Vai Latvija ir gatava kaņepju medicīnai? 0
Daudzās pasaules valstīs pēta marihuānas ārstnieciskās īpašības. Nesen Gruzijā tika atbalstīta Indijas kaņepju jeb marihuānas legalizēšana, medicīniskiem mērķiem to atļauts izmantot arī citviet Eiropā, bet Latvijā par atļaušanu vai aizliegšanu dažkārt uzliesmo karstas diskusijas. Par kaņepju medicīnas plusiem un mīnusiem – saruna ar Latvijas Farmaceitu biedrības rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītāju Tomu Blūzmani.
Daudzi baidās no marihuānas jeb Indijas kaņepju apreibinošā efekta. Vai arī to var izmantot medicīniskiem mērķiem?
T. Blūzmanis: Atkarībā no devas dažādas vielas ir vai nu zāles, vai inde. Lielākā daļa aptiekā pieejamo medikamentu ir vielas, kuras pirms to sintētiskas ražošanas tika iegūtas no augiem, kas konkrētās devās dod vēlamo efektu. Kaņepēs ir ļoti daudz aktīvo vielu, no kurām visplašāk izpētītās pieder kanabinoīdu grupai. Šobrīd atklātas 113 aktīvās vielas, no kurām ap 40 varētu būt potenciāls medicīnā. Tikai vienai vielai ir psihotropa iedarbība – tetrahidrokanabinolam (THC).
Lai augos nebūtu psihotropās vielas THC, var izmantot citas augā esošās ķīmiskās vielas, kas nerada reiboņus vai citus nevēlamus efektus, vai arī THC ir sabalansētās devās ar citām aktīvajām vielām, kas kombinācijā dod vēlamo rezultātu.
Nav runa par auga smēķēšanu, no tā var iegūt aktīvās vielas, kuras iestrādā dažādās zāļu formās, piemēram, tinktūrās, ziedēs vai supozitorijos. Auga smēķēšana vai aktīvo vielu tvaikošana ir tikai viens no daudziem veidiem, kā to var izmantot medicīnā.
Pētījumi par devām un zāļu formām turpinās un turpināsies vēl ilgi.
Kaņepēs ir ļoti daudz dažādu bioloģiski aktīvo vielu. Ar kurām no tām ārsti un zinātnieki saista vislielākās cerības?
Vislielākā uzmanība tiek veltīta kanabinolu grupai, konkrēti – astoņām vielām, kas ir ar lielāko potenciālu medicīnā. No tām izceļas divas – psihoaktīvais tetrahidrokanabinols un nepsihoaktīvais kanabidiols (CBD) – kuras iedarbojas atsevišķi vai kombinācijā un atkarībā no devām iespējams koriģēt vēlamos medicīniskos efektus. Citām auga aktīvajām vielām arī ir varbūtējs pielietojums ārstēšanā, bet šīs divas ir vislielākajā koncentrācijā, tāpēc tās pēta visvairāk. Pašlaik ir redzamas skaidras tendences – sāpju, iekaisuma, epilepsijas, psoriāzes ārstēšanā kaņepēm ir nākotne.
Kā nevēlamās blaknes pārsvarā tiek minēts THC psihoaktīvais elements, taču ir selekcionētas kaņepes, kurās THC daudzums ir minimāls vai tā nav vispār. Pārsvarā tie ir augi, kurus izmanto bērniem ar epilepsiju – lēkmju kupēšanai. No tiem gatavo tinktūras, kurām nav psihoaktīva efekta, gatavo krēmus psoriāzes ārstēšanai. Kaņepju aktīvās vielas tiek pētītas dažādās jomās, tajā skaitā onkoloģisko, sirds saslimšanu, multiplās sklerozes, Alcheimera slimību sakarā.
Vai arī “ļaunās” vielas, kuras tiek izmantotas apreibināšanās nolūkos, strikti dozējot, var tikt izmantotas medicīniskiem mērķiem?
