Vai Latvijas reakcija uz meliem par uzbrukumu Pleskavas lidostai no Baltijas bija adekvāta? Atbild Rinkēvičs 159
Cik strauji Latvijai bija jāreaģē uz tiem meliem, kas izskanēja nupat, kad notika dronu uzbrukums Pleskavas lidostai un tika izplatīts naratīvs, ka šis uzbrukums noteikti nāk no Latvijas? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Nedēļa. Post scriptum” uzdeva Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Viņš piebilsa, ka tur tika pieminēta arī Igaunija.
“Es domāju, ka Latvija reaģēja gana strauji. Aizsardzības ministre tajā brīdī, kad sākās šī vienkārši muldēšana, es atvainojos, un apzināti meli, jo nekas jau no Latvijas netika palaists, rīkojās adekvāti.
Vienkārši laikam Krievijas propagandistiem ir grūti atzīt, ka tā vietā, lai viņi sakautu Ukrainu trijās dienās un ieņemtu Kijivu, viņiem arvien grūtāk paliek aizsargāt pašiem savu teritoriju,” tā šo incidentu raksturo Rinkēvičs. “Patiesību sakot, modernās raķetes un pārējās sistēmas lido gana tālu un paši krievi nogulēja to pārtveršanu.”
Protams, ka vienmēr jāatrod kāds vainīgais, saka prezidents, piebilstot: “Tagad, redz, grūti atzīt, ka Ukraina spēj veiksmīgi pretoties. Un tad nu visa NATO ir iesaistīta, un tāpēc jau Krievijai tik grūti iet.
Jā, tā ir apzināti melīga propaganda, jā, Latvijas kompetentā institūcija, šajā gadījumā Aizsardzības ministrija, manuprāt, reaģēja ļoti normāli, pareizi un adekvāti”.
Vai meli ir vēstures veidošanas instruments? Jā, protams, saka Rinkēvičs. Vai esam pietiekoši nodrošinājušies pret to? Vienmēr var labāk, bet – ko nozīmē nodrošinājušies?
Valsts prezidents skaidro, ka mēs netiekam iekšā Krievijas informatīvajā telpā ar savu atspēkojumu. “Nedomāju, ka mūsu aizsardzības ministres teiktais tika atspoguļots Kremļa propagandas kanālos vai Telegram kanālos, vai kur citur.”
Mēs dažreiz pārāk aizraujamies, pastāstot, ko tur domā Krievijas Ārlietu ministrija, Putins, bet tā žurnālistu redakcionālā neatkarība, ko darīt, ko nedarīt, bet dažreiz, man liekas, par daudz mēģinām stāstīt,
kas notiek šajā valstī, saka prezidents, piebilstot – “Pasarg’, Dievs, nesākšu jūs mācīt, kā strādāt!”
No otras puses – kā jau reiz Gebelss teica, ka ļoti lieliem meliem cilvēki notic tāds ir tas fenomens un ar tiem ir grūti cīnīties, jo cilvēkiem patīk ticēt meliem un mītiem. “Mums taču arī ir pietiekami daudz cilvēku, kas ietekmējas no sociālajiem tīkliem pat neatkarīgi no tā, kāda ir viņu dzimtā valoda, vienkārši t
ic pilnīgām muļķībām un sazvērestībām. Mēs neesam pārāk labi šo informācijas izvērtēšanas lietu attīstījuši, bet pie tā tagad tiek strādāts.”
