Vai Latvijas iedzīvotāji izjūt ekonomikas atlabšanu? 0
Irina Meļņičenka: “Lai gan valdība runā, ka krīze ir garām, ģimenes budžetā pārāk to neizjūtam. Algas palikušas mazākas, atpūsties arī varam pieticīgāk. Jādzīvo, ekonomējot līdzekļus. Vecākais dēls sāka strādāt, bet, ja viņš turpinātu mācīties, būtu ļoti grūti.
Par liela aizņēmuma ņemšanu pagaidām labāk aizmirst, jo vēl joprojām ir situācija, ka šodien darbs ir, bet rīt vairs var nebūt. Mazāku summu – līdz Ls 1500 –, piemēram, sadzīves tehnikas iegādei, vēl, iespējams, varētu ieplānot ar nosacījumu, ja ienākumi ir stabili. Tomēr mēs ģimenē pagaidām nejūtamies tik droši, lai uzņemtos jelkādas jaunas finansiālās saistības, jo vēl joprojām (pēdējo gadu) atmaksājam pirms krīzes paņemto kredītu. Tie paziņas un draugi, kuri uz saviem pleciem nebija uzņēmušies kredītslogu, tagad dzīvo vairāk vai mazāk normāli.”
Bibliotekāre (vēlas palikt anonīma): “Es uzskatu, ka krīze pilnīgi noteikti nav pārvarēta, jo nekas īpaši nav mainījies. Naudas nav palicis vairāk, pērkam tikai pašas nepieciešamākās lietas. Patiesībā esam iemācījušies un pieraduši dzīvot daudz taupīgāk. Atzīšu, ka pa šo krīzes laiku ir diezgan daudz patērēti arī iepriekš uzkrātie ietaupījumi. Algas ir ļoti mazas un arī darbu atrast ir grūti. Piemēram, mani bērni jau kādu laiku meklē darbu, bet vēl joprojām nesekmīgi. Mums pašiem darbā samazinātas slodzes, līdz ar to arī algas ir mazākas. Tāpēc tagad daudzi kolēģi meklē papildus otru darbu, lai varētu uzturēt ģimeni un nomaksāt rēķinus, bet iespējas ir ļoti ierobežotas. Tas viss liecina, ka nekāda ekonomiskā augšupeja patiesībā nav jūtama.”
Arnis Veļičko: “To, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, jūtam arī reāli. Viss sāk palēnām atgriezties savās sliedēs gan darba, gan naudas ziņā. Pirmkārt, ir parādījies darbs, otrkārt – darāmā netrūkst. Varam atļauties nopirkt to, ko krīzes laikā nevarējām. Arī apkārt redzams, ka situācija ir daudz labāka nekā “liesajos gados”, sevišķi šogad – daudzi paziņas atraduši darbu. Tas, ko esmu sapratis, – labāk neņemt kredītu. Tomēr arī krāt naudu netaisos, jo glabāt to nav jēgas. Gudrāk ir ieguldīt to, nopērkot kādu vērtīgu lietu, ko vajadzības gadījumā būtu iespējams pārdot.”
Solveiga Zvanītāja, pensionāre: “Personīgi nejūtu, ka ekonomiskā situācija būtu uzlabojusies. Tikpat, cik varēju atļauties krīzes laikā, tērēju arī šobrīd. Kaut kā jāmēģina dzīvot. Lai kā gribētos iekrāt kādu naudiņu, nesanāk. Dzīvoju no pensijas līdz pensijai. Arī ikdienas preces un pakalpojumi nav palikuši lētāki. Dažām lietām cena, tieši otrādi, pieaugusi. Neliekas arī, ka apkārtējiem cilvēkiem dzīvē ietu uz augšu. Kaimiņiene vēl aizvien bez darba.”
Kitija Grandberga: “Domāju, ka krīze ir pārvarēta. Strādāju uzņēmumā, kas darbojas apkalpojošajā sfērā, tādēļ ikdienā redzu, ka cilvēki sāk atkal tērēt vairāk. Ir audzis pieprasījums un priekšniecība jau pamazām atkal palielina darbiniekiem algas un organizē kolektīvam dažādus pasākumus, no kā krīzes laikā izvairījās. Šobrīd man ir iekšēja stabilitātes sajūta. Tagad varu arī atļauties nopirkt lietas, no kurām krīzes laikā nācās atteikties.”
Uzziņa 79% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka, lai gan valdība ir optimistiska par ekonomisko situāciju valstī un apgalvo, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, viņi personīgi ģimenē to neizjūt. 17% iedzīvotāju to izjūt, bet 4% nav viedokļa par šo jautājumu. Avots: Pētījumu aģentūra TNS un LNT raidījuma “900 sekundes” veiktā aptauja, kurā aptaujāti 650 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem |
