Vai Latvijas karodziņš 9. maijā ir nevēlams? Policija aizrāda par tā nēsāšanu 48
“Ceļš mājup uz Bieriņiem bija gar Uzvaras parku. Un tur pienāca pašvaldības policists un aizrādīja par piesprausto karodziņu, jo, lūk, es provocējot cilvēkus uz ielas,” tā sociālās saziņas vietnē “Facebook” 9. maijā ierakstījis kādreizējais Rīgas domes deputāts Valdis Gavars, paužot neizpratni un vilšanos par šo tikšanos ar diviem pašvaldības policistiem.
V. Gavars vēsta, ka lentīti Latvijas karodziņa krāsās uzdāvinājuši Latvijas politiski represēto organizācijas biedri, ar kuriem ticies neilgi pirms tam. “Lieki teikt, ka gāju pa pasākumam pretējo ielas pusi, priecājoties par dižgobu. Laikam jau ar katru tādu aizrādījumu aizvien vairāk nesaprotu, kurā savienībā mēs dzīvojam,” piemetinājis V. Gavars, jautājot, vai tieši tāpat policisti rīt aizrādīs arī oranžbrūno piespraužu nēsātājiem.
Sociālajā tīklā viņam piebalsojis Krists Šukevics, vaicājot Rīgas pašvaldības policijai: “Vai pēc šī saprotu, ka varu saukt jūs katru reizi, kad redzu kādā mašīnā vai kādu nēsājot oranžmelno lentīti, jo tas var “provocēt cilvēkus”?”
Tā kā šī situācija – ka Latvijā amatpersona (policists) varētu kādu valsts simbola cieņpilnu nēsātāju nodēvēt par provokatoru un ieteiktu šo simbolu noņemt – šķita neizprotama un neticama, piezvanīju Valdim Gavaram, lai pārjautātu, vai aizrādītājs tiešām bijis pašvaldības policists, nevis kāds 9. maija svinību rīkotāju nolīgts privātas firmas apsargs, kas pārsniedzis savas pilnvaras.
V. Gavars man apstiprināja, ka gājis kopā ar draugu, kurš arī varot apliecināt, ka abiem aizrādījis viens no diviem pašvaldības policistiem. Saruna ritējusi valsts valodā, un viens no policistiem uz V. Gavara jautājumu, kā provokācija izpaužas, teicis, ka provocē karodziņa lente. Vēl stāstījis, ka arī dažiem policistiem pie formas tērpiem bijušas saglabājušās 4. maijā piespraustās lentītes, taču 9. maija rītā priekšniecība tās vēlējusi noņemt. Policists arī sacījis – ja kaut kas notiks, viņi V. Gavaru un otru personu nevarēšot aizsargāt, jo visu laiku klāt nebūšot. “Teicu, kāpēc man jāmaksā nodokļi, ja policija mani neaizsargās?” pauž V. Gavars. Viņš ieteicis pārbaudīt policistiem, vai pie pieminekļa nenotiek nelikumīga ziedu tirdzniecība.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis apgalvo, ka policijas darbinieku rīcība ir pārbaudāma kameru ierakstos. Vēlāk Rīgas pašvaldības policija “LA” sniedza šādu atbildi: “Precizējot notikuma vietu un laiku, noskaidrots, ka vakar vakarā pie diviem policijas darbiniekiem bija piegājuši divi, kuri policistiem norādīja uz, viņuprāt, nelikumīgu ziedu tirdzniecību, kā arī pārmeta, ka policija neko nedarot. Darbinieki atbildēja, ka norādītie ziedu tirgotāji jau esot pārbaudīti un tiem esot nokārtota atļauja tirgoties. Abi kungi turpinājuši paust savu neapmierinātību un vēlāk devušies pasākuma norises virzienā. Policisti nav aizrādījuši kungiem par Latvijas karoga lentītes nēsāšanu.
Turklāt jāņem vērā, ka gan pasākuma norises vietā, gan tās apkārtnē arī citi cilvēki brīvi pastaigājās gan ar Latvijas karogiem, gan karogu lentītēm pie apģērba, tādēļ arī nav pamata uzskatīt, ka policisti kādam aizrādītu par karoga lentītes nēsāšanu.”
Par citu sarunu ar policistiem sociālajos tīklos rakstījis Guntis Zemītis: “Jautāju Rīgas pašvaldības policistiem: vai drīkstētu pasēdēt parkā un iedzert? Nē, būšot sods. Bet kāpēc Uzvaras parkā drīkst? Kļuva dusmīgi.”
Diskusiju 9. maijā raisījusi arī citas “provokācijas” novēršana. Runa ir par Uzvaras parkā saglabāto nokaltušo gobu, kurā iegrebtas latvju rakstu zīmes un kura 9. maijā bija aptīta ar melnu plēvi. Aiga Balode “tviterī” raksta: “Koks ar latvju zīmēm, kas notīts ar melnu plēvi, lai neprovocētu pasākuma dalībniekus, diezgan simboliski! Ja es vēlētos uz Pārdaugavu aizbraukt tautastērpā, man būtu parandža jāvelk vai kas tāds? Kurš nosaka dienas kārtību valstī?” Tēlniece Inese Valtere portālam ”jauns.lv” gan skaidrojusi, ka šī koka ietīšana plēvē notikusi, lai 9. maijā aizsargātu koku no lielām ļaužu masām, un ka tāpat rīkotos arī gadījumā, ja tiktu organizēts rokkoncerts vai cits liels pasākums.
