“Vai latviski var?” Šlesera partijas “TikTok” tiešraidē aicinājumi runāt valsts valodā tiek dzēsti 0
Sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, līdz ar to daudzi iedzīvotāji seko līdzi dažādu partiju programmu piedāvājumam, kā arī diskusijām sociālajos tīklos. LA.LV redakcijā šodien vērsusies kāda lasītāja, lai padalītos ar, viņasprāt, satraucošu novērojumu par atsevišķu politisko spēku komunikāciju sociālajos tīklos.
Kā skaidro lasītāja, 27. augusta vakarā, vērojot partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera “TikTok” tiešraidi krievu valodā, viņa uzdevusi šķietami pašsaprotamu jautājumu: “Vai latviski var?”
Komentārs ticis automātiski izdzēsts, un parādījies paziņojums, ka viņai vairāk nav iespēju uzdot jautājumus.
Jāpiebilst, ka pirms tam tiek parādīts paziņojums: “Daži komentāri šajā LIVE tika filtrēti, lai aizsargātu kopienas lietošanas iespējas.”
Šāda rīcība no partijas, kuras nosaukums ir “Latvija pirmajā vietā”, raisot neizpratni. Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā un Valsts valodas likumā skaidri un nepārprotami noteikts: latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā, tāpēc viņai radies jautājums, vai Latvijā ir atļauts politiski aģitēt svešvalodā.
Lai izprastu šīs rīcības tiesisko pusi, ir jānodala apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija no politiķu brīvprātīgas komunikācijas sociālajos tīklos.
Apmaksāta aģitācija (reklāmas, bukleti, TV, radio, apmaksāti ieraksti internetā) drīkst notikt tikai un vienīgi valsts valodā. Šāds likums pieņemts ar mērķi stiprināt latviešu valodas pozīcijas un novērst sabiedrības šķelšanos divās paralēlās informatīvajās telpās.
Runājot par bezmaksas saziņu, piemēram, “TikTok” tiešraidi vai ierakstiem sociālajos tīklos, likumā tiešā veidā nav aizliegts izmantot svešvalodu. Šo aspektu aizsargā tiesības uz vārda brīvību, kas ļauj personai savos privātajos vai bezmaksas sociālo tīklu kanālos brīvi izvēlēties saziņas valodu. Arī aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus var uzrunāt arī citā valodā.
Vai, tavuprāt, partiju komunikācijai ar iedzīvotājiem jānotiek vairākās valodās?
Kā vēstījām iepriekš, augustā populārākais politiskais spēks Latvijā bijis premjera Andra Kulberga pārstāvētais “Apvienotais saraksts” (AS), bet vērā ņemamu reitinga pieaugumu piedzīvojušas arī partijas “Stabilitātei” un “Latvijas attīstībai” (LA), kuru popularitāte balansē ap iekļūšanas parlamentā barjeru, liecina pēc Latvijas Sabiedriskā Medija (LSM) pasūtījuma augustā veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.
Augustā AS atbalstījuši 15,2% aptaujāto respondentu salīdzinājumā ar 12,2% jūlijā. Otro vietu ieņēma pašlaik parlamentā nepārstāvētā “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, kuras reitings mēneša laikā pieauga no 11,4% līdz 11,8%.
Tālāk seko opozīcijā nonākušie “Progresīvie”, kuru reitings nedaudz samazinājies – no 9% jūlijā līdz 8,8% augustā. “Progresīvajiem” seko “Latvija pirmajā vietā”, kuras reitings arī samazinājies – no 10% jūlijā līdz 8,5% augustā.
Krities arī Nacionālās apvienības reitings – no 5,5% jūlijā līdz 4,5% augustā, “Jaunās vienotības” (JV) reitings augustā samazinājies līdz 4,2% salīdzinājumā ar 4,3% jūlijā, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings krities līdz 2,8% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā.
Tikmēr “Stabilitātei!”, kuras frakcija Saeimā ir izirusi, reitings pieaudzis no 1,9% jūlijā līdz 2,7% augustā, bet parlamentā nepārstāvētajai LA – no 1,7% līdz 2,5%.
Aptaujā “Stabilitātei” un LA seko partijas “Mēs mainām noteikumus”, “Saskaņas centrs”, “Austošā saule Latvijai”, “Gobzema saraksts” un Jaunā konservatīvā partija.
No aptaujātajiem 22,5% vēl nezināja, par kuru politisko spēku balsotu, bet 11,2% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalītos. Pēc LSM vēstītā, pārrēķinot rezultātus starp tiem respondentiem, kuri jau izlēmuši, par ko balsot, un ņemot vērā viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru pārvarētu seši politiskie spēki – AS, “Suverēnā vara/Jaunlatvieši”, “Progresīvie”, “Latvija pirmajā vietā”, JV un Nacionālā apvienība. Savukārt LA un ZZS paliktu nedaudz zem 5% barjeras, bet vēl tālāk atpaliktu “Stabilitātei”.
SKDS aptauja veikta no 13. līdz 19. augustam. Respondentiem vaicāts, par kuru partiju vai politisko apvienību viņi balsotu, ja Saeimas vēlēšanas notiktu nākamajā dienā. 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas oktobra sākumā.
