Vai Latvijā reiz pienāks mazo auto laiki? Kādi ir argumenti par labu lielai mašīnai 9
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāda nākotne Latvijā gaida mazos auto? Uz šo jautājumu atbildēt esmu aicinājis pieredzējušu auto īpašnieku pulciņu.
Jāpārvadā apjomīgas lietas
Uģis Vītols – rīdzinieks, kas pārstāv SIA “Provento”, uzskata, ka latviešu vairākums ir un paliek “latvieši praktiskie”. Pie tādiem pieskaita arī pats sevi. “Labi – pa pilsētu paskraidīt varu arī ar mazauto. Būs jau tas laikam tīrāk un taupīgāk,” prāto uzņēmējs. “Bet ja nu man pēkšņi vajag no noliktavas uz manu veikalu atvest divus malkas skaldītājus? Vai manis nolīgtiem celtniekiem pietrūkst cementa?”
Šie ir un saimnieciski sarežģītos laikos laikam jau vēl ilgi paliks argumenti par labu lielam, universālam automobilim. Un tādēļ arī Uģis brauc ar “Toyota Hilux” pikapu. “Mainīt to netaisos. Pret tiem modīgajiem elektriskajiem jau nu nekādā gadījumā. Nepārtraukti blenzt atlikušo kilometru iespējas rādītājā – tā nav brīvība.
Ne darbā, ne atpūtā.” Viņa ieskatā mazāki ikdienas auto mums varētu būt, ja mēs iemācītos un pierastu pie speciālas tehnikas koplietošanas. “Nu tādas, kā tie kravas busiņi pie “Depo”,” skaidro Uģis. “Jāatzīstas – neesmu šo iespēju izmantojis. Nemāku. Jaunākā paaudze māk. Viņu bērni, iespējams, savu dzīvi pat iedomāties nevarēs bez koplietošanas auto un meža džipiņiem vai tāla ceļojuma busiņiem un kemperiem (arī iznomājamiem uz tieši vajadzīgo laiku). Un tad viņu ikdienas auto varētu būt mazs elektroauto.”
Vai tiešām statusa simbols?
Juris Petuhovs, uzņēmējs, ilggadējs konkursa “Latvijas Gada auto” žūrijas biedrs, saskata vairākus pamatojumus faktam, ka Latvijā cilvēki joprojām pērk lielas, smagas mašīnas. “Pirmkārt – joprojām tā ir vēlme pašapliecināties. Vēlme, kuru vairs nejūtu, satiekot kādu vācieti vai zviedru. Viņi nepērk lielus auto. Bet ne jau lai savu turību demonstrētu,” vērtē auto pazinējs.
“Otrkārt (un man ir iespēja braukt gan ar 2,5 tonnas smagu, gan 800 kg vieglu auto) – es skaidri jūtu līdzpilsoņu attieksmi pret abiem variantiem: smago respektē. Vieglo – kur lien, ute, stājies rindas tālajā galā! Treškārt – mums esot baigi bedrainas ielas. Un, lai ar tām tiktu galā, pērkam tās lielās mašīnas, kuru lielie riteņi bedres dauza vēl lielākas.” Turklāt viņš arī zina teikt, ka gauži reti ir dzirdamas pārdomas par to, cik maksā liekas tonnas kustināšana desmit un vairāk gadu garumā.
Arī nelielie ir ietilpīgi
Lai arī mazu auto piekritēji, kā rāda statistika, Latvijā nav vairākumā, tie tomēr ir dabā sastopami. Tāda ir Dace Bauere, kas strādā mērniecības firmā Cēsīs. “Man nevajag lielu auto, lai, kā saka, sevi apliecinātu. Man neder arī vecs auto, jo tādiem neizbēgamās tehniskās ķibeles dzīvi pretīgi bojā. Tādēļ visi mani auto ir bijuši nelieli. Un jauni. Vispirms golfiņš, tad “Mazda 2”, tagad “Suzuki Swift”,” atklāj Dace.
