Vai Latvijā jāceļ nodokļi? Dombrovskis par ekonomikas nākotni 139
Kad izaugsmes rādītājs ir nulle – nodokļi Latvijā ir jāpazemina vai jāceļ?
“Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild Latvijas valdībai, šajā gadījumā no Eiropas komisijas puses nav norādījumu, cik lielam jābūt nodokļu slogam katrā dalībvalstī. Vērtējot budžeta situāciju, budžetu var balansēt no ieņēmumu puses un ierobežojot izdevumu pieaugumu. Balanss starp šiem diviem veidiem būs jāatrod, jo Latvija, ja runājam par budžeta deficītu, jau šobrīd balansē uz šīs 3% no IKP robežas, no kuras sākas pārmērīgs budžeta deficīts!” TV24 raidījumā “06.09. Nedēļa. Post scriptum” atbild Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks (JV).
Jau ziņots, ka notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas “griešanas”, uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.
Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija – samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.
“Mēs saprotam, ka “griešanas” būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu,” pauda Siliņa.
Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.
“Pilnīgi skaidrs, ka sarežģītā budžeta situācijā nevar sagaidīt, ka būs pozitīvi nodokļu izmaiņu scenāriji, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē papildu resursi. Situācija nav vienkārša, un ir jāturpina darbs, jānāk kopā un jāsaprot, kādas izmaiņas grib redzēt organizācijas,” teica Siliņa.
Viņa arī atzina, ka negaidīja tūlītēju sadarbības partneru atbalstu. Siliņas ieskatā tam ir vajadzīgs laiks, arī skaidrojumiem, domājot arī par to, kā mazināt izdevumus valsts pusē. Premjere uzsvēra, ka veselības ministrs, runājot par slimnīcu tīkla jautājumiem, norādījis, ka reģionālajām slimnīcām, iekļaujoties universitāšu slimnīcu tīklā, jāmaina pārvaldības modelis, jo padomes kļūst liekas.
“Šis jautājums būtu risināms, mainot situāciju, bet, iespējams, ka tas ir jādara ātrāk, jo budžeta situācija prasa arī no valsts puses parādīt, kādā veidā mēs paši esam gatavi meklēt līdzekļu ekonomiju,” teica Ministru prezidente, norādot, ka šis jautājums sadarbības padomē vēl nav pārrunāts.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.
LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar FM pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu. Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.
Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.
LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.
Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka šāda piedāvājuma apstiprināšanas gadījuma viss, ko esošā koalīcija solīja “par lieliem, pārdomātiem darbiem un strauju Latvijas ekonomikas izaugsmi, ir vien skaistas runas bez seguma, kas skaidri parāda, ka valdība nevēlas īstenot būtiskas izmaiņas un labot sistēmu”.
Pēc LTRK un LDDK paustā, ministrija esot piedāvājusi nodokļu progresivitātes līmeņu sadalījumu, kas samazinās konkurētspēju vidējo un lielo algu sektorā.
Organizācijas apgalvo, ka piedāvāts arī ieviest papildus jaunas iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes. Tā rezultātā darbaspēka nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka un pieaugs algu grāmatvedības izmaksas, norāda LTRK un LDDK.
Ministrija arī esot piedāvājusi valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminētu samazināšanu. LTRK un LDDK uzskata, ka tas pasliktinās iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai.
Esot piedāvāts arī dividenžu nodoklis. Tas negatīvi ietekmēs valsts pievilcību, tieši skars Latvijas rezidentus un iekšzemes investīcijas, uzskata organizācijas.
LDDK un LTRK ir pārliecinātas, ka 16.augusta piedāvājums palielinātu kopējo maksājamo nodokļu slogu, kas savukārt negatīvi ietekmētu konkurētspēju. Tāpat pieaugtu ēnu ekonomikas riski.
Organizācijas norāda uz vēl vairākiem to saskatītiem riskiem konkrētajā piedāvājumā. Tās arī pieprasījušas FM skaidrot aprēķinu metodiku, kuras rezultāti nesakrītot ar LDDK un LTRK ekspertu aprēķiniem.
