Vai Latvijā ir nepieciešamas atskurbtuves? 0
Ilze, mājsaimniece: “Ja šis pasākums vienam cilvēkam dienā izmaksā 12 latus, tas šķiet par daudz. Ja šim mērķim līdzekļu tērē mazāk – lai būtu. Vai tad viņiem tur ēst jādod, ka tik liela summa? Trīs lati dienā, manuprāt, ir galējā robeža.
Vispār bieži sanāk uz ielām redzēt iereibušos, sevišķi bezpajumtniekus, kas parasti ir nemitīgā alkohola reibumā. Teikšu atklāti, tas ir diezgan nepatīkami, tāpēc vajadzība pēc šādām iestādēm būtu. Finansiālā atbildība par to, manuprāt, jāuzņemas alkohola ražotājiem – paši piedzirda, paši lai arī maksā.”
Jānis, loģistikas speciālists: “Vajadzīgas tās ir pilnīgi noteikti, un nezinu tam nevienu pretargumentu, jo cilvēkus, kas piedzērušies vārtās pa zemi, vienkārši nav kur likt. Tautas modrā acs, atrodot šādu tipu, izsauc ātro palīdzību, bet kur gan lai ātrie viņu liek? Cilvēks jau nav slims, bet piedzēries. Viņš jāatstāj guļam vai jāved uz atskurbtuvi. Krievu laikā tādas bija. Kam tās jāfinansē, mani neinteresē. Kā visām normālām lietām, arī šai jāatrod finansētājs, ne jau tautai par to jālemj.”
Janīna Dimanta, strādājoša pensionāre: “Domāju, ka jā. Cilvēki dzer un nokļūst tādā stāvoklī, ka viņus nav kur likt. Cietumā jau tādus neielikt, tāpēc telpām, kur viņiem atžirgt un nakti pārgulēt, ir jābūt. Protams, tas dārgi izmaksātu un valstij jau tā nekā prātīga nav. Taču, neraugoties uz to, uzskatu, ka tieši valsts būtu par to atbildīga. Liela daļa atskurbtuvju potenciālo klientu iegādājas pašdarināto alkoholu, tāpēc būtu muļķīgi likt atskurbtuves finansēt alkohola ražotājiem. Jāstrādā preventīvi – jāapkaro “točkas”. Nav īsti normāli, ka nodokļu maksātājiem par bargu naudu jāuztur cietumnieki un alkoholiķi.”
Igors Cvetkovs, bezdarbnieks: “Dzer daudzi, taču ko gan plikas atskurbtuves mainīs – šie cilvēki izgulēsies un aizies lāpīties tālāk. Jā, viņus vajag kaut kur izmitināt, bet no vienkāršas izmitināšanas nav nekādas mācības. Vajadzētu piemērot kādu sodu. Katram, kurš nonācis atskurbtuvē, no tās būtu jāiziet ar liela naudas soda kvīti. Atskurbtuves ir galējais variants. Iespējams, tas vismaz daļai cilvēku liks padomāt, vai ir vērts reibumā vazāties pa ielām. Ja nevar atturēties no pārdzeršanās, lai dzer mājās. Lai alkohola ražotāji maksā lielāku nodokli valstij, bet valsts šo naudu iegulda atskurbtuvēs, jo neuzskatu, ka man no savas kabatas būtu jāmaksā par kaut kādiem dzērājiem. Vēl, iespējams, būtu jāpieņem zviedru, somu un norvēģu prakse – lai šņabis ir dārgāks, tad dzers mazāk. Tiesa, tad parādītos otra monētas puse – pagrīdes alkohols.”
Guntis, ierēdnis: “Domāju, ka atskurbtuves ir vajadzīgas. Gadās, ka iereibis cilvēks vāļājas uz ielas un traucē apkārtējos. Īpaši to esmu novērojis mazāku pilsētu centros. Par atskurbtuvju finansēšanu pamatā būtu jāatbild pašvaldībām ar nelielu valsts līdzfinansējumu, jo tās zina reālo situāciju – to, vai atskurbtuve viņu pilsētā vai novadā vispār vajadzīga, ja tā, tad cik liela, kur reibušie pulcējas utt. Reibušo kontrolei jāpaliek pašvaldības policijas pārziņā.”
Gita Frišvalde, grāmatvede: “Ja jau valstsvīri par to spriež, tātad laikam jau pēc tām ir vajadzība. Daudzi guļ piedzērušies uz ielas, dzeršana sit augstu vilni, taču cits jautājums, vai pēc aizvešanas uz atskurbtuvi kaut kas mainīsies. Domāju, kaut kas jāmaina jau pamatos. Šis būtu cīniņš ar sekām, taču ne ar cēloņiem. Vairāk jādomā, ko darīt, lai tik daudzi nepiedzertos līdz nemaņai. Ja atskurbtuves ievieš, tad mans uzskats ir, ka par tām jāmaksā pašiem pakalpojuma saņēmējiem. Tiesa, daļa no viņiem ir maksātnespējīgi. Taču vismaz tie, kas var maksāt, saprastu, ka pārmērīga dzeršana nav lēta padarīšana.”
Fakti * Ministru kabineta komiteja (MKK) pirmdien atbalstīja informatīvo ziņojumu par desmit atskurbšanas telpu izveidi Latvijā. * Tajā norādīts – ja 2015. gadā tam būs finansējums, Labklājības ministrijai (LM) būtu jāuzņemas koordinētāja loma atskurbtuvju jautājumā un tās padotības iestādei Sociālās integrācijas centram vajadzētu sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām koordinēt atskurbšanas telpu darbības nodrošināšanu. * Katrā atskurbšanas telpā nodarbinātu vienu medicīnas darbinieku, sociālo darbinieku, uzraugu un apkopēju. Pēc Sarkanā Krusta aplēsēm, nepieciešamais finansējums dienā ir 12 latu. * Kopumā desmit atskurbtuvēm vajadzētu aptuveni 422 tūkstošus latu. * Ne Labklājības ministrija, ne Veselības ministrija nevēlas uzņemties procesa koordinēšanu, un sēdē skaidrība par to, kam tas būtu jādara, tā arī neradās. AVOTS: LETA |
