Vai Latvijā medīsim roņus? 0
Par to, vai roņi tuvākā vai tālākā nākotnē tiks iekļauti medījamo dzīvnieku sarakstā, pagaidām spriest pāragri. Viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Taču kamēr speciālisti vēl tikai solās pētīt un vērtēt iespēju medīt roņus, šķietami miermīlīgie dzīvnieki jau paspējuši radīt pamatīgas galvassāpes piekrastes zvejniekiem.
Jūnija sākumā plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka pirmo reizi vismaz pēdējo desmit gadu laikā Latvijā tiks lemts par iespēju atļaut medīt šos dzīvniekus. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) no kādas zvejnieku sabiedrības saņēma lūgumu atļaut roņu medības. Carnikavas novadā iecerēts nomedīt 20 dzīvniekus.
Zvejnieki stāsta, ka roņu ir daudz un šie dzīvnieki ne tikai izēd zivis, bet arī saplēš tīklus, radot ļoti lielus zaudējumus. Tāpat viņi ir pārliecināti, ka Latvijā būtu jāļauj likumīgi medīt roņus, citādi konkurencē uz zivīm zvejnieki no jūras spiesti atgriezties ar tukšiem un cauriem tīkliem.
Pašlaik Latvijā roņi ir īpaši aizsargājami, bet izņēmuma gadījumos DAP var izsniegt atļauju aizsargājamu sugu medīšanai. Līdz šim šāda atļauja nekad nav izsniegta.
Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Inese Pabērza apstiprina, ka DAP ir saņēmusi iesniegumu ar lūgumu atļaut roņu medības. Pašlaik lēmums nav pieņemts. Tā kā situācija un jautājums ir ļoti komplicēts, notiek informācijas un datu vākšana no saistītām institūcijām un ekspertiem.
Savukārt DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode precizē, ka izsūtītas vēstules Valsts vides dienestam un pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam “BIOR”, lai noskaidrotu, cik daudz roņu postījumu konstatēts konkrētajā novadā. Tāpat tiek gaidīts eksperta atzinums par roņu medībām. Jārada sistēma, kā pēc tam kontrolēt, cik roņu nomedīts. Ja tiks izsniegta atļauja roņu medībām, tā attieksies tikai uz konkrētu apvidu un zvejnieku jeb mednieku.
“Vienlaikus pēc visu viedokļu saņemšanas mums vēl jāizvērtē medību atbilstība Eiropas Savienības regulām. Jāapzina visa faktoloģiskā informācija, lai lēmums būtu objektīvs. Lēmumu, visticamāk, pieņemsim pēc Jāņiem,” skaidro Strodes kundze.
Par to, vai roņi iekļaujami medījamo dzīvnieku sarakstā vai ne, viedokļi atšķiras arī mednieku organizācijās.
Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks ir pārliecināts, ka roņi noteikti jāiekļauj medījamo dzīvnieku sarakstā. To mēģināja izdarīt jau tad, kad tika gatavoti iepriekšējie Medību noteikumu grozījumi. LATMA iesniedza priekšlikumu roņus iekļaut medījamo dzīvnieku sarakstā, taču priekšlikums tika noraidīts.
Barvika kungs pārliecināts, ka neviens nebija gatavs uzņemties atbildību. Ja roņus iekļautu medījamo dzīvnieku sarakstā, būtu jāveic uzskaite un izpēte, lai būtu priekšstats, cik šo dzīvnieku ir. Valsts meža dienests ar to nebija gatavs nodarboties atšķirībā no Igaunijas, kur roņi ir iekļauti medījamo dzīvnieku sarakstā. Somijā veiktais pētījums liecina, ka roņu populācija ir ļoti spēcīga un pieaugoša.
“Tas, ko piedzīvo zvejnieki šobrīd, ir tikai problēmu sākums. Turklāt daudzām mazajām zvejnieku saimniecībām roņi nodara ļoti lielus zaudējumu, ne tikai sabojājot zivis, bet arī iznīcinot tīklus. Zvejnieki atklāj, ka roņi ielāgojuši motorlaivu skaņu un tā vietā, lai medītu zivis paši, dodas tieši pie tīkliem. Uzskatu, ka roņi nekavējoties būtu jāiekļauj medījamo dzīvnieku sarakstā. Nav nekādu argumentu, lai to nedarītu,” pārliecināts Haralds Barviks.
Tāpat Barvika kungs uzskata, ka absurds ir tas, ka Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta tirdzniecība ar roņu izcelsmes produktiem, kā to paredz īpaša direktīva. Šī direktīva ir tiešs “Greenpeace” pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sāktās apjomīgās kampaņas rezultāts. Tagad gan atzīts, ka tā bijusi kļūda un arvien vairāk parādās aicinājumi Eiropas Komisijai šo direktīvu atcelt, jo problēmas ir inuītiem un arī roņu populācijas nekontrolēti pieaug. Direktīvā minēts, ka no 2010. gada pavasara ES aizliegts ieviest un tirgot visu veidu roņu produktus, tostarp kažokādu, orgānus, gaļu, taukus un zemādas tauku slāni, ko mēdz izmantot kosmētikas un medicīnas industrijā.
Pretējās domās ir Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
Viņš domā, ka Latvijā īsti nevar runāt par roņu medībām, jo mums nav tam piemērotu apstākļu. Smilšainais liedags roņiem nav piemērots, bet jūrā viņus nomedīt nevar. Vienīgais, par ko Latvijā varētu runāt, ir zvejnieku tīklos sapinušos roņu nogalināšana.
“Zvejniekiem, protams, tiek nodarīti zaudējumi, bet es uzskatu, ka Latvijas apstākļos tam nav nekā kopēja ar medībām. To varētu traktēt tikai kā ārpuskārtas soli, lai mazinātu zaudējumus zivsaimniecībai,” uzsver LMS valdes priekšsēdētājs, pamatojot, ka Latvijā ronis nav medījamā suga, un, tā kā atļaujas nemedījamo sugu indivīdu ieguvei izsniedz DAP, arī pašvaldībām nav dotas nekādas tiesības kaut ko lemt šajā jautājumā.
Nav visaptverošu pētījumu pa gadiem, kas parādītu, cik daudz, kāda veida zaudējumi zivsaimniecībai ir nodarīti un cik liela roņu populācija ir sastopama Baltijas jūrā, tieši Latvijas piekrastē.
Bet, kamēr speciālisti lemj, mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi kopš pagājušā gada nekaunīgākos tīklu postītājus var medīt likumīgi. Arī Somijā šīs medības ir atļautas un vēsturiski roņus vienmēr medījuši lapi.
Ir valstis, kurās roņu radītos zaudējumus kompensē valsts, apmaksājot noteiktu procentu no deklarētā loma. Lauksaimniekiem Latvijā ir iespēja saņemt kompensāciju par zaudējumiem, ko nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki. Ja netiek akceptētas roņu medības, šādai iespējai būtu jābūt arī zvejniekiem. Protams, ja vien šī nozare nav kārtējā, kuru politiķi nolēmuši padarīt par vēsturi.
