Vai latviskie spēki grib iegūt Rīgas atslēgas 8
Kad līdz pašvaldību vēlēšanām palicis tieši gads, “Latvijas Avīzes” redakcijā uz sarunu ielūdzām labējo partiju pārstāvjus, kuri spētu uzņemties cīņu par varu galvaspilsētā. Partiju vadībai bija brīv izraudzīties šādus līderus, un uz apaļo galdu tika atsūtīti: Rīgas domes deputāts Olafs Pulks no “Vienotības”, deputāte Baiba Broka no Nacionālās apvienības un Armands Krauze – ZZS priekšsēdētājs, Saeimas loceklis.
– Kādi ir partiju plāni, lai nākamgad startētu Rīgas pašvaldību vēlēšanās? “Vienotība” un Nacionālā apvienība pašlaik tur atrodas opozīcijā, bet no ZZS puses dzirdamas sparīgas runas, ka šoreiz jāiet un arī “zemnieku – zaļo” apvienotiem spēkiem jāiekaro Rīga.
O. Pulks: – Pašreiz apkopojam priekšvēlēšanu programmu un veidojam deputātu kandidātu sarakstu.
B. Broka: – Mūsu startu iepriekšējās vēlēšanās partija novērtēja kā panākumu, ievēlētie deputāti daudz strādā, viņu kodols veidos listes pamatu nākamgad. Bet ir daudz jauniešu, politikā mazāk zināmu NA biedru, kas gatavi pievienoties, un ļoti nopietni apsveram iespējas cieņpilni nostartēt vēlēšanās.
A. Krauze: – Iepriekšējās vēlēšanās LZS saraksts ar mani kā mēra kandidātu un Zaļā partija ar Belēviča kungu startēja atsevišķi un ievēlēti netikām neviens. Tagad esam nolēmuši, ka būs kopīgs ZZS saraksts. Pašlaik meklējam līderi, kurš varētu būt mēra kandidāts. Analizējam pēc spējām, un esošajā situācijā man liekas, ka mums ir izredzes iekļūt Rīgas domē.
– Un jums visiem ir vēlēšanās, gatavība pārņemt varu Rīgā? Iepriekš tie paši kandidējāt vēlēšanās – balsu nepietika.
B. Broka: – Ikviena politiska spēka pamatambīcija ir cīņa par varu. Citādi tam nav racionāla pamata pastāvēt. Ejot uz iepriekšējām vēlēšanām, zināmā mērā taustījāmies tumsā, jo NA nebija pārstāvēta Rīgas domē, un varējām piedāvāt ideālistisku redzējumu, ko mēs gribam. Šobrīd ir citādi. Esam domē, iekrāta pieredze, redzam lietas, kas absolūti nav pieņemamas, un lietas, kur var rast sadarbību. Līdz ar to, ņemot vērā situāciju ar politiskajiem spēkiem arī valsts līmenī, domāju, ka labajām partijām ir ļoti labas izredzes pārņemt varu Rīgā.
– Ušakova kunga ambīcijas gan arī nav kritušās.
– Bet mūsējās ir augušas!
O. Pulks: – Piekrītu, nav jēgas kandidēt vēlēšanās, ja nedomā pārņemt varu. Mēs zinām, ko gribam kritizēt pašreizējās domes vadības darbā. Tas ir nesaimnieciskums, dažādas koruptīvas rīcības. Bet būs arī piedāvājums, kam jāpārliecina vēlētāji atdot balsis mums.
– Vēlētāji uzreiz jautās – ko domes opozīcija spējusi paveikt? Un Krauzes kungam ir patīkamā iespēja pastāstīt, ko opozīcijai vajadzēja paveikt, jo ZZS tur klāt nebija. Bieži var lasīt, ka jūs esot gribējuši noskaidrot, kā nauda grozās pašvaldības uzņēmumos, kāpēc tik lielas summas šur tur tiek tērētas, bet informāciju neesot devuši.
A. Krauze: – Rīgas dome no maza novada vai provinces pilsētas pašvaldības atšķiras ar to, ka Rīgā tā ir vairāk politizēta. Man liekas, ka opozīcija ir centusies darīt, ko var. To varēja dzirdēt, redzēt iesaistīšanos darbā, bet tāpat kā Saeimā opozīcija nevar parādīt – rekur, esam paveikuši to un to. Opozīcija spēj pievērst uzmanību problēmām, un, ja tā noticis, tas ir galvenais mazākuma politiķu sasniegums.
