Latvijā tiek audzētas ap 40 dārzeņu sugu. Vai Latvija spēj ar tiem sevi nodrošināt? 7
Mārīte Gailīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Šābrīža politiskā situācija veicina sabiedrības bažas par pārtikas cenām un pieejamību šoziem. Kas tad notiek Latvijas dārzeņu tirgū? Cik lielā mērā mēs spējam sevi nodrošināt? Latvijā tiek audzētas vairāk nekā 40 dārzeņu sugas, bet šajā rakstā aplūkosim tikai nozīmīgākos produktus.
Aplūkojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) datus par pēdējiem gadiem (2020.–2022.), redzam, ka pamatdārzeņu – kāpostu, burkānu, galda biešu un sīpolu – platības ir stabilizējušās un pa gadiem variē ļoti nedaudz. Lielākoties – augu maiņas dēļ (sk. grafikus). Platību stabilizēšanās ir skaidrojama ar intensīvu specializētas tehnikas izmantošanu dārzeņu novākšanā, kā arī ar jau vairāku gadu ilgu lielāko dārzeņu audzētāju sadarbību ar lielveikalu tīkliem. Mazākie audzētāji lielākoties realizē savu produkciju dažāda lieluma tirgos, tostarp Rīgas naktstirgū un bāzēs. Tāpat attīstās mazo audzētāju dalība īsās piegādes ķēdēs un tirdzniecībā internetā, bet pagaidām tā ir relatīvi maza tirgus daļa.
Galviņkāpostu imports ievērojami pieaudzis
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. un 2021. gadā balto galviņkāpostu raža bija 42–43 tūkst. tonnu līmenī. Šāgada laika apstākļi kopumā bija labvēlīgāki kāpostu audzēšanai, šogad arī kaitēkļu bija mazāk salīdzinājumā ar pērno gadu, tāpēc ir pamats prognozēt augstāku ražu – vismaz 50 tūkst. t, iespējams, pat vairāk.
Pēc Latvijas muitas statistikas datiem, 2021. gadā balto un sarkano galviņkāpostu imports sasniedza 8,3 tūkst. t, vēl pirms dažiem gadiem kāpostu imports nepārsniedza 2 tūkst. t. Importa pieaugums pērn lielā mērā ir skaidrojams ar pašu ražas samazinājumu laikapstākļu dēļ, kā arī ar būtisku ļoti agro kāpostu importu no Albānijas un Maķedonijas janvārī un februārī par šim gadalaikam relatīvi zemu cenu (0,60–0,80 eiro/kg). No abām valstīm tika ievesti 1,6 tūkst. t. Pērn kāposti lielākoties nāca no Polijas (2,8 tūkst. t) un Lietuvas (2,2 tūkst. t). Vienlaikus 0,9 tūkst. t tika eksportēti no Latvijas uz Lietuvu. Pērn palielinājās svaigo kāpostu imports no Uzbekistānas – ieveda 705 t par vidējo cenu 0,41 eiro/kg.
Kāpostu eksports no Latvijas uz citām valstīm pērn sasniedza 3,27 tūkst.t, lielākoties kāposti tika vesti uz Igauniju (2,3 tūkst. t) un Lietuvu.
Pērn kāpostu tirgus apjoms Latvijā sasniedza gandrīz 47 tūkst. t, no tiem 89% bija pašu audzēti kāposti. Jāņem vērā, ka lielāka vai mazāka importa daļa tirgū paliks vienmēr – galvenokārt uz ļoti agro svaigo kāpostu rēķina un daļēji arī tāpēc, ka jau pie aizpērnā gada energoresursu cenām kāpostu uzglabāšana jau martā kļuva nerentabla, un audzētāji centās neuzglabāt tos parāk ilgi. Šis ir ļoti svarīgs apstāklis – tehniski mūsu audzētāji spēj saglabāt dārzeņus faktiski līdz jaunai ražai, bet tas nav izdevīgi ekonomiski, jo produkcijas cena uzglabāšanas periodā palielinās ļoti nedaudz un nesedz izmaksas.
Burkānus pārsvarā importējam no Lietuvas, eksportējam uz Igauniju
Pēc CSP datiem, burkānu raža pērn (30 tūkst. t) bija ievērojami zemāka nekā 2020. gadā (39 tūkst. t), jo gandrīz trešdaļa sējumu 2021. gada sausuma dēļ vienkārši neuzdīga. Šogad laikapstākļi burkānu augšanai ir ievērojami labāki, un, neraugoties uz nelielu platības samazinājumu, var prognozēt ražu ap 37–40 tūkst. t.
