Vai Latvijas gāzes tirgū dominēs igauņi un kāpēc paši nevarējām būt par dabasgāzes sadales sistēmas operatoru? 78
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdienas vakarā izplatītais paziņojums, ka “Latvijas gāze” (“LG”) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma – dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS “Gaso” – pārdošanu Igaunijas uzņēmumam “Eesti Gaas” raisīja zināmu izbrīnu, zinot, ka interese nostiprināties gāzes tirgū ir arī pašmāju “Latvenergo”.
Darījuma pabeigšanai gan vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.
Igaunijas uzņēmums “Eesti Gaas”, kura meitaskompānija SIA “Elenger” līdz ar gāzes tirgus atvēršanu jau ir iesaistījusies cīņā par Latvijas mājsaimniecību segmentu, tagad ir ceļā uz to, lai kļūtu arī par Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas operatoru. Kādēļ valstij stratēģiski svarīgā dabasgāzes sadales sistēma nevarēja kļūt par nacionāla kapitāla uzņēmuma īpašumu, to vēlējāmies uzzināt Ekonomikas ministrijā.
“AS “Gaso” pārdošanas procesu organizē tās īpašnieks AS “Latvijas gāze” un valstij nav tiesību iesaistīties šajā procesā,” norāda Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. “Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka atbilstoši Nacionālās drošības likumam, pirms jaunais ieguvējs iegūs īpašumā AS “Gaso”, tam būs jāsaņem Ministru kabineta atļauja. Ministru kabinets var atteikt izsniegt atļauju iegūt īpašumā AS “Gaso”, ja šāda īpašnieka maiņa var apdraudēt nacionālo drošību.”
Vai “Gazprom” saņems savu daļu?
Paredzams, ka darījuma rezultātā “LG” saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Tiek lēsts, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023. gada beigām pēc visu nepieciešamo nosacījumu izpildes. Dabasgāzes sadales operatora “Gaso” pārdošanas procesu “LG” uzsāka šogad, jo atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Latvijas uzņēmumus nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, taču “LG” ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri.
“LG” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka minētais darījums ir “LG” stratēģiskā plāna viens no soļiem – racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.
“Gaso” pārdošana ļaušot “LG” koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem. Tāpat viņš publiski paudis, ka “LG” akcionāre, Krievijas kompānija “Gazprom”, varēs saņemt daļu naudas, kas iegūta, pārdodot stratēģisko dabasgāzes sadales operatoru “Gaso”, bet par citu akcionāru – “Itera Latvija” – gan tik lielas skaidrības vis neesot.
Saskata biznesa potenciālu
Uzņēmuma “Eesti Gaas” padomes priekšsēdētājs Ains Hanšmits norāda, ka uzņēmums saskata nākotni dabasgāzes tirgū un zina, kā veidot un attīstīt šo uzņēmējdarbības jomu. “Gāze ir un paliek nozīmīgs enerģijas avots Latvijā, un tas iedrošina mūs ieguldīt,” uzsver A. Hanšmits. Uzņēmums “Eesti Gaas” ir veicis AS “Gaso” izpēti, kurā secināts, ka uzņēmuma stāvoklis ir labs. Tāpat uzņēmums sagaida, ka patērētāji, kas pēdējā laikā nomainījuši gāzi pret citiem enerģijas veidiem, tomēr atkal atgriezīsies pie dabasgāzes.
“Tā kā esam veiksmīgs Igaunijas lielākā gāzes sadales tīkla operators, tas bija tikai loģisks solis augt un attīstīties šajā virzienā. Apkalpojot aptuveni 400 tūkstošus patērētāju, Latvijas gāzes tīkls ir gandrīz četras reizes lielāks nekā Igaunijā. Ceram, ka varēsim dalīties savā pieredzē un turpināt uzlabot gāzes sadales pakalpojumus Latvijā!” saka uzņēmuma “Eesti Gaas” valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.