B. Broka: – Inventarizējot solīto, ir lietas, kas izdarītas, bet ir, kas neizdevās. Man bija svarīgi uzsvērt bērnu veselības aizsardzību un cīņu pret narkotikām Rīgā. Uzskatu, ka šeit daudz kas sakārtots. Spaisa ērai sākoties, valdība bija grūtāk iekustināma. Rīga reaģēja straujāk, dibināja sabiedrisko kustību un aktīvāk cīnījās ar narkotiku izplatītājiem. Pēc mūsu lūguma panākts, ka sakopti pieminekļi, kultūrvietas – Baltie krusti, Gunāra Astras dzimtas mājas. Represētajām personām palielināti sociālie pabalsti. Tas rāda, ka mazās lietas spējam virzīt. Runājot par lielām lietām – nesaimnieciskumu, caurskatāmu kapitālsabiedrību pārvaldību – tā bija saukšana tukšā mucā, kurā atskan, bet nekas nenotiek. Taču nāk sūdzības par “Rīgas namsaimnieku”, un ar šo uzņēmumu iedzīvotājiem ikdienā ir pastāvīga saskare. Tur un citos pašvaldības uzņēmumos ir liela problemātika. Viena labā lieta, kas izdarīta gan caur Rīgas domi, gan man atrodoties tieslietu ministres amatā, ir dalītā īpašuma sakārtošana. Likumprojekts iesniegts Saeimā, process virzās uz priekšu.
O. Pulks: – Izskanēja salīdzinājums ar Saeimas opozīciju. Saeimā Dolgopolovam, Orlovam piešķirti komisiju vadītāju posteņi, Klementjevs sēž prezidijā. Nerunāju par amatiem, kādu opozīcijai domē nav itin neviena, bet Eiropas pašvaldību harta uzliek par pienākumu pašvaldības darbā iesaistīt pēc iespējas vairāk visus deputātus. Mēs akurāti 48 stundas pirms domes sēdes saņemam materiālus, ko izskatīs, bet tā arī visa informēšana. Diskusijas par budžeta veidošanu, prioritātēm nenotiek. Domes priekšsēdētājs uzaicināts atteica, ka nav laika ar “Vienotību” tikties. Bet ne par gaušanos. Es iezīmēju situāciju, kāda tā ir. Ušakovs ir kā mazais Putins miniatūrā, tikai ne Maskavā, bet Rīgā. Ir viena taisnība – tā, kas viņa taisnība, pārējiem nav balsstiesību. Tomēr arī šādā situācijā var panākt daudz. Ilgāku laiku uzstāju, ka trūcīgo ģimeņu bērniem jāapmaksā brīvpusdienas, un šis priekšlikums modificētā veidā ir pieņemts. Iets vēl tālāk – skolās visiem līdz 9. klasei pusdienas ir bez maksas. Ir ieviesta stundas biļete sabiedriskajā transportā, diemžēl tikai rīdziniekiem. Ogrēnietei, kura Rīgā strādā par medmāsu, jāmaksā 2,30 eiro – pilna biļetes cena. Man jākonstatē, ka rīdzinieki pazīst un uzrunā opozīcijas deputātus. Iedzīvotāji, piemēram, vērsās pie manis skandāla sakarā ar Barona ielas remontēšanu, norādot to kā pieminekli nesaimnieciskumam un korupcijai.
– “Vienotības” frakcijas vadītāja Sarmīte Ēlerte raksta, ka Ušakovs radījis sistēmu savējiem, min piemērus gan par nesaimnieciskumu, gan par darbiniekiem, kuri iekārtoti ērtās vietās un netiek atlaisti pat pēc pārkāpumiem. Taču šos gadījumus pārsvarā atklājusi prese, uzraugošās iestādes, Valsts kontrole. Vai domes opozīcija var parādīt – mēs bijām tie, kas atklāja, noķēra vainīgos aiz rokas?
– Saeimā opozīcijas deputāts informāciju var iegūt, sniedzot pieprasījumu, un nozares ministram viņam ir jāatbild. Mums tādas iespējas nav. Pats esmu rakstījis “Rīgas satiksmes” vadībai, lai atšifrē, kā nonākuši pie pašizmaksas transporta biļetei par 1,15 eiro, bet sekoja atrakstīšanās, ka tā ir konfidenciāla komercinformācija. Bet tas nenozīmē, ka sēžam, rokas klēpī salikuši. Pievēršam uzmanību problēmām, iesaistām sabiedrību. Ļoti labi, ka prese, Valsts kontrole pēta domē notiekošo. Slikti, ka dome ne vienmēr ievēro VK ieteikto.
