– Vai plānots uzsākt arī akreditācijas procesu? 0
– Arī tas sāksies pēc inventarizācijas. Gribētu atgādināt kaimiņvalstu pieredzi – Lietuvā šī kolekcija neeksistē vispār, Igaunijā pastāv daļēji.
I. Burāne: – Tāpēc, ka lietuvieši izdarīja pareizāko, ko varēja paveikt, – viņi atdeva Lietuvas Mākslinieku savienības kolekciju valsts uzraudzībā un arī mums vajadzētu rīkoties tāpat.
– Vai līdzšinējais veids, kādā tiek padarīti pieejami kolekcijas darbi, nodrošina Latvijas sabiedrībai pietiekamu priekšstatu par 20. gs. otrās puses Latvijas mākslu? Pozitīvi vērtējams Atklātais krājums, kurā šobrīd pieejami 2000 darbu, arī darbu deponēšana izstādēm Latvijas novados u. c., tomēr darbu uzglabāšanas apstākļi un eksponēšanas veids raisa jautājumus.
I. Heinrihsons: – Varbūt estētiskā puse, kā tie eksponēti, ir nedaudz pašdarbnieciska, taču vērtēju pozitīvi, ka krājums ir atklāts apskatei, kas agrāk nebija iespējams. Daudzus gadu desmitus nevienu LMS biedru nesatrauca kolekcijas nepieejamība vai katastrofālais uzglabāšanas stāvoklis. Beidzot, kad LMS kolekcija ir pieejama – atvērta jebkuram interesentam –, tā “neesot pienācīgi – atbilstoši muzeja prasībām – eksponēta”! Tas, ka Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošā 20. gs. otrās puses vizuālā māksla nav bijusi plašākai sabiedrībai skatāma pastāvīgā ekspozīcijā, nevienu nesatrauc. Tā ir vispārēja valsts kultūras politikas problēma attiecībā uz mākslu, un atbildību par visas tautas vērtībām nevar atstāt uz vienas nevalstiskas organizācijas pleciem.
S. Voldiņš: – Pozitīvi ir tas, ka LMS muzejā ar darbiem vispār tiek kaut kas darīts un tie tiešām ir publiski pieejami. Glabāšanas apstākļi, protams, maigi izsakoties, nav ideāli. Tas, ko esam mēģinājuši lāpīt, ir līdzekļu piešķiršana – piemēram, 2014. gadā apsardzes un signalizācijas ierīkošanai.
– Šokējoši, ka visus šos gadus miljonus vērtā kolekcija pat nebija nodrošināta ar signalizāciju. Tā nav arī apdrošināta.
I. Dobičins: – Jāatgādina, ka līdz šim muzejs pastāvēja projektu formā. Šeit ir darīšana ar privātas biedrības izvēli un rīcību. Aicinu jūs aizmirst sociālisma principus un respektēt privātīpašumu.
I. Burāne: – Tomēr jūs nedrīkstat ar to rīkoties kā ar savu privāto īpašumu!