Protams! Augā ir ļoti daudz aktīvo vielu, ne tikai kanabinoīdi, bet arī flavanoīdi un citi elementi. Kopā darbojoties, tie var sniegt medicīnisku efektu. Ne jau no medikamentu kontrolētas lietošanas, bet gan no melnā tirgus augiem cilvēkiem ir izteiktas nevēlamās blaknes.
Ir valstis, arī Eiropā, kur iedzīvotājiem pašiem ļauj audzēt ne vairāk par trim kaņepju stādiem personiskām vajadzībām no strikti kontrolētām šķirnēm, ko iegādājas no valsts. Šiem augiem ir tāda ķīmisko vielu maksimālā koncentrācija, kāda nepieciešama konkrētajam pacientam.
Kaņepju medicīna jau gadu desmitiem tiek lietota Izraēlā, daudzos ASV štatos, Kanādā. Kopš nesena laika arī Vācijā un Polijā. Kas zināms par šo valstu pieredzi?
Lielākā Eiropas kaņepju audzētāja medicīniskiem nolūkiem ir Lielbritānija. To audzē valsts uzraudzībā un eksportē sauso auga materiālu. Austrija valsts pārraudzībā ir lielākā Eiropas medicīnas kaņepju stādu audzētāja un eksportētāja. Lielākā daļa Eiropas valstu, kur ieviesta kaņepju medicīna, pacientiem pārsvarā ļauj izrakstīt pretsāpju medikamentus. Dažviet iedzīvotājiem pašiem ļauj audzēt augus un tos smēķēt. Tas atkarīgs no sabiedrības un valdības nostājas. Vācija sākumā marihuānu ieveda no Kanādas, jo bija noteikts, ka medicīnā to var lietot, bet nebija lauksaimnieku, kas spētu apmierināt tirgus prasījumu pēc kvalitatīvām izejvielām.
Kādi ir galvenie kaņepju medicīnas plusi, ieguvumi? Vai tiešām paralēli palielinās zālītes pīpmaņu un hašiša lietotāju skaits?
Pieprasījums pēc apreibināšanās būs vienmēr. Jāizglīto sabiedrība par visiem riskiem, kas saistīti ar šo vielu lietošanu, visiem efektiem. Portugālē, Nīderlandē valsts ir ļoti daudz ieguldījusi sabiedrības izglītošanā un dažādu narkotisko vielu dekriminalizēšanā, atzīstot, ka narkomāns nav noziedznieks, bet slimnieks, kam jāārstējas un jāiziet rehabilitācija, kas strauji samazinājusi narkomānijas un ar to saistīto slimību, piemēram, AIDS, izplatību.
Latvijā ir milzīga alkoholisma, arī azartspēļu, atkarības problēma. Tas liecina par to, ka iedzīvotāji ļoti viegli pakļaujas atkarībām. Latvijas psihiatriem un narkologiem ir taisnība, ka Latvijas gadījumā psihoaktīvās vielas saturošu kaņepju brīva aprite ir nevēlama.
Daudzi uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legālai izmantošanai medicīniskiem nolūkiem. Kāds noskaņojums ir ārstu, farmaceitu, zinātnieku sabiedrībā?
Speciālistiem dažādās medicīnas sfērās bieži vien ir atšķirīgi viedokļi, jo nav īstas izpratnes, kādas ir kaņepju medicīnas iespējas un virzieni. Daudzi speciālisti vēl joprojām uzskata, ka ir tā: še, ņem augu, smēķē un apreibinies vesels! Taču daudzi paliatīvās aprūpes, onkoloģijas, psoriāzes, sāpju ārstēšanas speciālisti intensīvi seko līdzi pasaules notikumiem, diskutē ar kolēģiem, lai piedāvātu šo risinājumu tiem saviem pacientiem, kuru ārstēšanai vairs nav citu alternatīvu.