A. Krauze: – Rīga ir īpaša. Pēc budžeta, iedzīvotāju skaita varētu teikt, ka valsts valstī. Un – galvaspilsēta. Tāpēc ļoti svarīgi, lai Rīgu vadītu saimnieks, kas saprot tās lietas. No malas skatoties, šķiet, ka saimnieciskums domes vadībai pieklibo. Ušakovs pašlaik ir politisks vadītājs, nevis saimnieks. Viņa ideoloģija nav tā, kas piemīt labējām vai centriskas ievirzes partijām. Būtu liela nozīme, ja galvaspilsētas dome vairāk sadarbotos ar Saeimu un valdību. Te ir kopīgas lietas kaut ar minēto likumu par dalīto īpašumu vai zemes kadastrālo vērtību, un tās reāli ietekmē katru valsts iedzīvotāju. Bija jau paredzams, ka zemes vērtība celsies, bet diskusiju gaitā no Rīgas pašvaldības neviens nebija iesniedzis priekšlikumu, lai aizsargātu iedzīvotājus no strauja nodokļa kāpuma. Saeimai pašai vajadzēja rast risinājumus. Mēs meklējam modeli, lai iedzīvinātu principu, ka vienīgais īpašums ir apliekams ar pazeminātu nodokļu likmi. Protams, nevar būt, ka Kargina kungam un skolotājai, kam ir vienīgais mājoklis, vienādi piešķir atvieglojumus.
– Iepriekšējās vēlēšanās atsevišķi kandidāti uzsvēra, ka par galvaspilsētu būtu jāpieņem speciāls likums. Tas ir būtiski?
B. Broka: – Tas, ka ir atsevišķas likuma normas gan par finanšu pārdali, gan par atbildību pret valsti kopumā, jo Rīga ir galvaspilsēta, tam prasītos tiesisks noregulējums. No racionāla viedokļa, lai neradītu arvien jaunus likumus, iespējams, ka pareizais ceļš ir iestrādāt likumā par pašvaldību darbu atsevišķu sadaļu par galvaspilsētu Rīgu. Tai ir virkne nozīmīgu, pildāmu funkciju. Tad nebūtu pārmetumu, ko nereti izmanto Rīgā pašreiz pie varas esošie spēki. Ka, lūk, valsti vada citas ievirzes partijas un tās negrib dzirdēt par Rīgas vajadzībām.
O. Pulks: – Nebūs vienkārši ar likumu vai tā sadaļu fiksēt visus pienākumus un atbildību. Kā tos samērot ar pārējiem normatīvajiem aktiem, piemēram, rīdzinieka kartes izdošanu. Minētais piemērs ar medmāsu no Ogres – ja Latvijā ir viena bērnu slimnīca, kas atrodas Rīgā, kāpēc cilvēkam, kurš tur strādā, bet dzīvo Ogrē, piemēro sliktākus apstākļus nekā kolēģēm rīdziniecēm? Ko ar to grib panākt – aizdzīt prom medmāsu, viņas – ogrēnietes – vietā meklēt māsas no Vjetnamas? Es arī nepiekrītu Rīgas vadības paustajam, ka viņus ignorējot valdībā. Ar ES fondu naudas dalīšanu valdība ļoti ņem vērā, kas Rīgā jābūvē, jāatjauno, un tikpat kā visi projekti ir īstenoti sadarbībā – Doma baznīcas restaurēšana, Salu tilta remonts, Mākslas muzeja atjaunošana vai Mežaparka estrādes pārbūve, kas iespējama ar bezprocentu aizņēmumu valsts kasē.
– Cienījamie klātesošie, kā pārliecināsiet rīdziniekus, ka domes vadībā jānotiek pārmaiņām? Jāatzīst, ka Nilam Ušakovam ir lielas aktivitātes un daudz piekritēju, viņš ir spēcīgs sāncensis domes vēlēšanās. Lai kā peļat Nilu kā saimnieku, viņš var parādīt – bezmaksas transports sirmgalvjiem ir, ielas remontē, skolas uzpoš, un, ja arī atklāj nekārtības, tad mērs saka, ka pāri par 20 000 domes un pašvaldībai pakļauto uzņēmumu darbinieku pulkā vienmēr var melna avs gadīties.