Pēdējais izvēlēts pēc diezgan ilgiem meklējumiem dažādu firmu salonos. Un atzīts gan par pietiekami ietilpīgu, lai kopā ar mazdēliem apceļotu Latviju, gan ikdienā pārvietotos no darba uz mājām (“dzīvojam piepilsētā, lauku mājā”). Papildu arguments par labu “Swift” bijusi pilnpiedziņa (“beidzot no aizputināta ceļa varu nebaidīties!”) un papildu hibrīdmotoriņš, kurš, pēc Daces pieredzes, lieliski ietekmē benzīna patēriņu.
Mazie vairs nav mazi
Aldis Bite, automobiļu pārdevējs no “Mūsa Motors”, uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad aizvien vairāk cilvēku novērtēs nelielāku auto priekšrocības. Viņš zina stāstīt, ka vienam no lētākajiem jauniem auto, kādu Latvijā iespējams nopirkt, – “Dacia Sandero” – jau izveidojusies stabila pircēju grupa. “Tie ir ļaudis, kuri pērk iespējami labu pārvietošanās līdzekli par saviem ilgākā laikā uzkrātiem līdzekļiem.
Turklāt to dara bez kredītiem, bez izdevumu dalīšanas uz vairākiem nākotnes gadiem. Un tāda pirkuma izvēle iespējama tikai tā saukto mazo auto grupā,” uzskata auto tirgotājs. Viņš arī norāda, ka tā dēvēto mazo auto mūsdienu pārstāvji faktiski nemaz nav mazi.
Eksperta viedoklis
Jārēķina “pasažieru tonnu kilometri”
Raitis Mazjānis, Latvijas Autoinženieru asociācijas prezidents: “Nav, protams, pareizi ekonomiskas un ekoloģiskas pārvietošanās sakarā runāt tikai par transportlīdzekļa izmēriem un svaru. Ir daudzas sadzīves un saimnieciskās darbības situācijas, kurās lieli auto ir un paliks neaizstājami. Un jāmeklē būs citi ceļi izmešu daudzuma samazināšanai. Ja ne tīra elektropiedziņa, tad dažādu veidu hibrīdi, kuru efektivitāte pilsētu satiksmē ir ļoti liela.
Ja pagaidām paliekam pie iekšdedzes – būs visus motorus jāiemāca nerūkt tukšgaitā, bet automātiski izslēgties. Būs jāpacenšas pāriet (atgriezties?) pie šaurākām riepām ar mazāku rites pretestību šajā gadsimtā ievazāto smukumriteņu vietā. Būs cītīgi jāpopularizē un jāmācās ekoloģisks braukšanas stils. Jāpilnveido ielu un ceļu infrastruktūra. Un jādomā, kā vēl enerģiju taupīt.
Bet kustināmais svars neapšaubāmi ir ļoti nozīmīgs taupības parametrs. Turklāt vieglāk uztverams nekā dažādi izmešu daudzuma rādītāji, kuri turklāt ir teorētiski un praksē var būtiski mainīties atkarībā no reālajiem ekspluatācijas apstākļiem un veida. Ar svaru ir vienkārši. Sabiedriskajā transportā tiek lietots termins “pasažieru tonnu kilometri”. Piemēram – ja 20 tonnas smags autobuss ved 100 pasažierus, uz katru no tiem tiek kustināti 200 kg transportlīdzekļa. Bet, ja divas tonnas smagā džipā tu brauksi viens – būs 2000 kg uz vienu pasažieri. Desmitkārt izšķērdīgāk un dabai kaitīgāk. Mazās klases auto ar četriem pasažieriem tuvosies autobusa efektivitātei. Gan jāpiebilst, ka pustukšs autobuss var izrādīties sliktāks par mazauto.
Un dabai draudzīgākie ir un paliks kājāmgājēji (lieki pārvietojamais svars nulle), riteņbraucēji (pārdesmit kilogrami), mopēdu un vieglu motociklu lietotāji.
Vai dabai patiešām draudzīgi un plaši populāri var būt pašlaik ļoti smagie un ražošanā dārgie elektroauto, rādīs nākotne. Šīm tehnoloģijām vajadzētu pilnveidoties, vienkāršoties. Jo dārgu konstrukciju nevar radīt, dabu nepiesārņojot. Jo, dārga auto iegādei vajadzīgos līdzekļus pelnot un krājot, dažādu veidu piesārņojumus rada arī tā pircējs un nākotnes lietotājs.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
