Kopsavilkums: vai jauna atmoda ir nepieciešama? 8
Svarīgi Trešās atmodas mērķi ir sasniegti:
- ir atjaunota Latvijas neatkarība;
ir atgūts valstiskums; - Latvija ir atgriezusies attīstīto Eiropas valstu saimē, ir ES, NATO un OECD dalībvalsts.
- Latvijas nācijas neizdzīvotā lieta ir pilnvērtīga nacionālās valsts situācija. Trešās atmodas rezultātā ir novērsts apdraudējums latviešu valodas pastāvēšanai un nācijas izdzīvošanai, taču nav notikusi iekšējā garīgā atmoda un nav sasniegta nācijas garīgā pilnveide. Tā ir nepieciešama, lai valsts attīstība būtu pilnvērtīga, iedzīvotāji būtu apmierināti ar dzīvi Latvijā un nemeklētu labākas iespējas ārpus tās un nebriestu konflikti vai separātisma tendences, ko ārēji spēki varētu izmantot nācijas šķelšanai un valsts neatkarības apdraudējumam.
Vāja ekonomiskā attīstība iekšzemē un satraucošas ekonomiskās un politiskās norises ārpus Latvijas uztur valstī negatīvismu, kas izpaužas sadzīvē, ģimenēs, masu plašsaziņas līdzekļos un arī jaunāko laiku kultūras produktā (teātris, kino, māksla). Negatīvisma vide un vēlēšanās no tās izkļūt rosina ideju par ceturtās atmodas nepieciešamību un pārdomas par tās iespējamo veidu.
Lai uzlabotu dzīvi Latvijā, radikālas pārmaiņas nav nepieciešamas, bet ir jāveic ikdienas uzdevumi. Pirmais un galvenais uzdevums ir jaunās paaudzes audzināšana, tostarp, jāspēj ierobežot pašlaik valdošā negatīvisma ideoloģija vidē, kas skar jaunatni. Politiskajā apritē ir jāatjauno divus jēdzienus: “valsts griba” un “valsts nācija”.
Šo uzdevumu kopumu var uzskatīt par ceturtās – garīgās atmodas pamatu, turklāt, tai jānotiek ne tikai Latvijā, bet plašāk – vismaz ES robežās.
Kas varētu būt Ceturtā Atmoda?
Ceturtajai atmodai ir jābūt kā evolūcijai, nevis radikālam procesam.
Atmoda ir nacionāla parādība, saistība ar tautu, kas rada kvalitatīvas pārmaiņas. Lai atmoda notiktu, cilvēkiem ir jāmaina “pasūtījums” valsts varai un pašai sabiedrībai.
Atmodas rosinātāji var būt vēlēšanas, Eiropas procesi, arī saimnieciskās neveiksmes.
Atmodas virzītājiem ir jāsaprot, ko vēlas mainīt, jāsaskata augstākus mērķus. Tie var būt valstiski, sabiedriski un garīgi.
Valsts kārtība un valsts pārvalde nav jāmaina – Latvijā valsts pārvalde ir viena no labākajām ES.
Sabiedrībā jaunās atmodas uzdevumi ir: atsvabināt Latvijas iedzīvotājus no kalpa sindroma, iemācīt dzīvot jaunajā pasaulē, sadzīvot ar konkurenci, saprast savu vietu un iespējas.
Taču pāri visam ir garīgā atmoda – Trešās Atmodas laikā nepabeigtā procesa turpinājums.
Garīgās atmodas pamats ir garīgo vērtību un tās veidojošo humanitāro un sociālo zinātņu, izglītības un kultūras prioritātes Latvijas nākotnes veidošanā.
Izglītības reformām ir jābūt kā izglītības satura reformām. Ir jābūt vērtībizglītībai un ir jāattīsta kritiskā domāšana, bet labi saprotot, ko tas nozīmē.
Ir jāierobežo negatīvisms. Filmās, teātrī, žurnālistu ziņojumos ir jāatklāj arī ēnas puses, bet tās nedrīkst nomākt pozitīvo informāciju.
Lai izkoptu garīgās vērtības, ir ieteikts ieviest skolā Bībeles mācību ar tradicionālo konfesiju, vēlams ekumenisku, skaidrojumu. Cilvēku sabiedrība nevar pastāvēt bez garīgām vērtībām.
Pārmaiņu rezultātā katram indivīdam jāapzinās sevi kā valsts daļu. Jāiegūst pašpārliecība un emocionāla neatkarība.
Labs atmodas rezultāts iespējams tikai tad, ja tā notiek vienlaicīgi gan Latvijā, gan ES.
Ir bažas, vai ir tādi spēki (Latvijā un ES), kas vēlētos īstenot jaunu atmodu.
Slēdzienu sagatavoja: Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja Raita Karnīte