– Būtu interesanti, ja valdības vīri par nesmukumos pieķerto tā atbildētu – ko es varu darīt, ja man pakļauts tik daudz kantoristu! Nevar taču katram izsekot līdzi! Bet citos gadījumos domes priekšsēdētājs tiešām ir varen aktīvs un prot sevi parādīt. Nokrāsoja skolu? Atklāja bērnu spēļlaukumu? Ušakovs ir klāt kā nagla! Tās, protams, ir vajadzīgas lietas, bet par ilgtspējīgu attīstību runājot – tādas Rīgā nav! Atbalsts uzņēmējdarbībai Rīgā ir 75 tūkstoši “Swedbank” programmā “Atspēriens”. Vairāk nekā. Rīdzinieka kartes ieviešana, cilvēku šķirošana ved pie tā, ka uz Rīgu brauc ar personīgajām mašīnām, veido sastrēgumus centrā, pazemina gaisa kvalitāti. Viļņā ir “Zaļais paklājs” investoriem, bet Rīgā nedomā par investīciju piesaisti, darba vietu radīšanu.
A. Krauze: – Jautājums par investīcijām – kāpēc tad domes vadība nav ciešāk sadarbojusies ar partneriem Austrumos, ņemot vērā politisko tuvību? Kāpēc nav attīstījusi Rīgas ostu, jo pilsētas vadība pietiekami ilgu laiku aizņem posteņus brīvostas valdē. Dzirdam, ka kravu apjomi no Krievijas krītas. Bet tur taču pie noteikšanas ir tik draudzīgas partijas, ka vajadzēja otrādi – apjomiem augt!
– Tātad pārmetumus Ušakovam var atrast, viņš nav neievainojams un no teflona? Jau pagājušoreiz vadību kritizēja – nesiltinot mājas, neattīstot stāvparkus.
O. Pulks: – Par stāvparkiem, kur cilvēki atstāj mašīnas un tālāk dodas ar sabiedrisko transportu, ir veikts un apmaksāts pētījums, bet tālāk nekas nenotiek. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir ilgtermiņa attīstības jautājums, ko uz vēlēšanām īpaši nepārdosi. Ielu remonti arī iekavēti, tās ir sliktā stāvoklī. Naudu novirza iekšpagalmu sakopšanai, kas ir izraudzīts kā prioritārs darbs.
A. Krauze: – No ZZS viedokļa apskatāma lieta, ka viena daļa cilvēku, kas nebija rīdzinieki, tagad tapuši par tādiem. Pateicoties Ušakova gājieniem ar nekustamā īpašuma nodokļiem, Rīgā esot deklarējušies vairāki desmiti tūkstošu iedzīvotāju no reģioniem. Par to viņi nav priecīgi. Lauku cilvēkiem, kuri strādā Rīgā, ir patriotiskas jūtas pret mazo dzimto novadu. Viņi vēlas, lai nodokļu naudiņa palīdzētu novadam, nevis milzu pilsētai, kur tāpat grozās lielas summas. Tagad spiestā kārtā vēlme atbalstīt novadu ir apgriezta. Diezin vai jaunpienācēji Rīgā gribēs atbalstīt esošo vadību.
B. Broka: – Ja runājam par citām pašvaldībām, kuras attīstījušās, tad Rīgā tomēr nav sava stadiona, nav mūsdienīgas koncertzāles, nav starptautiskai apritei piemērotas izstāžu un konferenču zāles.
– Ļoti labi, ka nosaucāt “taustāmo”, kas galvaspilsētai vajadzīgs. Ko jūs katrs darītu, ja ieņemtu Rīgas domes priekšsēdētāja amatu? Ar ko konkrēti sāktu? Šlesera kungs kādreiz uzreiz ķērās vērsim pie ragiem – būs 50 tūkstoš darba vietu, kupols pār Doma laukumu vai ka jāatdzīvina Daugavas krastmala.
