Vai Latvijai vajadzīga ceturtā Atmoda? 8
2017. gada 31. maijā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs “Vai IV Atmoda ir iespējama?”.
Konsīlijā piedalījās Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle, Lavijas Republikas (LR) Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, Rīgas arhidiecēzes bīskaps- metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks, LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, LR Saeimas priekšsēdētājas ārštata padomnieks Valdis Krastiņš, LZA goda loceklis Jānis Streičs.
Konsīlija mērķis bija saprast vai Latvijas sabiedrības attīstībā ir iespējama jauna Atmoda, tautas gara pamošanās, kas atraisa cilvēkos snaudošo potenciālu, sekmē pavērsienu uz progresīvām pārmaiņām un lielāku atbildību par savu valsti, vai arī tieši otrādi, pašreizējās iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas ietekmē Latvijas sabiedrībā veidojas priekšnosacījumi jaunai pretestības kustībai vai pat vairākām kustībām, kādā virzienā tā/tās varētu būt vērstas un kas varētu būt tās/ to dzinējspēks.
Konsīlija loģika
Iepriekšējo Atmodu mērķi un ideāli pilnībā nav sasniegti un nostiprināti:
- sabiedrībā pastāv pārlieku optimistisks priekšstats par indivīda veiktās darbības rezultātu (“man pienākas”princips) un vilšanās, ja nenotiek kā sapņots;
- attieksme pret varu – “viss slikti, bet es nepiedalos”, varas inerce;
- ekonomiskas grūtības – ģimenes un sadzīves problēmas saasinās, negāciju uztvere saasinās;
- ekonomiskie emigranti – rūgtums un ģimenes drāmas (bērni un vecmāmiņas);
- sabiedrības šķelšanās (diskusija par Latgales autonomiju).
- Ārējie apstākļi papildina satraukumu:
- sabiedrības neapmierinātība Eiropā un Ziemeļamerikā;
- Krievijā uzturēti riski;
- globālie militārie draudi;
Pieaug pieprasījums pēc pārmaiņām:
- kas pirmais – tautas gara pamošanās (mēs par garīgām vērtībām, mēs par pārmaiņām (uz ko un kā?)) vai pretestība (mēs par atdalīšanos, mēs par vietējo autonomiju);
- kā stiprināt saskaņu un drošību un virzīties uz progresu: garīgās un morālās vērtības – sāksim sarunāties, mācīsimies domāt valstiski un dzīvot demokrātijā (pienākums un atbildība), baznīcas loma, stiprināsim NVO?