2021. gadā Latvija importēja 10 tūkst. t burkānu, bet 2,5 tūkst. t tika eksportētas, tirgus apjomam sasniedzot 38 tūkst. t, no tām 80,4% aizņēma pašu audzēti burkāni. Lielākoties burkāni tika ievesti no Lietuvas (gandrīz 4 tūkst. t), bet vienlaikus 0,7 tūkst. t burkānu tika eksportēti no Latvijas uz Lietuvu. Tāpat burkānus importēja no Itālijas un Portugāles, bet tie bija jaunie burkāni tajā laikā, kad vietējie nāk no glabātavām. Relatīvi nedaudz (14% no kopēja importa) burkānus ieveda no Nīderlandes.
Burkānu eksports 2021. gadā sasniedza 2,5 tūkst. t, no tām 1,7 tūkst. t eksportētas uz Igauniju.
Galda bietes pašpatēriņam saražojam pietiekami
CSP dati liecina, ka galda biešu raža 2021. gadā sasniedza 14 tūkst. t – par 30% mazāk nekā 2020. gadā. Tāpat kā burkānu gadījumā ražas samazinājumu izraisīja ilgstošs sausums, kura dēļ bietes ilgi nespēja uzdīgt un attiecīgi atpalika augšanā.
Atšķirībā no citiem dārzeņiem galda biešu imports netiek atsevišķi uzskaitīts, jo arī praksē tas ir pavisam maznozīmīgs. Tirgū var dažkārt redzēt no Lietuvas ievestas svaigas bietes, bet to daudzums nav liels. Lielākā daļa galda biešu aiziet pārstrādei un tirgū tiek piedāvāta marinētā vai tvaicētā veidā. Var teikt, ka ar galda bietēm Latvija faktiski pilnīgi nodrošina savu tirgu.
Šogad pēc provizoriskām aplēsēm galda biešu raža varētu sasniegt 20 tūkst. tonnu līmeni.
Sīpolu ražu šogad prognozē lielāku
Latvijā sīpolus lielākoties audzē no sīksīpoliem, tāpēc to ražība ir zema salīdzinājumā ar Nīderlandē, Polijā vai Ukrainā sasniegtajām ražībām. Savukārt sīpolu apžāvēšana pēc novākšanas un turpmāka uzglabāšana prasa visai daudz energoresursu, tāpēc mūsu audzētāji pēdējos gados cenšas realizēt visus sīpolus līdz gadumijai.
Pēc CSP datiem, 2021. gadā sīpolu raža Latvijā sasniedza 13,8 tūkst. t, un tas bija par 45% mazāk nekā 2020. gadā. Arī sīpolu ražas samazinājums ir skaidrojams ar 2021. gada laikapstākļiem sezonas sākumā, kad lietavu dēļ daļa sīpolu, it sevišķi sēto , vienkārši izslīka. Šogad laika apstākļi sīpoliem bija labvēlīgāki, tāpēc var prognozēt ražu ap 20 tūkst. t.
2021. gadā tika importēts nedaudz vairāk par 12 tūkst. t sīpolu, bet eksportēts 3,7 tūkst. t, tirgus apjoms sasniedza 22 tūkst. t, kur Latvijā audzēto sīpolu daļa bija 62%.
Pēdējos gados ir mainījusies sīpolu importa ģeogrāfija. Tradicionāli tie lielākoties nāca no Nīderlandes un Spānijas, mazāk no Lietuvas un Polijas. Pērn 32% (jeb 3,8 tūkst. t) visa importa apjoma nāca no Lietuvas, bet tāpat kā citu dārzeņu gadījumā samērā daudz (1,1 tūkst. t) tie tika eksportēti no Latvijas uz Lietuvu. Importam no Lietuvas sekoja imports no Polijas (23%) un Nīderlandes (20%), bet gandrīz 10% importēto sīpolu ienāca no Uzbekistānas. No šīm četrām valstīm visdārgākie sīpoli bija no Nīderlandes (0,48 eiro/kg bez PVN), bet paši lētākie – no Lietuvas (0,21 eiro/kg). Pērn, kaut arī nelielā daudzumā (105 t), Latvijā nonāca sīpoli no Kazahstānas.
No 2021. gadā eksportētajām 3,7 tūkst. t lielākā daļa (2,6 tūkst. t) aizgāja uz Igauniju (par vidējo cenu 0,34 eiro/kg).