– Manuprāt, par krastmalas atdzīvināšanu ir loģisks priekšlikums. Vajag izanalizēt saimnieciskos piedāvājumus, atrast veiksmīgākos risinājumus, kā saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības un ģenerēt papildu naudu. Nez vai tam jābūt pirmajam lozungam, ar ko jāiet uz vēlēšanām, bet tā ir attīstāma lieta. Gar Centrāltirgu krastmalas daļa ir savesta kārtībā, bet jāmeklē iespējas, kā šo vietu vairāk izmantot. Mēra amata kandidāte šoreiz laikam nebūšu, taču man ir skatījums, ka Rīga varētu koncentrēties, lai kļūtu studentiem un zinātnei draudzīga pilsēta. Šobrīd esmu administratīvā amatā universitātē, un caur šo prizmu redzu lielo potenciālu un pienesumu, kādu sniedz daudzu valstu galvaspilsētās iekārtotie zinātnes, tehnikas muzeji. Uz šiem objektiem ekskursijās brauc bērni, jauniešus interesē, kā attīstījušās tehnoloģijas. Rīgā tāda muzeja nav, bet mums būtu ar ko lepoties, ar Latvijas zinātnieku, izgudrotāju sasniegumiem. Universitāte saviem spēkiem centusies šajā virzienā skatīties, arī to, kā apmierināt studentu sporta, kultūras vajadzības, bet sadarbībā ar domi idejas īstenotu sekmīgāk.
O. Pulks: – Tiešām, Rīgai kauns, ka nav kārtīga stadiona, kur Latvijas izlasei futbolu spēlēt. Ar koncertzāli, laikmetīgās mākslas muzeju – tie ir trīs lieli objekti, kurus galvaspilsētā jāuzbūvē. Sociālajā politikā jāatbalsta ģimene. Beidzot jāizskauž rindas bērnudārzos. Un, ja ir lielāks pieprasījums pēc vietām latviešu valodas plūsmas dārziņos, ir jāpiemaksā pedagogiem un varēs atvērt papildu grupas. Tas noteikti jāizdara.
B. Broka: – Vēl es pieminētu latviskumu, latviskās kultūras izcelšanu kā Rīgas unikalitāti. Tā ir lieta, pie kuras joprojām jāstrādā ārkārtīgi daudz.
A. Krauze: – Rīga ir lielpilsēta ar daudzām apkaimēm. Visur prasās pēc naudas ieguldījumiem un darāmiem darbiem, bet, lai naudu iegūtu, tā jānopelna. Vai Rīgā ir pašvaldības mērķtiecīgi sagatavota teritorija, kur ir atbilstoša infrastruktūra, lai nāktu iekšā investori – un, lūdzu, sāciet ražot? Citās pilsētās šāda vieta ir, Rīgā par to nav parūpējušies. Otra būtiska lieta – jādomā par tranzīta jautājumiem, nenoveļot visu uz valsts pleciem. Ostā roku rokā jāstrādā pašvaldībai ar ministrijām. Kaimiņvalstīs ostas ir attīstījušās, kamēr pie mums var runāt par neizmantotām iespējām. Tranzītkravu piesaistīšana ir virziens, kurā jāstrādā, lai radītu darbavietas, papildu naudu budžetā.
– Iepriekš par krievvalodīgo partiju uzskatīto “Saskaņu” domes vēlēšanās atbalstīja zināms skaits latviešu. Var jau sūkstīties, ka balsis nopirktas ar bezmaksas tramvaja biļetēm, bet politiskām personām jādomā, kā šīs balsis atvilkt atpakaļ.
O. Pulks: – “Saskaņas” līderu retorikā iezīmējas pārmaiņas. Viņu avīzē “Vesti segodņa” mūs, kurus agrāk apzīmēja kā labējas partijas, tagad dēvē par latviešu partijām. Vairāk meklē pretnostatījumu, un Drošības policija jau devusi slēdzienu, ka Ušakovs ar savu karikatūru piedalījies līdzi sabiedrības šķelšanā Krievijas interesēs. Nezinu, vai viņš tādējādi šogad cenšoties pievilkt “Saskaņai” visas cittautiešu balsis, nākamgad pēkšņi kļūs mērenāks, lai dabūtu arī daļu latviešu balsu – redzēsim, kā cilvēki vērtēs, kā būs ar kritisko domāšanu. Krievvalodīgie mediji sen nav intervējuši domes opozīcijas pārstāvjus, bet pastāvīgi gādājuši, lai Ušakovs ir redzams, un viņam atbalsts būtu lielāks nekā Putinam Krievijā.
