“Mums tas galīgi nav vajadzīgs” – Slaidiņš par to, vai Latvijā vajag izvietot kodolieročus 119
Sākta parakstu vākšana par aicinājumu sabiedrotajiem Latvijas teritorijā izvietot kodolieročus. NBS majors, Zemessardzes štāba priekšnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālākais par karadarbību Ukrainā” atklāj savu viedokli par kodolieroču izvietošanu mūsu valstī.
“Mans personīgais viedoklis ir, ka mums šeit nevajag kodolieročus, viņš sacīja.
Viņš norāda, ka Vācijā izvietotais kodolarsenāls ir pilnīgi pietiekams, vai arī, ja tas tiks izvietots Polijā.
“Mums nevajag tik tuvu pie robežas ar Krieviju turēt kodolieročus. Pārsvarā tās ir tālas distances raķetes.[…] Mums tas galīgi nav vajadzīgs. Kodolieroči ir efektīvi, ja tie atrodas dziļumā, nevis blakus Krievijai,” NBS majors sacīja.
Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par aicinājumu sabiedrotajiem Latvijas teritorijā izvietot kodolieročus.
Kā iniciatīvas pārstāvji norādīta kāda nekonkretizēta domubiedru grupa. Tā akcentē, ka NATO ietvaros jebkura NATO valsts var rēķināties ar “kodolieroču lietussargu”, proti, tās var rēķināties ar to, ka ASV, Francijas un Lielbritānijas kodolieroči ir daļa no ikvienas NATO sabiedrotās valsts aizsardzības.
Iniciatīvā vērsta uzmanība, ka, piemēram, ASV kodolieroči jau ilgstoši ir izvietoti arī ārpus ASV teritorijas – Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā. Valstis un militārās bāzes, kurās atrodas kodolieroči, ir augstāk aizsargātas, jo ASV nepieļaus, ka kāds no tās kodolieročiem varētu krist agresora rokās. Idejas autori norāda, ka Polijai jau ilgāku laiku esot sarunas par to, lai ASV izvietotu kodolieročus Polijas teritorijā.
“Kodolieroču klātesamība ir ļoti nozīmīgs aizsardzības stiprināšanas solis. Jāņem vērā, ka eventuāli visi šie kodolieroču atrodas kodolieroču īpašnieku – ASV – rokās. Mums, no vienas puses, ir jāatbalsta Polijas centieni to panākt. No otras puses – arī Latvijai ir jāsāk sarunas ar sabiedrotajiem par kodolieroču izvietošanu mūsu valstī,” pauž idejas iesniedzēji.
Viņuprāt, “Kremlis respektē tikai spēku, ieroču skaitu un bruņojuma kvalitāti”. Latvijas teritorijā PSRS okupācijas laikā jau esot bijušas izvietotas kodolieroču karabāzes ar vairāk nekā 100 kodolraķetēm. Tāpēc tas nebūtu jaunums runāt par kodolieroču izvietošanu Latvijā.
Iniciatīvā pausts aicinājums Saeimai sākt sarunas ar NATO sabiedrotajiem par kodolieroču izvietošanu Latvijas teritorijā.
Domubiedru grupas ieskatā sabiedrības primārais ieguvums no tā būs drošības garantiju stiprināšana. Pieredze liecinot, ka valsts bruņošanās “līdz zobiem” ir ar būtisku atturošu iespaidu uz Kremli. Sarunu ceļā panākot kodolieroču izvietošanu Latvijas teritorijā, līdzi nāktu arī nopietni papildu militārās drošības ieguvumi. Tā būs gan sauszemes, gan gaisa telpas drošības papildu stiprināšana.
