Vai Latvijā samazinās korupcijas līmenis? 0
Antra Bork-Ržečicka, uzņēmēja: “Domāju, ka korupcijas līmenis nav mazinājies. Latvijā ir ļoti daudz drošības iestāžu, bet tam nav nekādas produktivitātes, jo korupcijas līmenis aizvien ir augsts. Iespējams, ja samazinātu šo iestāžu skaitu, bet tajos koncentrētos labākie speciālisti, situācija uzlabotos. Manuprāt, šobrīd vislabākā augsne koruptīviem darījumiem ir valsts pasūtījumi.”
Zane Lasmane, uzņēmēja: “Man grūti pateikt, vai kaut kas ir mainījies, jo ikdienā pati ar to tieši nesaskaros. Tomēr valstiskā līmenī tas ir aktuāli – sākot ar aplokšņu algām, beidzot ar ārstu un policistu kukuļošanu. Vajadzētu šo jautājumu risināt kopumā, mainīt sabiedrības domāšanu. Lai korupciju izskaustu, par to būtu jārunā jau no agrīna vecuma – skolās un ģimenēs. Tomēr kaut kādas reālas izmaiņas varētu just, visticamāk, tikai pēc vairākām paaudzēm. Būtu jāsakārto nodokļu sistēma, ja ienākuma nodokli un sociālo nodokli samazinātu, pelēkā ekonomika samazinātos, līdz ar to arī korupcija.”
Juris, darbojas informāciju tehnoloģiju jomā: “Es domāju, ka korupcija nav mazinājusies. Visizteiktāk tas parādās valsts mēroga iepirkumu konkursos. Ja vēlamies, lai kaut kas mainās, jāattīsta valsti vispārīgā līmenī, jārada vide, lai cilvēki šeit labi justos un būtu inteliģenti. Tas ir visa pamatā.”
Ludmila Gintere, grāmatvede: “Pati ar šo problēmu nesaskaros, auto vadu ļoti godīgi, arī pie ārstiem nav vajadzības iet. Bet, vadoties pēc tā, ko noskaidroju medijos, šķiet, ka nekas jau ilgu laiku īpaši nemainās. Iespējams, tā ir utopija, bet ļoti gribētos, lai cilvēki Latvijā kļūtu godīgāki.”
Evita Zujeva, studē maģistrantūrā: “Līdz tam, lai korupcija Latvijā mazinātos, vēl tāls ceļš ejams. Zinu, ka vēl joprojām kukuļi tiek doti gan policistiem, gan ārstiem. Šogad beigšu maģistra studijas, bet darbu nevaru atrast. Tas, manuprāt, lielā mērā saistīts ar to, ka ierēdņi ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai ieceltu amatos savus paziņas un radiniekus. Reizēm šķiet, ka šie valsts iestāžu vakanču konkursi, kas tiek izsludināti, ir tikai formāli. Tas ir visaktuālākais jautājums man un arī maniem draugiem, kuri, beidzot augstskolas, netiek pie darba.”
Mārtiņš Slaņķis, celtnieks: “Es domāju, ka KNAB ar skaļiem skandāliem nomainās vadība, bet tas neveicina korupcijas mazināšanos valstī un problēma netiek risināta. Vislielākā problēma Latvijā ir valsts amatpersonu kukuļošana. Savu interešu vadīti, viņi bremzē valsts attīstību, pieņem tai neizdevīgus lēmumus. Lai kaut kādā veidā risinātu korupcijas problēmu, ir jāmainās cilvēku domāšanai. Iespējams, mums valstī vajadzīgs viens spēcīgs līderis. Šobrīd valda pilnīgs haoss, ir pārāk daudz partiju, pārāk daudz interešu, katrs labumu rauš uz savu pusi.”
Uzziņa * Gandrīz puse Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka KNAB darbība pēdējā gada laikā nav būtiski uzlabojusies, pretējās domās ir 16% iedzīvotāju. * Ceturtā daļa iedzīvotāju Jaroslava Streļčenoka darbību KNAB vadītāja amatā vērtē pozitīvi; 12% to vērtē negatīvi; 62% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par to.
Avots: TNS/LNT jūnijā veikts pētījums, kurā aptaujāti 600 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji. |