B. Broka: – Jā, ceļš uz šo mediju telpu opozīcijai tiešām nogriezts. Runājot par politisko līderību, par to, lai tiešām nopietni cīnītos par varu Rīgā, mana pārliecība ir, ka labējām partijām tamdēļ uz domes vēlēšanām sarakstos jāiekļauj smagsvari. Tad tiešām parādām visai valstij, ka mums ir ambīcija cīnīties par galvaspilsētu.
– Pagājušajā reizē tā vis gluži neiznāca. Uz domes vēlēšanām gribēja piesaistīt politiskos vadoņus, it kā gribēja veidot apvienoto listi – tagad tas izdosies?
O. Pulks: – Es personiski neiebilstu pret apvienoto sarakstu.
B. Broka: – Man šodien nav mandāta par to runāt, bet pie labējo spēku apvienošanās vienā listē ir gan par, gan pret apsvērumi. Tomēr svarīgākais, lai sarakstu priekšgalā nostātos politiskie smagsvari, sabiedrībai zināmi cilvēki, kam vēlētāji dāvātu uzticību. Par to runāšu NA iekšējā diskusijā, ka jāiegulda visi spēki, resursi, lai godpilni tiktu pārstāvēti Rīgas domē.
A. Krauze: – Zinu, ka klīst runas par apvienošanos uz domes vēlēšanām, bet neizskatās, ka tiks tālāk par runu uzklausīšanu. Ja valdības partijas startē atsevišķi, katra saglabā identitāti. Lai arī mērķi būtu diezgan līdzīgi, “Vienotībai”, NA vai ZZS ir savs īpašais tēls vēlētāja acīs. Šaubos, vai ar lielu sarakstu vienā pusē mums veiktos labāk pret lielo sarakstu otrā pusē. Tāpēc piekrītu Baibai, ka vairāk veiksmes nestu spožu līderu atrašana, kuri parāda saimniecisko ķērienu, pilsētas pārvaldības spējas. Tā būtu panākumu atslēga.
B. Broka: – Jā, kaut domē esam diezgan vienota opozīcija, bet valdībā koalīcija – trim partijām tomēr ir ideoloģiskas atšķirības, kuras vēlētājam šķiet pietiekami svarīgas, kad viņš izvēlas, par ko balsot. Tas jārespektē. Bet skaidrs, ka labējiem spēkiem ir kopīgs nodoms – panākt domē vairākumu, pēc vēlēšanām vadīt galvaspilsētu.
– Ko mēs šausmīgu uzzinām! Ka bezkaunīgie “Saskaņas” veči Saeimas frakcijas telpās vairs nelaižot krietno Amerika partijas deputāti un tikumības aizstāvi Jūliju Stepaņenko! Kas tur notiek, Krauzes kungs! Ja labējie spēki nākamgad uzrāda pārliecinošus rezultātus vēlēšanās, vai tiem nav jāmēģina piegriezt pareizai ticībai “Gods kalpot Rīgai” tautiešus?
O. Pulks: – Saeimā ir vienas, domē – citas attiecības. Bet zīmīgi, ka “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” visu laiku strādā, nodalījušies pa frakcijām, kaut startē vienā sarakstā. Cik zinu, Nacionālā apvienība diezgan ilgi vedusi sarunas ar Amerika partiju, bet laikam nekas nesanāca? Varbūt “GKR” ir cita, ciešāka saistviela ar Nila partiju.
B. Broka: – Kristālbumbā nezīlēšu nākotni, bet uzskatu, ka domē jāveido konstruktīva sadarbība ar visiem pārstāvētajiem spēkiem, kur tas iespējams. Vairākas sarunas ar “GKR” – ar latvisku partiju – bijušas. Par esošajiem uzstādījumiem, par iespējamo nākotni.
A. Krauze: – Saeimā iezīmējies – ja deputātam ir principi, vērtības, pie kurām tas vēlas palikt, tad viņš ne vienmēr strikti ievēro frakcijas disciplīnu. Balsojumos balso tā un šitā – arī “Saskaņā” ne tik monolīti. Piemēram, bēgļu uzņemšanas jautājumos. Šobrīd man liekas, deputātam ir vairāk brīvības balsot pēc sirdsapziņas, nevis pēc frakcijas līdera īkšķa diktatūras.
– Ejiet nu, Urbanovičs taču ar īkšķi regulē un kulakā savelk!