Kabači un ķirbji kļūst aizvien populārāki
Latvijā strauji palielinās ķirbju platība, diemžēl kabači un ķirbji LAD pieteikumu uzskaitē ir zem viena kultūraugu koda. Tas ir tāpēc, ka gan vieni, gan otri pieder dārzeņķirbju sugai Cucurbita pepo un tiek atšķirti tikai tirgus līmenī. Vienlaikus muskatķirbji (C.moschata) ir zem atsevišķa koda. Savukārt muitas statistika (proti, Kombinētā nomenklatūra) atšķir ķirbjus no kabačiem. CSP skaita kopā visus ķirbjus un kabačus. Šīs uzskaites nesaskaņas sarežģī ķirbju un kabaču tirgus analīzi.
Nenoliedzami, pēdējos 10 gados ķirbji kļūst arvien populārāki patērētāju vidū, palielinās arī to audzēšanas platības. Pērn daļa ķirbju bija būtiski cietuši pavasara salnu dēļ, šogad tie ilgi nespēja saņemties ļoti vēsā maija un jūnija dēļ. Normālos apstākļos kabaču ražība stabili turas 40–60 t/ha līmenī atkarībā no augu biezības un ražas vākšanas intensitātes (jo biežāk vāc, jo lielāka). Šogad kabaču ražas vākšanas sākums aizkavējās par vairākām nedēļām, tādējādi arī kabaču kopraža ir zemāka nekā parasti.
Savukārt ķirbju ražība ļoti lielā mērā ir atkarīga no šķirnes, proti, no tās dienas garuma reakcijas un augļu lieluma. Ir šķirnes, kas līdzīgi kabačiem zied neatkarīgi no dienas garuma, un tām tāpat kā kabačiem šogad raža varētu būt zemāka. Šķirnēm, kas parasti zied tikai augustā, problēmas varētu radīt neparasti vēss septembris, kā dēļ aizkavējas augļu nobriešana. Visumā kabaču un ķirbju kopraža šogad ir zemāka nekā pērn.
2021. gadā kabaču un ķirbju kopraža, pēc CSP datiem, sasniedza 5 tūkst. t, tika importētas 364 t ķirbju un 1956 t kabaču, bet eksportētas 368 t ķirbju un 535 t kabaču. Kopējais tirgus apjoms sasniedza 6,5 tūkst. t, no tām 78,2% bija Latvijā audzēti ķirbji un kabači. Gandrīz 62% importēto ķirbju tika ievesti no Nīderlandes, turpretī kabači lielākoties no Spānijas (44%) un Turcijas (35%). Kabači tiek importēti periodos, kad Latvijā vietējo kabaču faktiski nav, ķirbji bieži ienāk ziemas periodā, kad tirgū ir arī vietējā produkcija. Ķirbjiem ir ļoti daudz dažādu šķirņu, importē lielākoties sīkaugļu eksemplārus – ap 1–2 kg smagus.
Ķiploki – vairāk nekā 1000 t saražotas Latvijā
Ķiploki ir vienīgais dārzenis, ko ļoti lielos apmēros audzē mazie audzētāji. Tieši tāpēc ķiploku platības mēdz svārstīties pa gadiem, sarūkot pēc zemu cenu sezonas un paplašinoties pēc labu cenu sezonas. 2020. gadā vienotajam platību maksājumam tika pieteikti 434 ha ķiploku, bet šogad to platība ir sarukusi līdz 378 ha. Tiesa, faktiskā platība varētu būt nedaudz lielāka, jo daudzi sīkražotāji audzē ķiplokus pavisam maz kopā ar citiem dārzeņiem, piesakot tos atbalstam kā vienkārši dārzeņus. Lai nu kā, pašlaik šķiet, ka 400 ha ir tā ķiploku platība, kas nodrošina vietējiem ražotājiem pietiekami labu cenu.
Jau vairākus gadus lielākā mūsu audzētāju problēma ir inficēts stādāmais materiāls, kā dēļ ražība ir salīdzinoši zema, un jau 5–7 t/ha audzētāji uzskata par labu ražu. Šogad ieilgušā pavasara dēļ ķiploku veģetācija atsākās par dažām nedēļām vēlāk nekā pērn, tāpēc arī ražība varētu būt zemāka. Precīzu datu nav, bet vismaz 1000 t ķiploku šogad ir saražotas Latvijā.
Pēc CSP datiem, 2021. gadā Latvijā tika izaudzētas 1400 t ķiploku, 824 t tika importētas un 266 t eksportētas. Ķiploku tirgus apjoms sasniedza1980 t, no tām 72% bija Latvijā audzēti ķiploki.
Gandrīz puse (46% jeb 376 t) importēto ķiploku nāca no Spānijas, tai sekoja Lietuva (180 t) un Nīderlande (157 t). Tieši no Ķīnas importētas tikai 25 t.
