Vai Latvijas liellopu ganāmpulkiem pietiek lopbarības? 0
Autore: Baiba Ošmane, AREI Priekuļu pētniecības centrs
Jau kopš pagājušās vasaras un rudens lietavām zemnieki ir norūpējušies par lauksaimniecības dzīvnieku nodrošināšanu ar rupjo lopbarību. Iepriekšējais gads lauksaimniekiem lika nopietni izvērtēt saimniekošanas metodes, infrastruktūru, spēju operatīvi plānot darbus saimniecībā un noteikt esošās situācijas prioritātes.
Tie saimnieki, kuriem bija atbilstošs tehnikas nodrošinājums un kuri spēja noķert pareizo momentu, barību sagādāja. Protams, nav runa par reģioniem, kur tas tiešām nebija iespējams lielo nokrišņu dēļ, jo tehnika nevarēja uzbraukt uz lauka vajadzīgajā brīdī. Vienai vai divām gotiņām tāpat kā agrākos laikos sienu varēja sapļaut ar rokas izkapti un izvilkt no slapjās pļavas, lai izžāvētu, bet lielākai fermai tas diemžēl nebija iespējams. Vietām zemnieki ir apvienojušies, lai efektīvāk izmantotu tehniku. Un tas pārsvarā attaisnojās, bet pērn, kad katra minūte laukā bija dubulti dārga un ikviens vēlējās laikā novākt izaudzēto un iesēt ziemājus, kooperācija tehnikas izmantošanā dažām saimniecībām sagādāja vilšanos.
Vidzemē
Lielākā daļa no aptaujātajiem Vidzemes lopkopjiem atzīst, ka spēja arī aizvadītajā sezonā saražot sava ganāmpulka vajadzībām sienu un skābsienu pietiekamā daudzumā. Vienīgi nedaudz cietusi barības kvalitāte, bet kopumā šobrīd fermās viss notiekot tāpat kā citus gadus. Rudenī no slapjākiem laukiem vietām neizdevās novākt visu izaudzēto kukurūzu skābbarībai, bet plānotos ziemājus iesēja. Tikai jāgaida, kā sējumi pārziemos, jo daļa lauku tika iesēti ar nokavēšanos un svarīgi, kāda būs šāgada vasara.
Salacgrīvas novada z/s Robežnieki agronome Dzintra Eizenberga stāsta, ka saimniecības liellopiem barība saražota pietiekamā daudzumā, pietikšot gan rupjās lopbarības, gan graudu. Vairāk gan nācies padomāt un padarboties, lai noķertu īsto brīdi lauku darbiem. Tādos gados kā 2017.lauksaimniekiem jābūt spējīgiem strādāt pat visu diennakti, lai glābtu ražu. Kvalitāte sienam nav tik laba kā citus gadus, un lielāki ir arī barības zudumi, ko dzīvnieks neapēd vai samin zem kājām dubļos, ja lopi stāv laukā visu gadu. Šogad saimnieki īpaši novērtējuši, ka pašiem ir sava tehnika un var tikt uz lauka, kad ir nepieciešamība.
Alūksnes novada zemniekiem ar lopbarības nodrošinājumu šobrīd problēmu neesot, saka LLKC Alūksnes biroja augkopības konsultants Nikolajs Irtiševs. “Mūsu pusē tik lielas lietavas kā Latgalē nebija, tāpēc lielākā daļa saimnieku ir paspējuši savākt nepieciešamo sienu un skābsienu savas saimniecības vajadzībām. Atsevišķās saimniecībās barības ir mazāk, bet birojs šos jautājumus palīdz risināt, ja zemnieki vēršas pēc palīdzības. Protams, ņemot vērā laika apstākļus, nedaudz sliktāka kopumā ir siena kvalitāte novadā, bet skābbarība pārsvarā sagatavota labas kvalitātes.”
Valmieras LLKC biroja vadītāja Daiga Siliņa domā, ka lielākai daļai zemnieku šai Latvijas reģionā rupjās lopbarības gatavošana pagājušajā vasarā neradīja lielas problēmas salīdzinājumā ar citiem gadiem. Burtnieku novada lauku attīstības konsultante Inese Gaumane stāsta, ka zemnieki novadā ir atbildīgi un katrs izvērtē savas saimniecības iespējas un riskus un tos pēc nepieciešamības risina kopā arī ar LLKC biroja darbiniekiem. Novadā lielās lietavas vairāk traucēja graudaugu, pupu un kartupeļu novākšanu rudens pusē, tāpēc daļa arī palika uz lauka. I.Gaumane iesaka – ja trūkst siena kādā liellopu fermā, tad to var aizstāt arī ar labiem salmiem, lai nodrošinātu kokšķiedras daudzumu, bet noteikti jāsabalansē attiecīgā barības deva (skābbarība, milti utt.).
