Vai Latvijas mājokļu tirgus stagnē, jo valsts to ir deformējusi? Skatītāja secināto komentē Latvijas Bankas eksperts 36
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” kāds skatītājs bija paudis viedokli, ka, viņaprāt, Latvijas mājokļu tirgus stagnē, jo “valsts to ir deformējusi”. Šo skatītāja pausto raidījumā lūdza komentēt Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājam Uldim Rutkastem.
Zināmā mērā valsts ir deformējusi mājokļu tirgu, tā piekrītoši atbildēja Rutkaste. “Un viens no kavēkļiem tādai tirgus aktivitātei ir šīs Zemesgrāmatu nodevas. Jo tajā brīdī, kad cilvēks iegādājas mājokli, lai to piereģistrētu Zemesgrāmatā Latvijā, par to jāsamaksā, ja pareizi atminos, 1,5% no mājokļa vērtības. Kaimiņvalstīs tie maksājumi ir būtiski zemāki,” norādīja Latvijas Bankas eksperts.
Igaunijā šī pati valsts nodeva par nekustamā īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā ir šis procents “tuvu nullei”, bet Lietuvā fiksēta maksa – “daži desmiti eiro par šādu darījumu”, piebilda Rutkaste.
“Tas, protams, sarežģī. Un mazina to tirgus aktivitāti, jo cilvēki ne vienmēr var uzkrāt…Pirmkārt, cilvēkam ir jāuzkrāj pirmajai iemaksai bankai. Otrkārt, jāuzkrāj šis 1,5% no īpašuma vērtības [reģistrācijai Zemesgrāmatā]. Tā var būt pietiekoši liela naudas summa,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uzsvēra Rutkaste.
“Tur noteikti ir valsts atbildība. Tas ir šķērslis aktīvākam mājokļu tirgum un ne tikai mājokļu tirgum,” noslēgumā sacīja Rutkaste, komentējot skatītāja viedokli par to, ka valsts esot defromējusi Latvijas mājokļu tirgu un tāpēc tas stagnējot.
Kā liecina Tieslietu ministrijas publicētā informācija, tad 2021.gada 14. decembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevas noteikšanu saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā. No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām – 50 000 euro.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības.
Ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem no 2022. gada 1. janvāra tiek noteikta maksimālā summa 50 000 euro valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā:
– nekustamais īpašums tiks iegūts uz līguma, tajā skaitā, dāvinājuma ceļā;
– uz tiesas lēmuma pamata nekustamā īpašuma izsoles gadījumā;
– nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Tieslietu ministrija norāda, ka valsts nodevas maksimālais apmērs ir noteikts arī Igaunijā un Lietuvā, tāpēc ar šādiem grozījumiem tiek vecināta vienlīdzīga konkurence nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs.
Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu (biroju ēkas, loģistikas centri, tirdzniecības centri, viesnīcas, īres nami u.tml.) atsavināšanas darījumos. Līdz ar to regulējums veicinās uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.
Tieslietu ministrija jau iepriekš aktīvi strādāja pie Zemesgrāmatu valsts nodevas samazināšanas. 2021.gada 1. jūlijā stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā – 2% no īpašuma vērtības. Tieslietu ministrijas informāciju variet lasīt ŠEIT.
