Vai Latvija kļūs par nākotnes bioimplantu ražošanas lielvalsti? 0
Cilvēku mūža ilgums kļūst arvien garāks, un tam – paralēli nepārprotamiem ieguvumiem – ir arī sarežģītāki blakus efekti. Lai cilvēki dzīvotu ilgāk, kvalitatīvāk un veselīgāk, jo īpaši aktuāli kļūst dažāda sastāva un lietojuma biomateriāli, kas nodrošina lokālu medikamentu, piemēram, antibiotiku piegādi pēc ķirurģiskajām manipulācijām.
Mūsdienās strauji palielinās to cilvēku skaits, kuriem objektīvi rodas nepieciešamība saņemt mediķu palīdzību osteoporozes ārstēšanas vai gūžu protezēšanas nolūkā. Te savukārt jārēķinās ar iespējamiem iekaisumiem, nelabvēlīgu vidi.
Kā skaidro Baltijas Biomateriālu ekselences centra projekta vadītājs, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors un vadošais pētnieks Jānis Ločs, tas savukārt nozīmē, ka jo īpaši aktuāli kļūst dažāda sastāva un lietojuma biomateriāli, tai skaitā kompleksi bionoārdoši materiāli ar zāļu piegādes īpašībām.
Tie nodrošina lokālu (vienkāršoti izsakoties, “tieši tur, kur nepieciešams”) medikamentu, piemēram, antibiotiku piegādi pēc ķirurģiskajām manipulācijām.
Intervijā izdevumam “Innovation” Ločs vērš uzmanību uz to, ka “medicīnas zinātne un bioloģija gūst arvien lielāku izpratni par to, kā šūnas savā starpā “sarunājas”, kā cita citai dod signālus. Materiāli, ko izstrādājam mēs, darbojas kā pamatne, kam virsū var uzsēt mazas molekulas, lai pastāstītu citām šūnām, kur jānāk.
Sarežģītība rodas faktā, ka katrs organisms atšķirīgi reaģē uz komunikāciju. Jautājums – kā kontrolēt, kā paredzēt, ko šūnas atbildēs”.
Skaidrs, ka ar šiem jautājumiem strādā pētnieku grupas arī citās valstīs, radot jautājumu, kādas varētu būt centra priekšrocības vai, lietojot ekonomisku terminoloģiju, vieta starptautiskajā darba dalīšanā.
Intervijā RīgaTV24 Ločs atgādina, ka panākumus var sagādāt ne tikai kādas principiāli saturiski jaunas metodes izstrāde, bet tas, ja pētnieki spēj atrast metodei efektīvākus, resursu ietaupošus risinājumus. Medicīnas zinātnē pētniecības vajadzību ir daudz, to risināšanā iesaistās ne tikai mediķi, biologi, ķīmiķi, bet ar vien lielāku lomu pētījumos spēlē fiziķi, IT speciālisti, materiālzinātnes pētnieki un inženieri.
Latvijā zinātniskajiem pētījumiem jaunu komercializējamu tehnoloģiju un produktu izstrādei ES fondu praktiskās pētījumu programmā pieejami 76,5 miljoni eiro. Tieši biomedicīnas jomā šobrīd tiek īstenoti 70 praktiskās pētniecības projekti, investējot pētniecībā 20 miljonus eiro ES fondu līdzekļus.
Baltijas Biomateriālu ekselences centrs politisko lēmumu pieņēmēju uzmanības lokā nonāca salīdzinoši nesen, kad valdība 2018.gada 16.oktobra sēdē lēma par publiskā līdzfinansējuma nodrošināšanu projektam.
Jāuzsver, ka šis Eiropas Savienības ietvara programmas “Apvārsnis 2020” atbalstu tapušais un strādājošais projekts ir labs paraugs Latvijas zinātnieku spējai kopīgu mērķu vārdā atrast sadarbības partnerus gan vietējā, gan ārvalstu līmenī.
Proti, projekta realizācijā iesaistīti gan pētnieki no Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Organiskās sintēzes institūta, gan Šveicē bāzētā “AO Research Institute Davos” un Vācijas Fridriha – Aleksandra Erlangenas – Nirnbergas universitātes Biomateriālu centra eksperti.
Šobrīd ir īstenots “Apvārsnis 2020” apakšprogrammas “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” pasākuma 1.fāzes projekts, un notiek gatavošanās 2.fāzei, kurā kā papildus nacionālais sadarbības partneris tiks piesaistīts Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts.
Pirmajā fāzē galvenais uzdevums bija paša ekselences centra izveide, tad otrajā runa ir par inovāciju kapacitātes paaugstināšanu un medicīnas tehnoloģiju izstrādi, nodrošinot tai Latvijā pilnu produktai attīstības ciklu – no laboratorijas līdz klīnikai, radot kaulaudus reģenerējošus materiālus.
Ja centra pētījumu mērķi ir pašsaprotami – cilvēka veselība un pilnvērtīga dzīve – paskaidrošanas vērts ir Eiropas Savienības finansiālais atbalsts doktorantu un pēcdoktorantu, t.sk., ārvalstu piesaistei.
Ārvalstu kolēģu piesaistei, protams, ir viegli “nolasāms” plus – centra starptautiskās atpazīstamības palielināšanās, tomēr tīklošanās ir nepieciešama arī citu apsvērumu vārdā. “Pārņemot kolēģu un sadarbības partneru pieredzi, iespējams arī neatkārtot iepriekš pieļautās kļūdas, un ātrā virzīties uz mērķi,” norāda Ločs.
Citiem vārdiem sakot, centrs vēlas kļūt par adekvātu platformu, kurā var darboties gan pašmāju jaunie zinātnieki, to skaitā tie, kuri pieredzi papildinājuši ārzemēs, bet redz savu nākotni Latvijā, gan ārvalstu pētnieki.
Mērķis ir izveidot pastāvīgu 40 zinātnieku un tehniskā personāla grupu, kas, starp citu, varētu mudināt pasaules vadošos medicīnas tehnoloģiju uzņēmumus veidot Latvijā vai Baltijas reģionā filiāles vai ražotnes.
Šobrīd ES fondu pēcdoktorantūras pētījumu programmā jaunajiem zinātniekiem pieejami 64 miljoni eiro, biomedicīnas jomā ar ES fondu atbalstu pētījumus veic 47 jaunie zinātnieki.
