– Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt, ņemot vērā LMS kolekcijas sabiedrisko un kultūrvēsturisko nozīmīgumu? 0
Igors Dobičins: – Lai saprastu situāciju kopumā, vispirms nepieciešama vēsturiska atkāpe. LMS krājums ir tapis LPSR Mākslinieku savienības un LPSR Mākslas fonda paspārnē, kad 1957. gadā tapa pirmie iepirkumi. 1992. gadā gan ar tā laika Ministru kabineta, gan ar Mākslinieku savienības plēnuma lēmumu notika bankrotējušā uzņēmuma “Mākslas fonds” lietu pārņemšana – tas attiecās kā uz īpašumiem, tā uz saistībām. Nākamais ļoti būtiskais ir 2001. gads, kad ar vairāku iniciatīvas bagātu cilvēku, arī Sandras Krastiņas, ierosmi uz LMS mākslas darbu kolekcijas bāzes tika izveidots LMS muzejs. 2014. gada 1. novembrī LMS kongresā tika pieņemts lēmums, ka LMS īpašumā esošās ēkas, kurās tapuši mākslas darbi, un muzeja krājums ir vienots LMS muzeja komplekss.
– Kad LMS kolekcija pēdējo reizi tika pilnībā inventarizēta, ieskaitot saglabātības pakāpes noteikšanu?
– Vienīgais oficiālais brīdis acīmredzot bija šie vēsturiskie mirkļi – vai nu tas ir bijis 1992. gads, kad notika pārņemšana, un, iespējams, daļēja inventarizācija tika uzsākta 2001. gadā…
Ivars Heinrihsons: – Un tā nav vēl beigusies, jo kolekcijā ir pārstāvētas gan gleznas, gan grafikas darbi, akvareļi, oriģinālplakāti, scenogrāfijas meti, tēlniecības darbi, lietišķās mākslas priekšmeti, keramikas darbi.
– Cik šobrīd kolekcijā ir vienību?
I. Dobičins: – Pēc inventarizācijas varēsim atbildēt precīzi.
Baiba Guste: – Esmu bijusi saistīta ar LMS muzeju kopš 2001. gada. Muzeja vadītājas Sandras Krastiņas vadībā esmu inventarizējusi tā tēlniecības kolekciju, esmu bijusi projektu vadītāja. Muzejam ir inventarizācijas grāmatas, kurās minēto vienību skaits ir ap 18 tūkstošiem.
– Kāpēc publiskajā telpā visu laiku figurējušais skaitlis ir ap 16 tūkstošiem vienību?
– 2001. gadā, kad tika uzsākta daļējā inventarizācija un strukturēšana – tā attiecās uz glezniecību, tēlniecību, akvareli, plakātiem, grafikas darbiem –, viņiem bija šāds skaitlis.
