, lai cilvēki varētu cerēt, ka viņu darba augļi būs vajadzīgi savai valstij, un nevajadzētu aut kājas prombraukšanai.”
Gārseniete Mārīte Nastaja: “Ja skatās uz šo gadu, man liels prieks, ka Latvijā, cerams, uz palikšanu atgriezies vecākais dēls. Jaunākie, Ilgvars un Elvita, beiguši skolu un arī atraduši darbu. Tāpat prieks, ka visi vēl joprojām brīvdienās atgriežas mājās, un mēs visi kopā gan apmeklējam kultūras sarīkojumus, gan sportojam. Domājot par pagasta dzīvi, jauki, ka izremontēta vēl viena telpa Gārsenes pilī, bijušajā skolas aktu zālē tagad ir jauna podiņu krāsns. Pilī notiek dažādi sarīkojumi un iekārtotas arī naktsmītnes iespējas tūristiem – nākamā sezona jau esot visai noslogota.
Domājot par nākamo gadu, visvairāk, protams, šajos laikos gribas mieru, un lai visi veseli. Jo tad sirds mierīga un darbi sokas.”
