Jānis Grasis: Vai Latvijā nevajadzētu Satversmes dienu? 23
Jānis Grasis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad novembris mums atkal ir bijis lielu simtgades notikumu laiks: 2022. gada 7. novembrī plkst. 12 mēs atzīmējām tieši simt gadu jubileju, kad stājās spēkā mūsu konstitūcija – Satversme, un šajā pašā dienā un laikā pirms simts gadiem uz savu pirmo sēdi sanāca pirmā Saeima. Abiem notikumiem par godu tika sasaukta arī 14. Saeimas svinīgā sēde. Tomēr, braucot uz darbu 7. novembra rītā, mani pārņēma duāla sajūta: no vienas puses, kā juristam man bija svētki sirdī, bet, no otras puses, bija sajūta, ka tauta šos svētkus ne īpaši izjūt.
Nenoliedzami, ka visu 2022. gada juristu aprindās dzīve noritēja Satversmes simtgades noskaņās: kā nekā mūsu esošā Satversme ir vecākā spēkā esošā konstitūcija salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un viena no senākajām konstitūcijām pasaulē.
Žurnāls “Jurista Vārds” izdeva grāmatžurnālu “Latvijas Republikas Satversmei – 100”, gan augstskolu Juridiskās fakultātes, gan Latvijas Zinātņu akadēmija, gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa u. c. rīkoja konferences par Satversmes un konstitucionālo tiesību aktualitātēm. Īpaši apsveicama bija Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā izglītojošā akcija “Es, Tu un Satversme”, kuras ietvaros Satversmes vēstneši (gan advokāti, gan profesori, gan prokurori un citu juridisko profesiju pārstāvji) apmeklēja Latvijas skolu 9. klašu skolēnus, lai runātu par Satversmes vērtībām, ko tā dod mūsu dzīvē. Neizpalika arī īpaša pastmarka, Latvijas Bankas jubilejas monēta un pat īpašs plenērs Mākslas akadēmijai.
Nebūt neuzskatu, ka mūsu Satversme ir ideāla un tajā rakstītais ir akmenī iecirsts: ne velti kopš 90. gadiem Satversme jau ir grozīta un papildināta 15 reizes. Neapšaubāmi, visbūtiskākie grozījumi tika veikti 1998. gadā, kad tika pieņemta VIII nodaļa par cilvēka pamattiesībām.
Joprojām tajā ir daudz diskutablu jautājumu, piemēram, vēlēšanu sistēma un tās iespējamā maiņa, Valsts prezidenta atklātas vēlēšanas, par ko būtu pilnīgā neizpratnē mūsu Satversmes tēvi utt. Tomēr Satversme bija tā bākuguns, kas arī padomju okupācijas gados nodrošināja mūsu valsts pastāvēšanas nepārtrauktību un deva cerību, ka reiz mēs atkal atjaunosim savu valsti “de facto”.
Šobrīd likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” nav nevienas diena, kas būtu veltīta Satversmei; 7. novembris šobrīd ir Robežsargu diena (sveiciens visiem robežsargiem jau pagājušajos profesionālajos svētkos). Es tāpēc rosinātu kādai no Saeimas komisijām vai vismaz pieciem Saeimas deputātiem ierosināt noteikt 7. novembri papildus Robežsargu dienai arī par Satversmes dienu, kas būtu atzīmēja diena. Tas būtu simbolisks pagodinājums mūsu konstitūcijai un tās radītājiem, gan arī stiprinātu interesi par mūsu valsts pamatlikumu. Satversmes vēstneši ne tikai Satversmes simtgadē, bet arī turpmākajos gados šajā dienā varētu apmeklēt gan skolas, gan iestādes un komercsabiedrības, informējot plašu sabiedrību par vērtībām un ieguvumiem, ko mums sniedz Satversme.
