Vai Latvijas zeme un meži varētu tikt izmantoti citas valsts negatīvās ekopēdas kompensācijai? 11
Aiga Grasmane, žurnāls “Baltijas Koks”
Septembrī Ogrē norisinājās Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) organizētais diskusiju forums lēmumpieņēmējiem Meža akadēmija par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības zaļā kursa ieviešanu, – ko tas prasīs, ņems vai dos Latvijas meža nozarei.
Šo diskusiju foruma konceptu Meža akadēmija LMĪB 2008. gadā aizguva no Somijas Meža asociācijas, kas to izmanto jau 25 gadus, lai veidotu komunikācijas platformu ar dažādu nozaru un līmeņu lēmumpieņēmējiem. Somijā šis forums ir palīdzējis veidot izpratni par dažādajiem meža nozares pievienotās vērtības ķēdes posmiem, ko ir grūti izdarīt, neveltot laiku, neiedziļinoties daudzajās niansēs, pētījumos, zināšanās, kurās balstīta nozares darbība. Šogad Meža akadēmijaLatvijā notika otro reizi pēc 13 gadu pārtraukuma.
Meža akadēmijā piedalījās lēmumpieņēmēji no Saeimas, Finanšu ministrijas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Bankas, SEB bankas, Valsts kontroles, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Rīgas domes, Latvijas Pašvaldību savienības, Zemkopības ministrijas, kā arī meža nozares organizāciju un uzņēmumu vadītāji un eksperti. Foruma galvenā tēma bija zaļā kursa ieviešanas politiskie un likumdošanas instrumenti, ko piedāvā Eiropas Komisija un kas šobrīd raisa asas diskusijas gan ES, gan nacionālā līmenī.
Meža akadēmijas diskusijas moderēja žurnālists Ansis Bogustovs, un pirmā dienas daļa norisinājās Ogres tehnikuma traktoru angārā, kas deva iespēju foruma dalībniekiem iepazīties ar praktisko apmācību vidi tehnikumā. Foruma ievadā Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere iepazīstināja ar sagaidāmajiem jaunajiem nosacījumiem finansēšanā.
Šim vispārīgajam ievadam sekoja spraigas diskusijas, kurās dalībnieki secināja, ka ļoti pietrūkst valdības līmeņa koordinētas rīcības dažādo zaļā kursa instrumentu ieviešanas procesā, kā arī iedziļināšanās piedāvāto dokumentu niansēs, lai Latvijas pozīcija būtu vērsta uz mērķu sasniegšanas būtību, nevis tikai uz saskaņošanas procesu.
Turpinājumā dalībniekus uzrunāja Latvijas Bankas padomes padomnieks ilgtspējas jautājumos Edvards Kušners, kurš vērsa uzmanību uz globāliem klimatneitralitātes mērķiem, kuru sasniegšanai tiek novirzīti nozīmīgi finanšu līdzekļi, lai sabiedrība spētu transformēties un tās ekonomika un paradumi kļūtu ilgtspējīgi un klimatneitrāli.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss savā uzstāšanās gaitā detalizēti raksturoja pašreizējo situāciju un gaidāmos izaicinājumus meža nozarē, ja EK piedāvātie instrumenti zaļā kursa mērķu sasniegšanai tiek ieviesti piedāvātajā redakcijā. Kristaps Klauss akcentēja jautājumus, uz kuriem šobrīd nav skaidru atbilžu un nav zināma Latvijas valdības pozīcija.
Dalībnieki diskutēja par to, kā labāk koordinēt valdības rīcību zaļā kursa ieviešanas jautājumos, kas būtu darāms, lai meža nozare sasniegtu pievienotās vērtības griestus, kā skatīties uz situāciju, ka Latvijas zeme tiek izmantota kāda cita ražotāja negatīvas ekopēdas kompensācijai, kādas ir iespējas palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ieguvei, kā arī par riskiem, kādi varētu būt, ja no AS Latvijas valsts meži (LVM) apsaimniekoto mežu platības tiek izņemts nozīmīgs apjoms dabas aizsardzības mērķu vārdā.
Foruma turpinājumā dalībniekiem bija iespēja Tomes mežos iepazīties ar mežizstrādes organizēšanas procesu, ko valsts mežā veica ZS Vairogi harvestera operators. LVM mežizstrādes procesa eksperts Jānis Gercāns informēja par nosacījumiem cirsmu izstrādei, kvalitātes kontrolei un datiem, kuros tiek balstīti lēmumi mežizstrādē.
Pēcpusdienā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. silv. Āris Jansons sniedza ieskatu mežsaimniecības un klimata pārmaiņu samazināšanas sakarībās. Tā līdz šim ir maz izvērtēta tēma visos EK piedāvātajos politikas un tiesību aktu dokumentos. Latvijas pētniekiem ir vērtīgi pētījumu rezultāti, kas palīdz saskatīt likumsakarības klimatneitralitātes kontekstā.
Meža akadēmija dalībniece no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Andra Feldmane, vērtējot pasākumu, teica: «Grūti iebilst pret Eiropas zaļo kursu un plānu samazināt SEG emisijas līdz 2030. gadam par 55% un līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, tikai pastāv jautājums, uz kā rēķina notiks šī pāreja un par kādu cenu.
Pēc manas izpratnes, jaunās EK stratēģijas gan bioloģiskās daudzveidības, gan taksonomijas iedzīvināšana negatīvi ietekmēs saimniecisko darbību Latvijā un samazinās nodokļu ieņēmumus budžetā, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu pašvaldību budžetos. LPS vienmēr visus jautājumus ir skatījusi arī caur nacionālā kopprodukta veidošanās formulu, un mūsu pieeja atšķiras no iekšzemes kopprodukta formulas.
Mums primārs ir jautājums, kam pieder ražošanas līdzekļi un cik stipra ir nacionālā industrija. Skatot EK virzītos pēdējos priekšlikumus pakotnē Fit for 55, kur ir bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas paredz, ka Latvijā īpaši aizsargājamās teritorijas ir jāpalielina līdz 30% no kopējās teritorijas, ES meža stratēģija būtiski samazina meža izstrādi.
Bankas kļūst par zaļo investīciju regulētājām, jo, sākot jau ar 2023. gadu, vērtēs produktus un pakalpojumus pa kategorijām un noteiks, kas atbilst videi draudzīgam standartam kas ne, un finansējumu varēs saņemt videi draudzīgs bizness. Taksonomija, pēc manas izpratnes, ir pātaga, ar kuru bankām ir paredzēta regulatora loma, un tās vērtēs gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus.
Apzinoties, ka taksonomija un daudzi citi EK dokumenti ietver zināmus draudus un problēmas finansējuma piesaistē, būtu ieteicams, ja šajā jautājumā aktīvāk iesaistītos Latvijas Banka, jo tā ir neatkarīga institūcija lēmumu pieņemšanā, taču tā ir valsts institūcija, un tās komandā ir daudz labi apmaksātu ekspertu.»
Savukārt Latvijas Bankas ekonomikas analītiķis Andris Strazds komentēja: «Viens no būtiskākajiem jautājumiem nākamajai Meža akadēmijai un turpmākajiem gadiem būs – kā turpināt celt meža nozares produktivitāti, rēķinot gan uz vienu koksnes kubikmetru, gan vienu nozarē nodarbināto, gan vienu ieguldīto eiro. Rodot atbildes uz šiem jautājumiem, būs daudz vieglāk tikt galā arī ar ilgtspējas izaicinājumiem.»