B. Broka: – Dzelžaina balsošanas diktatūra ir Rīgas domē. Opozīcija par lēmumprojektiem var debatēt daiļrunīgi un skaisti, un tribīnē piruetes griezt, bet tā būs mutes dzisināšana. Notiks tā, kā vēlas vairākums. Kaut ko ietekmēt var domes komisijās, ja savlaicīgi parāda iniciatīvu. Var teikt, ka daudzās labās lietās, ar ko lepojas pašreizējā Rīgas vadība, domes opozīcijas deputāti ir piedalījušies līdzi, atbalstījuši un pat rosinājuši.
– Mūsu lasītāji bija sašutuši par Ušakova karikatūras publikāciju. Vaideres kundze, Ķirša kungs vērsās iestādēs un saņēma apstiprinošu slēdzienu, ka Rīgas mērs pakalpojis Krievijas interesēm. Ko jūs secināt par šādām darbībām?
O. Pulks: – Tas turpinājās ar pompozām 9. maija svinībām, kas ir Maskavas svinību kopēšana, lai brīžiem nesaprastu, kur īsti svin – Maskavā vai Rīgā. Drošības policijas atzinumam pilnīgi piekrītu. “Saskaņai” ir ietekme, iespēja vairāk uzrunāt tos, kam ģimenē runātā ir krievu valoda. Diemžēl saskaņieši arvien vēlējušies nošķelt šo daļu. Ušakovs tā darījis, pieprasot otro valsts valodu, un tā tas iet visu viņa politiskās karjeras laiku.
A. Krauze: – Sabiedrību šķelt nedrīkst, un politiķi kas izmanto citās valstīs izstrādātus scenārijus, būtu pabīdāmi pie malas. Uzskatu, ka vēlētājam pēc gada vajadzētu atcerēties un ņemt vērā, ko konkrētais pilsētas mērs darījis.
– Brokas kundze, kāpēc Ušakovs tagad tā dara? Kāpēc aizskar latviešus?
– Satversmē ir noteiktas vārda un viedokļa brīvības. Tomēr vēlētās amatpersonas izteikumus sabiedrība vienmēr vērtēs un traktēs. Turklāt daži temati ir ļoti sensitīvi. Ja vārda brīvību izmanto – nezinu, nezināšanas dēļ vai apzināti ar mērķi radīt provokatīvas situācijas –, tad seko lielas daļas vēlētāju reakcija, kam izteikumi vai “joki” nešķiet pieņemami. Augstām amatpersonām trīskārt jāpārdomā, pirms izteikties par sensitīvajiem jautājumiem, vai tas sanāks pareizā veidā un formā, vai neradīs cilvēkiem sāpīgu aizvainojumu.
Uzziņa
Gads līdz pašvaldību vēlēšanām
* Pēc gada 3. jūnijā Latvijā notiks republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas, kurās uz nākamo četru gadu termiņu būs jāievēl deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domju deputāti.
* Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana norisināsies no nākamā gada 14. līdz 24. aprīlim, bet priekšvēlēšanu aģitācijas periods sāksies jau 3. februārī.
* Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot tikai tajā pašvaldībā, kur ir viņu deklarētā dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanām (atskaites punkts – 2017. gada 5. marts) vai pašvaldībā, kur viņiem pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
* Ja vēlētāja faktiskā un reģistrētā dzīvesvieta atšķiras, līdz nākamā gada 5. martam vēl ir laiks izdarīt izvēli un pieņemt lēmumu mainīt vai nemainīt deklarētās dzīvesvietas adresi. Savukārt vēlētāji, kuri izvēlēsies balsot pašvaldībā, kur viņiem pieder nekustamais īpašums, no 25. marta līdz 9. maijam varēs mainīt sākotnēji reģistrēto iecirkni un pieteikties balsot šajā pašvaldībā.
* Saeimā pašlaik vēl tiek skatīti grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas ļautu pašvaldību vēlēšanās ieviest pasta balsošanu. Ja priekšlikums tiks atbalstīs, vēlētājiem, kuru faktiskā un deklarētā dzīvesvieta ir dažādās pašvaldībās, bet kuri kādu iemeslu dēļ nevēlas deklarēt faktisko dzīvesvietu, būs iespēja par savas pašvaldības deputātu kandidātiem nobalsot attālināti, ar pasta starpniecību.