Latgalē
Latgales pusē, ko pērn visdramatiskāk skāra nokrišņi, lielākā daļa zemnieku, kuri nodarbojas ar lopbarības gatavošanu, tomēr ir spējuši nodrošināt savus ganāmpulkus ar barību. No aptaujātajām saimniecībām 66% uzsvēra, ka rupjo lopbarību dzīvnieku vajadzībām ir nodrošinājuši. Tomēr palīgā bijis jāņem pagājušā gada rezerves. Labi, ka lopkopji bijuši tālredzīgi un domājuši vismaz gadu uz priekšu.
Viļānu novada AS LIS Latgale vadītāja Valentīna Sarkane vasaras klimatisko apstākļu sekas ir atrisinājusi. Kaut netika novākti ap 400 ha graudaugu un šogad nebūs graudu ko pārdot, lopbarībai graudus izmanto no iepriekšējo gadu krājumiem. Tādējādi govis tiks nodrošinātas ar spēkbarību. Vēlu pagājušā gada rudenī vēl tika sagatavots skābsiens rituļos no sarkanā āboliņa. Par tā kvalitāti vēl grūti spriest, teica Valentīnas kundze, bet tas domāts rezervei. Var drošāk saimniekot, ja ir pārliecība, ka fermā barības netrūks un govis necietīs, jo tas var atstāt sekas uz dzīvnieku veselību un produktivitāti arī turpmākajos gados.
Viļānu novada z/s Akmentiņi saimnieks Staņislavs Kroičs sienu fermā izmanto nedaudz, bet tas ir sagādāts. Arī ar skābbarību savus liellopus saimnieks ir nodrošinājis. Skābbarības kvalitāte nav izdevusies tik laba kā iepriekšējos gadus, jo, gatavojot barību, bija mitrs laiks. Skābbarībā vairāk nokļuva arī augsnes daļas, kas traucēja normālu fermentācijas procesu. Zāles masā šogad bija arī mazāk kopproteīna un cukuru. Latgales pusē kukurūza vietām nepaspēja nogatavoties, bija jānopļauj jau piengatavības fāzē, kas arī negatīvi iespaidoja skābbarības kvalitāti. Visu izaudzēto kukurūzu zemniekiem arī neizdevās novākt, jo tehnika nevarēja uzbraukt uz pielijušajiem laukiem, palika nenopļauts ap 20% kukurūzas un 10% graudaugu.
Rēzeknes novada SIA Sprūževa M pārstāvis Pāvels Melnis ir pārliecināts, ka tāds gads kā aizvadītais lopkopjiem ir liels pārbaudījums un ļauj pārdomāt lietas, kas līdz šim nelikās tik nozīmīgas. “Iesaku visiem zemniekiem dzīvot ar rezervēm, mūs tās šogad izglāba. Varbūt nedaudz spēkbarības būs jāpiepērk, bet rupjās lopbarības pietiks pašiem savas. Skābbarība ir sliktākas kvalitātes, bet kopumā barība atbilst normām. Ja būtu jāpērk siens vai skābbarība, tas gan būtu ļoti slikti. Rudenī saimniecībā izdevās iesēt tikai pusi no plānotajām ziemāju platībām. Tas ietekmēs saimniecības darbību arī šogad.”
Kurzemē
Arī Kurzemes lauksaimniekiem 2017. gads ir atnesis rūpes lietainās vasaras dēļ. Ventspils novada z/s Ābolkalni saimnieks Artis Fetlers interviju sāk optimistiski. Ejot labi, lopbarību paši savam ganāmpulkam esot sagatavojuši pietiekamā daudzumā un kvalitatīvu. Bet arī šajā saimniecībā barībai tiks izmantotas pagājušā gada rezerves. Govis fermā nejutīs to, cik tomēr smaga lauksaimniekiem ir pašreizējā situācija kopumā. Rudenī netika iesēti ziemāji 150 ha platībā un 80 ha iesētie rapši faktiski aizgājuši bojā. Varbūt kāda ceturtā daļa izdzīvos, ja ne vēl mazāk. Zaudējumi noteikti būs, jo šogad netiks pārdoti arī plānotie graudi.