Viņš stāsta, ka “Eesti Gaas” ir iesaistīts trīs biznesa jomās – enerģijas tirdzniecībā, ražošanā un sadalē. “Mēs īstenojam aktīvu izaugsmes stratēģiju un pastāvīgi meklējam jaunas biznesa iespējas.
Enerģijas tirdzniecībā šobrīd darbojamies piecās valstīs, aptuveni 70% no mūsu pārdošanas apjoma nāk no eksporta tirgiem. Savukārt enerģijas ražošanā esam koncentrējušies uz saules enerģiju, un ar māsas kompānijas starpniecību – arī uz biometāna ražošanu. Abos šajos virzienos saskatām izaugsmes potenciālu,” atklāj M. Kāsiks.
Konkrētas ieceres un plānotās investīcijas “Gaso” turpmākajā attīstībā viņš atturas minēt. “Lai pabeigtu šo darījumu, ir nepieciešama Latvijas valdības un Konkurences padomes atļauja. Kad tā tiks saņemta, varēsim konkrētāk runāt par saviem plāniem. Mums primāra ir “Gaso” turpmākā attīstība un tā sniegto pakalpojumu uzlabošana.
Ceram, ka īpašnieku maiņa palīdzēs paātrināt “Gaso” attīstību un uzlabot klientu servisu. Vēlamies attīstīt pakalpojumu tā, lai ieguvēji būtu Latvijas patērētāji,” pauž M. Kāsiks.
“Latvenergo” fokusējas uz atjaunīgo enerģiju
Arī Latvijas valstij piederošais elektroenerģijas koncerns “Latvenergo” savulaik bija izrādījis interesi par “Gaso” iegādi. “Darījumā “LG” par labāko piedāvājumu atzinusi Eiropas Savienības dalībvalsts gāzes apgādes komersantu ar ilgstošu pieredzi, kura piedāvājums ir vislabāk atbildis uzņēmuma vajadzībām.
Gāzes sadales sistēma, kas ir AS “Gaso” pārziņā, ir regulēts bizness, tādēļ nav šaubu, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kā regulējoša un pārraugoša institūcija atbildīgi veiks savu darbu arī turpmāk un visiem gāzes komersantiem “Gaso” sistēma būs pieejama pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem par pamatotām izmaksām,” norāda AS “Latvenergo” runas vīrs Andris Siksnis, uzsverot, ka AS “Latvenergo” stratēģijā šobrīd prevalē ieguldījumi atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstībā, lai nodrošinātu pēc iespējas sabalansētu un ilgtspējīgu ģenerācijas portfeli, kurā galvenie virzieni ir mūsdienīga hidroģenerācija, augstas efektivitātes dabasgāzes koģenerācija un jaudīga modernā vēja enerģētika.
Pircēju atrod ātri
“Gaso” pārdošanas procesu veidojuši vairāki posmi. Paziņojumā biržai “Nasdaq Riga” marta beigās bija teikts, ka ir uzrunāti ieinteresētie investori, sagatavota un nosūtīta datu un informācijas pakete potenciālajiem investoriem, veikts potenciālo investoru uzticamības pārbaudes (“due dilligence”) izvērtējums, saņemti potenciālo investoru saistošie piedāvājumi un pēc šī posma noslēgšanās veikta piedāvājumu analīze un priekšlikuma izstrāde.
“Gaso” ieņēmumi pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 52,46 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2021. gadā, kā arī uzņēmums cieta zaudējumus 1,751 miljona eiro apmērā pretēji gūtajai peļņai gadu iepriekš.
“Gaso” ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. “Gaso” izveidota 2017. gada nogalē, nodalot “LG” sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, bet vienīgais akcionārs – “LG”. Savukārt “LG” lielākie akcionāri ir Krievijas “Gazprom” (34%), fonds “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), Vācijas kompānija “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).
“Eesti Gaas” vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas “Infortar” meitasuzņēmums “Trilini Energy”. Izmantojot zīmolu “Elenger”, “Eesti Gaas” darbojas vairākos ārvalstu tirgos – Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā “Eesti Gaas” klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu valstī.
