Vai Latvijas mākslas zelta fonds joprojām apdraudēts? 0
Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām nav vietas, kur cienīgos eksponēšanas, glabāšanas, zinātniskās izpētes apstākļos vienkopus būtu skatāma patiešām reprezentabla Latvijā 20. gs. otrajā pusē radītās mākslas panorāma.
Līdz ar to daudzu vidējās un kur nu vēl jaunākās paaudzes skatītāju kultūrapziņā tā joprojām atrodas it kā ēnas zonā. Šajā kontekstā īpaša vieta ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) kolekcijai, kurā pārstāvēti darbi, kas iepirkti 34 gados (1957 – 1991), plaši atspoguļojot padomju laika mākslu no 1945. līdz 1991. gadam. Vairāk nekā 6000 LMS krājuma darbu ir piešķirts nacionālā muzeju krājuma statuss, kas garantē valsts pirmpirkuma tiesības uz šo kolekcijas daļu. Pēc LMS statūtiem, sabiedriskā un kultūrvēsturiskā aspektā nepārvērtējamā kolekcija, kuras vērtība arī naudas izteiksmē mērojama daudzos miljonos eiro, ir nedalāms veselums un par tās izmantošanu var lemt vienīgi LMS kongress. Tostarp pēdējos gados nav trūcis nopietnu brīdinājuma signālu par riskiem, kas var draudēt kolekcijai, LMS nonākot saimnieciskās un finansiālās grūtībās.
LMS kolekcijas statuss ir privāts, tomēr tā ir nozīmīga visas Latvijas kultūras mantojuma daļa. Tāpēc “KZ” likās būtiski noskaidrot, kāds ir šā brīža stratēģiskais redzējums uz LMS kolekcijas izmantošanas iespējām no LMS un Kultūras ministrijas (KM) puses un kā tas saskan ar sabiedrības ilgtermiņa interesēm saistībā ar unikālā krājuma saglabāšanu, dokumentēšanu, izmantošanu, pētniecību. Cenšoties par to tikt skaidrībā, “KZ” redakcijā emocionāli spraigā diskusijā satikās LMS prezidents Igors Dobičins, KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mākslas zinātnieces Ingrīda Burāne un Baiba Guste, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Kalniņa, LMA profesori, mākslinieki Juris Jurjāns, Ivars Heinrihsons, un māksliniece Gulnara Skutele. Diskusiju vadīja “KZ” redaktore Anita Bormane.