LLKC Talsu nodaļas vadītājs Alfons Spēks stāsta, ka Talsu nodaļas pārraudzībā esošajās lopkopības saimniecībās kritisks stāvoklis ar lopbarības nodrošinājumu neesot. Lielajās saimniecībās barības nodrošinājums ir labāks salīdzinājumā ar nelielām fermām. Šogad neviens saimnieks arī nepiedāvā sienu un skābbarību pārdošanai, bet pašiem pietikšot. Rupjās lopbarības kvalitāte Talsu pusē, tāpat kā pārējā Latvijā, ir zemāka nekā citus gadus. Rudenī Talsu pusē ziemāji tika iesēti tikai apmēram 50–70% no plānotajām platībām. Daudzu Dundagas, Rojas un Sabiles saimniecību lauki stāvēja zem ūdens vēl vēlu rudenī. Iesēto ziemāju sējumu izdzīvošana ir apdraudēta. Tas rada rūpes arī par šāgada ražu un saimniecību iespējām ražot lauksaimniecības produkciju plānotā apjomā un kvalitātē.
Zemgalē
Jelgavas novada z/s Lāčplēši vadītāja Taiga Rafaela nesaskata šogad savā fermā nekādu atšķirību dzīvnieku nodrošinājumā ar barību. Saimniecībā paši ražo tikai rupjo lopbarību, spēkbarību šogad tāpat kā iepriekšējos gados pirka. Saimniece ir droša, ka ar lopbarību viss ir kārtībā un dzīvnieki fermā tās trūkumu nejutīs arī šogad. Patlaban internetā ir piedāvājums iegādāties sienu vai skābsienu visos Latvijas reģionos, bet, protams, katram pašam jāizvērtē tā kvalitāte. Braucot pa Latviju, vēl tagad var redzēt uz laukiem nenovāktus rupjās lopbarības rituļus, kuru kvalitāte ar katru dienu krītas.
Siens – sliktas, skābbarība – teicamas kvalitātes
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dr. agr. Aiga Trupa izvērtējusi šāgada siena un skābbarības kvalitāti, analizējot rupjās lopbarības paraugus no dažādiem Latvijas reģioniem LLU studentu praktiskajos darbos mācību laboratorijā. Pēc analīžu rezultātiem varēja secināt, ka siena kvalitāte Latvijā šogad ir vidēja vai slikta, bet skābbarības – teicama vai laba. Tāpēc varētu teikt, ka saimniecības, kas pārsvarā lopbarībai izmanto sienu, ir sliktākā situācijā nekā fermas, kur dzīvniekiem vairāk izēdina skābbarību, lai gan, runājot ar piensaimniekiem, ne visiem šogad esot izdevies kvalitatīvi iekonservēt skābbarību (augsts zaļmasas mitruma procents, īpaši atāliem rudenī, zemes piemaisījums no slapjiem laukiem, neatbilstoša auga attīstības fāze utt.).
LLKC lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere stāsta, ka īpaša spriedze lopbarības nodrošinājumā Latvijas saimniecībās šogad nav novērojama. Latvijā ir lielas zālāju platības, kas tiek nopļautas siena un skābbarības ražošanai. Citus gadus varbūt vairāk rupjās lopbarības tika pārdots arī ārpus Latvijas, jo pašiem tik daudz zāles barības nevajadzēja. Šogad lielākā daļa saražotās zāles barības tiek izmantota vietējo fermu vajadzībām. Ziemas sākumā augsne nebija sasalusi un tehnika nevarēja paņemt no laukiem barības rituļus. Pašlaik visā Latvijā zeme ir sasalusi un barības krājumi, kas atrodas uz laukiem, ir pieejami. Lopkopības nodaļas vadītāja teic, ka ziemu jau fermās pārdzīvos, kaut vai samazinot barības devā trūkstošos barības līdzekļus. Pēc šobrīd pieejamās informācijas un Latvijas piensaimnieku teiktā var spriest, ka lielākajai daļai fermu šim ziemošanas periodam barības pietiek vai to var nopirkt. Tomēr katram saimniekam nopietni jāizvērtē pieejamās barības kvalitāte, pirms to dod dzīvniekiem. Ja siena un salmu rituļi visu ziemu atrodas uz lauka sniegā vai vēl sliktāk – lietū, barības kvalitāte strauji krītas. Pēc ievešanas kūtī tās kvalitāte ir jāpārbauda, lai neiedotu dzīvniekiem bojātu lopbarību, kas var izraisīt dzīvnieku saslimšanu un nelabvēlīgi ietekmēt ilgtermiņā.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
